Datīvs netiešajiem objektiem (dem, der, einem, einer)

Kas ir datīvs un ko tas nozīmē vācu valodā?

Datīvs (vācu: Dativ) ir locījums, ko vācu valodā izmanto, lai apzīmētu galvenokārt netiešo objektu — to, kam tiek vērsta darbība vai kuram kaut kas tiek dots, dāvāts, atsūtīts utt. Latviešu valodā netiešo objektu jautā ar "kam?"; vācu valodā tam atbilst jautājums "Wem?".

Jautājums: Wem? (Kam?)
Lai atrastu datīvu teikumā, pajautā: "Wem?" — vācu valodā, vai latviešu: "Kam?". Ja atbilde norāda personu vai lietu, kas saņem vai gūst labumu no darbības, tā būs datīva forma.

Piemēri:
Ich gebe dem Mann das Buch. (Wem gebe ich das Buch? — dem Mann.)
(Tulkojums: Es dodu vīram grāmatu.)

Ich schreibe meiner Kollegin eine Nachricht. (Wem schreibe ich eine Nachricht? — meiner Kollegin.)
(Tulkojums: Es rakstu ziņu savai kolēģei.)

1) Netiešais objekts (recipient/beneficiary): ja kaut kas tiek dots, sūtīts, dāvāts utt.
Ich gebe dem Kind einen Ball. (Es dodu bērnam bumbu.)

2) Daži darbības vārdi prasa datīvu (bez tiešā objekta vai kopā ar to): helfen, danken, gefallen, gehören, antworten, folgen, vertrauen, schmecken utt.
Er hilft dem Mann. (Viņš palīdz vīram.)
Das gefällt mir. (Man tas patīk.)

3) Prievārdi, kas pieprasa datīvu: mit, nach, bei, seit, von, zu, aus, gegenüber (utt.).
Ich fahre mit dem Zug. (Es braucu ar vilcienu.)
Er wohnt bei der Tante. (Viņš dzīvo pie tantītes.)

Piemēri:
Ich gebe dem Mann das Buch. (Es dodu vīram grāmatu.)
Ich gebe dem Kind den Ball. (Es dodu bērnam bumbu.)

Feminine
- die Frau (nom.) → der Frau (dat.)

Piemērs:
Ich gebe der Frau die Blumen. (Es dodu sievietei ziedus.)

Plural
- die Kinder (nom.) → den Kindern (dat.) — dative plural lieto "den" + bieži pievieno galotni "-n" pie daudziem daudzskaitļa lietvārdiem, ja tādas nav jau formā.

Piemērs:
Ich gebe den Kindern Süßigkeiten. (Es dodu bērniem saldumus.)
(Nepieciešams: Kindern — nevis Kinder.)

Piemēri:
Ich schenke einem Freund ein Geschenk. (Es dāvinu kādam draugam dāvanu.)
Ich schreibe einer Kollegin eine E‑Mail. (Es rakstu kādai kolēģei e‑pastu.)

Vietniekvārdi datīvā (bieži ļoti praktiski):
- mir (man) — Er gibt mir das Buch. (Viņš man dod grāmatu.)
- dir (tev) — Ich danke dir. (Paldies tev.)
- ihm (viņam / tam) — Ich helfe ihm. (Es viņam palīdzēšu.)
- ihr (viņai) — Er erklärt ihr die Aufgabe. (Viņš viņai izskaidro uzdevumu.)
- uns (mums) — Du gibst uns Zeit. (Tu mums dod laiku.)
- euch (jums, pl.) — Ich zeige euch den Weg. (Es jums parādu ceļu.)
- ihnen (viņiem) — Wir schicken ihnen die Einladung. (Mēs viņiem sūtam ielūgumu.)
- Ihnen (Jums, formāli) — Kann ich Ihnen helfen? (Vai es varu Jums palīdzēt?)

Atceries: ihm tiek lietots gan par "viņam" (vīrietim), gan par dažiem neitrāliem vārdiem (tam). "Ihr" — sie (viņa) datīvā. "Ihnen" ar lielo "I" ir pieklājīgā Jūs.

Ja lieto atribūtu īpašības vārdu (adjektīvu) pirms lietvārda datīvā ar noteiktu vai nenoteiktu artikulu, bieži vien īpašības vārds saņem galotni "-en" visos dzimumos un daudzskaitlī.

Piemēri:
Ich gebe dem netten Mann das Buch. (Es dodu jaukajam vīram grāmatu.)
Sie schreibt einer jungen Kollegin eine E‑Mail. (Viņa raksta jaunajai kolēģei e‑pastu.)
Wir helfen den alten Leuten. (Mēs palīdzam vecajiem cilvēkiem.)

(NB: bez artikula īpašības vārdu locīšana ir citāda — tas ir plašāks temats, bet, ja redzi dem/einem/der/einer, visbiežāk adjektīvam būs "-en".)

1) Abos vārdos — ja abi objekti ir lietvārdi (nomen), datīvs parasti stāv pirms akuzatīva (tiešā objekta).
Ich gebe dem Mann das Buch. (Dativ → dem Mann; Akkusativ → das Buch.)

2) Ja viens objekts ir vietniekvārds (pronomen), parasti vietniekvārds stāv pirms lietvārda.
- Pronomen (vietniekvārds) + Nomen: Ich gebe es dem Mann. (Es to dodu vīram.)
- Vai: Ich gebe ihm das Buch. (šajā piemērā vietniekvārds "ihm" (dat.) stāv pirms lietvārda "das Buch" (akk.).)

3) Ja abi objekti ir vietniekvārdi, akuzatīva vietniekvārds parasti nāk pirms datīva vietniekvārda:
Ich gebe es ihm. (Akk. es → pirms; Dativ ihm → pēc.)

Šīs sekvences bieži radīsies automātiski, ja klausīsies daudz vācu runu.

- Jaukt "der" un "dem": "der" datīvā ir sievietes dzimtē (der Frau), bet "dem" ir vīriešu un neitrāla dzimte (dem Mann, dem Kind). Pareizi: Ich gebe dem Mann — nevis "der Mann".
- Jaukt "ihm" (dat.) un "ihn" (akk.): Ich helfe ihm. (pareizi) vs Ich sehe ihn. (pareizi). Ja darbības vārds prasa datīvu, jāizmanto "ihm".
- Aizmirst "-n" daudzskaitļa datīvā: den Kindern (pareizi), nevis den Kinder (nepareizi).
- Nezināt, kurš jautājums jāuzdod: izmanto "Wem?" (kam?) — tas palīdz noteikt datīvu.
- Adjektīvu galotņu kļūdas: pēc dem/einem/der/einer adjektīvs bieži beidzas ar "-en".

1) Pamata, netiešais objekts:
Ich gebe dem Mann das Buch. (Es dodu vīram grāmatu.)
Ich gebe der Frau die Blume. (Es dodu sievietei ziedu.)
Ich gebe dem Kind einen Ball. (Es dodu bērnam bumbu.)

2) Nenoteiktais artikuls:
Ich schenke einem Freund ein Geschenk. (Es dāvinu kādam draugam dāvanu.)
Ich leihe einer Kollegin den Stift. (Es aizdodu kolēģei pildspalvu.)

3) Vietniekvārdi:
Er gibt mir das Buch. (Viņš man dod grāmatu.)
Er gibt dir das Buch. (Viņš tev dod grāmatu.)
Er gibt ihm das Buch. (Viņš viņam dod grāmatu.)
Er gibt ihr das Buch. (Viņš viņai dod grāmatu.)
Er gibt uns das Buch. (Viņš mums dod grāmatu.)
Er gibt euch das Buch. (Viņš jums (pl.) dod grāmatu.)
Er gibt ihnen das Buch. (Viņš viņiem dod grāmatu.)

4) Darbības vārdi, kas prasa datīvu:
Ich danke dir. (Paldies tev.)
Das gefällt mir. (Man tas patīk.)
Er hilft dem Jungen. (Viņš palīdz zēnam.)
Das Buch gehört ihr. (Grāmata pieder viņai.)
Ich antworte dem Lehrer. (Es atbildu skolotājam.)

5) Prievārdi ar datīvu:
Ich fahre mit dem Bus. (Es braucu ar autobusu.)
Wir gehen zum Arzt. (Wir gehen zu dem Arzt. — Es eju pie ārsta.)
Seit dem Sommer lerne ich Deutsch. (Kopš vasaras mācos vācu valodu.)
Ich komme aus dem Haus. (Es nāku no mājas.)

6) Adjektīvi un datīvs:
Ich gebe dem netten Mann das Buch. (Es dodu jaukajam vīram grāmatu.)
Sie schreibt einer jungen Kollegin eine Nachricht. (Viņa raksta jaunajai kolēģei ziņu.)
Wir helfen den älteren Menschen. (Mēs palīdzam vecākiem cilvēkiem.)

7) Secība — dažādi varianti:
Beide Nomen: Ich gebe dem Mann das Buch. (Dativ pirms Akkusativ.)
Pronomen + Nomen: Ich gebe es dem Kind. (Vietniekvārds parasti pirms lietvārda.)
Beide Pronomen: Ich gebe es ihm. (Akkusativ vietniekvārds pirms datīva vietniekvārda.)

8) Negācija/nenoteiktie gadījumi:
Ich gebe keinem Kind das Messer. (Es nedodu nevienam bērnam nazi.)

9) Formāla adrese:
Kann ich Ihnen helfen? (Vai es varu Jums palīdzēt?)
Ich danke Ihnen sehr für Ihre Unterstützung. (Pateicos Jums ļoti par Jūsu atbalstu.)

- Ja jautāsi "Wem?" (Kam?), atbilde būs datīvā.
- Noteiktie artikuli datīvā: dem (vīr. un n.) | der (siev.) | den (+ -n lietvārdam) (daudzsk.).
- Nenoteiktie: einem (vīr. un n.) | einer (siev.).
- Vietniekvārdi datīvā ir mir, dir, ihm, ihr, uns, euch, ihnen, Ihnen.
- Secība: ja abi objekti ir lietvārdi — datīvs pirms akuzatīva; ja viens ir vietniekvārds, vietniekvārds parasti nāk pirmais; ja abi vietniekvārdi — akuzatīvs parasti pirms datīva.
- Pievērs uzmanību uz -n daudzskaitļa datīvā (den Kindern) un uz adjektīvu galotni "-en" pēc dem/einem/der/einer.

Mazs padoms: mēģini runāt un klausīties daudz parastās situācijās (dot, dāvināt, palīdzēt). Ja bieži domā par jautājumu "Wem?", datīvs kļūs par ieradumu.

Datīvs (Dativ) — locījums, kas rāda netiešo objektu (kam?).
Netiešais objekts — teikuma daļa "kam?" (ko/ko?).
Tiešais objekts (Akkusativ) — jautājums: "Wen? / Was?" (Ko? Kuru?).
Der, dem, die, der (artikuli) — noteikto artikulu locījumi; dem = datīvs (vīr. un n.), der = datīvs (siev.).
Einem, einer — nenoteiktie artikuli datīvā.
Vietniekvārdi datīvā — mir, dir, ihm, ihr, uns, euch, ihnen, Ihnen.