Pluskvamperfekts (Plusquamperfekt) — darbības, kas notika vēl agrāk pagātnē
B1Pluskvamperfekts (Plusquamperfekt) — darbības, kas notika vēl agrāk pagātnē
Tos lieto, ja gribi uzsvērt secību pagātnē — kas notika pirms kā. Tas nav par to, cik „tālu” laika ziņā notikums ir (nepieciešami gadi vai gadsimti), bet par to, kurš notikums iepriekšēja attiecībā uz citu pagātnes notikumu.
Piemēri:
- "Als ich ankam, war er schon gegangen." — "Kad es ierados, viņš jau bija aizgājis." (viņš aizgāja pirms manas ierašanās)
- "Bevor wir das Haus verkauften, hatten wir es renoviert." — "Pirms mēs pārdevām māju, mēs to bijām renovējuši." (renovācija notika pirms pārdošanas)
Palīgdarbību Präteritum formas (biežākās):
- haben: ich hatte, du hattest, er/sie/es hatte, wir hatten, ihr hattet, sie/Sie hatten
- sein: ich war, du warst, er/sie/es war, wir waren, ihr wart, sie/Sie waren
Piemēri:
- mit haben: "Er hatte das Buch gelesen." — "Viņš bija izlasījis grāmatu."
- mit sein: "Sie war schon gegangen." — "Viņa jau bija aizgājusi."
Partizip II: kā tas izskatās (galvenie gadījumi)
- Vāji (parasti): ge- + stems + -t → machen → gemacht. Piemērs: "Er hatte das Fenster geöffnet." — "Viņš bija atvēris logu." (aufgemacht/aufgemacht var arī lietot atdalāmajām)
- Stiprā tipa (neparastā): ge- + stem + -en → lesen → gelesen. Piemērs: "Sie hatte das Buch gelesen." — "Viņa bija izlasījusi grāmatu."
- Jauktais tips: formas kā vāji + stem maiņa kā stipra → bringen → gebracht.
- Ar atdalāmo priedēkli: ge- stājas starp priedēkli un pamatvārdnēmu → aufmachen → aufgemacht. Piemērs: "Er hatte die Tür aufgemacht." — "Viņš bija atvēris durvis."
- Ar neatdalāmo priedēkli (be-, ver-, ent-, er-, zer- utt.): ge- nav → verstehen → verstanden. Piemērs: "Sie hatte das Problem verstanden." — "Viņa bija sapratusi problēmu."
- Verbi, kas beidzas ar -ieren (studieren u. c.) nevieno ge-: studieren → studiert. Piemērs: "Er hatte Chemie studiert." — "Viņš bija studējis ķīmiju."
Kopsavilkums par Partizip II atpazīšanu:
- Ja vārds ir regulārs: parasti ge- ... -t.
- Ja vārds ir neregulārs / kustības/stāvokļa vārds: parasti ge- ... -en vai īpaša forma.
- Atdalāmie priedēkļi: ge- starp priedēkli un sakni (aufgemacht).
- Neatdalāmie: ge- netiek likts (verstanden, bekommen, verpasst).
- Lieto sein ar verbiem, kas norāda kustību vai stāvokļa maiņu un parasti nav ar tiešo objektu: gehen, kommen, fahren, aufstehen, einschlafen, sterben, bleiben, sein.
- Lielākā daļa pārējo verbu veido pluskvamperfekt ar haben.
Piemēri:
- Bewegung: "Er war nach Hause gegangen." — "Viņš bija aizgājis mājās." (gehen → sein)
- Darbība ar objektu: "Er hatte den Brief geschrieben." — "Viņš bija uzrakstījis vēstuli." (schreiben → haben)
Ir izņēmumi un nianses (daži verbi var lietot gan, atkarībā no konstrukcijas). Ja neesi pārliecināts, pārbaudi Perfekt formu: ja Perfekt lieto sein (ist/war + Partizip), tad Plusquamperfekt lietos Präteritum no sein (war) + Partizip.
- Gala princips galvenajā teikumā: palīgdarbība (hatte/war) ir finītā forma un parasti stāv otrā vietā (V2), bet Partizip II stāv teikuma beigās.
- Subordinētajā teikumā (pēc weil, dass, als, nachdem u. c.) finītā palīgvārda forma parasti stāv teikuma beigās — tad Partizip II meist stāv pirms palīgdarbības.
Piemērs: "Ich glaube, dass er das Paket bekommen hatte." — "Es domāju, ka viņš bija saņēmis paketi." (…bekommen hatte)
- Ar laika savienojumiem:
- "Nachdem er gegessen hatte, ging er schlafen." — "Pēc tam, kad viņš bija paēdis, viņš gāja gulēt." (subordinātais "nachdem" prasa Plusquamperfekt, jo darbība ēst notika pirms došanās gulēt)
- "Er ging schlafen, nachdem er gegessen hatte." — te vārdu kārtība mainās, bet jēga paliek tā pati.
- Präteritum (vienkāršais pagātnes laiks) un Perfekt (sastādītais pagātnes laiks) abi parāda pagātni salīdzinājumā ar tagadni. Reģiona un stilistikas iemeslu dēļ runātā vācu valodā bieži lieto Perfekt (ich habe gemacht), rakstītā un literārā valodā bieži Präteritum (ich machte).
- Plusquamperfekts izceļ darbību, kas notika pirms citas pagātnes darbības.
Laika līnija: A — (agrāka darbība) → B — (vēlākā darbība). A tiek izteikta Plusquamperfekt, B — ar Präteritum vai Perfekt.
Piemērs:
- A: "Er hatte gegessen." (viņš bija paēdis)
- B: "Dann ging er schlafen." (pēc tam viņš gāja gulēt)
- Perfekt: "Er hat gehen müssen." (viņam bija nācies iet/He has had to go)
- Plusquamperfekt: "Er hatte gehen müssen." (viņam bija bijis jāiet/He had had to go)
Piemērs: "Bevor der Flug startete, hatte er gehen müssen." — "Pirms reisa starts, viņam bija nācies aiziet."
- Sajaukt "hatte" (Plusquamperfekt indikators) ar "hätte" (Konjunktiv II — "būtu" / "would have"). Piemērs: "Ich hätte das gemacht." = "Es būtu to izdarījis" (nosacījums), nevis "Es biju to izdarījis".
- Nezināt, kuru palīgdarbību lietot (haben vs sein). Ja Perfekt lieto sein, tad Plusquamperfekt arī lietos Präteritum no sein.
- Nepareiza Partizip II forma (piem., *gelauft vietā jābūt gelaufen).
- Nepareiza ge- lietošana ar neatdalāmajām priedēkļu grupām (be-, ver-, ent- utt.).
- Lietot Plusquamperfekt tur, kur pietiek ar Perfekt vai Präteritum (runāšanā daudzviet pluskvamperfekts nav nepieciešams).
- Ja teikums satur divas pagātnes darbības un tu gribi skaidri parādīt, kura notika agrāk, lieto Plusquamperfekt.
- Rakstiskā stāstījumā (atestācijas, romāni, ziņojumi) Plusquamperfekts biežāk tiek izmantots, lai izceltu secību.
- Runāšanā bieži pietiek ar Perfekt un konteksts rāda kārtību; tomēr, ja nepieciešams skaidrāk norādīt, izmanto Plusquamperfekt.
- "Er hatte den Brief geschrieben." — "Viņš bija uzrakstījis vēstuli."
- "Wir hatten die Aufgabe erledigt." — "Mēs bijām izpildījuši uzdevumu."
2) Pamatformēšana: sein + Partizip II (kustība / stāvokļa maiņa)
- "Als ich ankam, war er schon gegangen." — "Kad es ierados, viņš jau bija aizgājis."
- "Nachdem sie ins Zimmer gekommen war, setzte sie sich." — "Pēc tam, kad viņa bija ienākusi telpā, viņa apsēdās."
3) Atdalāmie / neatdalāmie priedēkļi
- Atdalāmais: "Er hatte die Tür aufgemacht." — "Viņš bija atvēris durvis."
- Neatdalāmais: "Sie hatte ihn verstanden." — "Viņa bija viņu sapratusi."
4) -ieren vārdi un jauktie vārdi
- "Er hatte Chemie studiert." — "Viņš bija studējis ķīmiju."
- "Sie hatte viel gedacht." (domāts: gedacht — jauktais tips) — "Viņa bija daudz domājusi."
5) Ar modalverbiem (double infinitive)
- "Er hatte gehen müssen, bevor der Zug abfuhr." — "Viņam bija nācies aiziet, pirms vilciens aizbrauca."
6) Subordinētie teikumi (weil, nachdem, als, bevor, dass... )
- "Nachdem er das Geld bekommen hatte, kaufte er ein neues Auto." — "Pēc tam, kad viņš bija saņēmis naudu, viņš nopirka jaunu auto."
- "Ich wusste nicht, dass sie schon gegangen war." — "Es nezināju, ka viņa jau bija aizgājusi."
7) Stāstījums / reportāža (ziņošana par pagātni pirms citas pagātnes darbības)
- "Der Zeuge sagte, dass der Angeklagte das Gebäude schon verlassen gehabt hatte." — "Liecinieks teica, ka apsūdzētais jau bija pametis ēku." (šis ir rakstisks piemērs — stilistiski formāls)
8) Salīdzinājums ar angļu Past Perfect (lai salīdzinātu ar latviešu saprašanu)
- Angļu: "He had left before I arrived." — Vācu Plusquamperfekts: "Er war gegangen, bevor ich ankam." — Latviski: "Viņš bija aizgājis pirms es ierados."
- Vācu: "Er hatte das Haus verlassen." = Latviešu: "Viņš bija pametis māju."
- Pluskvamperfekts / Plusquamperfekt: pagātnes pirmslaika forma, kas rāda, ka kaut kas notika pirms citas pagātnes darbības.
- Partizip II: galvenā darbības vārda pagātnes forma (vācu: z. B. gelesen, gemacht).
- Präteritum: vienkāršais pagātnes laiks (z. B. ich ging).
- Perfekt: sastādītais pagātnes laiks (z. B. ich bin gegangen / ich habe gelesen).
- Atdalāmie priedēkļi (separable prefixes): priedēkļi, kas atdalās teikuma teikuma formā un ietekmē Partizip II (aufmachen → aufgemacht).
- Neatdalāmie priedēkļi (inseparable prefixes): ge- netiek pievienots (ver-, be-, er- utt.), piemēram verstehen → verstanden.