Uzsvara radīšana ar struktūru (elementu izvietošana teikuma sākumā — "fronting", un vārdzīmes "es" izmantošana kā vietturis uzsvaram)

Kas ir uzsvars ar struktūru?

Uzsvars ar struktūru (vācu valodā bieži saukts par „Vorfeldbesetzung”, angliski — fronting vai topicalization) ir veids, kā runāšanas/teksta darbības vietu maina tā, lai izceltu noteiktu teikuma daļu — laiku, vietu, priekšmetu, rīcību vai visu apgalvojumu. Tā vietā, lai vienkārši lietotu vārdus uzsvara izteikšanai (piem., ar „nur”, „auch”), vācu valodā bieži izmanto pašu teikuma kārtību, jo vācu sintakse ļauj novietot dažādus elementus teikuma sākumā (Vorfeld). Tas maina informācijas plūsmu un uzsvaru.

Galvenie paņēmieni šim nolūkam:
- elementu izvietošana teikuma sākumā (fronting/Vorfeld);
- lietošana teiktā «es» (vācu "es") kā vietturim/uzsvērumam (piem., ievietojot faktu vai relativu daļu pēc tam) — īpaši „es ist/war ... der/die/das ...” (cleft teikumi) un anticipējošais „es” pie garām apakšteikumiem.

Piemērs, kas uzreiz parāda starpību:
- Neitrāli: Ich habe gestern einen interessanten Film gesehen. (Vakar es redzēju interesantu filmu.)
- Izcelts objekts (fronting): Einen interessanten Film habe ich gestern gesehen. (Interesantu filmu es vakar redzēju.)

Kad un kāpēc to lieto?

Uzsvars ar struktūru tiek izmantots, lai:
- izceltu jaunu vai svarīgu informāciju (focus);
- salīdzinātu vai kontrastētu elementus (contrast);
- norādītu temp of topic: kas jau ir sarunas temats un ko runātājs tagad vēlas akcentēt;
- stilistisku iemeslu dēļ — ziņu rakstīšanā un literatūrā, reklāmtekstiem utt., kur nepieciešams uzsvērt konkrētu vārdu vai frāzi.

Salīdzinājums ar latviešu valodu: latviešu valodā arī iespējams pārvietot teikuma daļas priekšā, lai tās uzsvērtu: "Filmu es vakar redzēju." Vācu valodā šī iespēja pastāv, taču jāievēro stingrāka kārtība ap galveno darbības vārdu (konjugētais darbības vārds parasti ir otrajā pozīcijā — V2 princips). Tāpēc, frontējot vācu teikumā, mainās vārdu secība pēc citiem noteikumiem.

Kā veido "fronting" vācu valodā? (Kā mainās teikuma kārtība)

Kas ir Vorfeld, Mittelfeld un Nachfeld?

Īsi:
- Vorfeld — teikuma daļa pirms konjugētā (finīta) darbības vārda (pirmā pozīcija vai "slot");
- Mittelfeld — daļa starp finito darbības vārdu un teikuma beigu elementiem (būtiskāk tekstos ar perfektu: pēc palīdzības darbības vārda ir participis);
- Nachfeld — teikuma daļa pēc visu pārējo elementu beigām, parasti satur garas apakšteikumus, infinitīvu grupas utt.

Vācu V2 noteikums: galvenajā (neapakš-) teikumā finitais (konjugētais) darbības vārds stāv otrajā pozīcijā. Tas nozīmē: ja teikuma sākumā (Vorfeld) stāv kāds vārds, kurš nav subjekts, tad subjekts parādās aiz finiālā vārda.

Pamatparaugi (V2 princips un fronting)

1) Subjekts pirmajā vietā (neitrāls):
- Ich habe gestern den Film gesehen. (Es vakar redzēju filmu.)

2) Adverbialis (laiks) pirmajā vietā — uzsvars uz laiku:
- Gestern habe ich den Film gesehen. (Vakar es redzēju filmu.)

3) Objekt pirmajā vietā — uzsvars uz objektu:
- Den Film habe ich gestern gesehen. (Filmu es vakar redzēju.) — subjektam "ich" jāseko pēc darbības vārda: "habe ich".

4) Vietas frāze pirmajā vietā — uzsvars uz vietu:
- Im Kino habe ich ihn getroffen. (Kinoteātrī es viņu satiku.)

5) Dativs priekšā (izcelts saņēmējs):
- Dem Mann habe ich das Buch gegeben. (Tam vīram es grāmatu devis.)

Konkrēti piemēri un tulkojumi

- Ich habe gestern den neuen Roman gelesen. (Vakar es izlasīju jauno romānu.)
- Den neuen Roman habe ich gestern gelesen. (Jauno romānu es vakar izlasīju.) — > izceļamo elementu var tulkot kā "tieši to" vai "attiecīgi".

- Morgen fahre ich nach Berlin. (Rīt es braucu uz Berlīni.)
- Nach Berlin fahre ich morgen. (Uz Berlīni es braucu rīt.) — abos gadījumos uzsvērta informācija par vietu vai laiku atkarībā no pozīcijas.

- Dem Chef habe ich die Unterlagen geschickt. (Šefam es nosūtīju dokumentus.)
- Die Unterlagen habe ich dem Chef geschickt. (Dokumentus es nosūtīju šefam.) — kas ir izcelts, tas saņem uzmanību.

Left-dislocation un rezumptīvais vietniekvārds

Pit. runātājvalodā ir izplatīta arī tā sauktā left-dislocation: tēmas ievietošana teikuma sākumā ar rezumptīvo vietniekvārdu pēc darbības vārda:
- Den Film, den habe ich schon gesehen. (To filmu es jau esmu redzējis.) — "den" atsaucas uz iepriekš minēto "Den Film".

Tas ir īpaši noderīgi, ja sākumā ievies konkrētu tēmu (topic), ko pēc tam atsauc ar vietniekvārdu.

Fronted apakšteikums (subordinate clause) vs "es" kā vietturis

Apakšteikumu var izcelt, novietojot to priekšā:
- Dass er lügt, wusste ich nicht. (To, ka viņš melē, es nezināju.) — šajā konstrukcijā izcelts pats fakts.

Savukārt, ja izmanto "es" kā vietturi, teikums biežāk skan neitrāli:
- Es wusste ich nicht, dass er lügt. (Šeit vācu valodā parasti lieto: Ich wusste nicht, dass er lügt. — bet piemērs ilustrē, ka ar "es" var "aizkavēt" faktu un padarīt to par papildinājumu.)

Labāks salīdzinājums:
- Es ist wichtig, pünktlich zu sein. (Ir svarīgi ierasties laikā.) — neitrāla konstatācija.
- Pünktlich zu sein ist wichtig. (Būt punktuālam ir svarīgi.) — izceļ pats fakts par punktualitāti kā galveno tēmu.

Cleft teikumi un "es" kā vietturis uzsvēršanai

Kas ir "es" kā vietturis (expletive/anticipatory "es")?

Ir vairāki galvenie "es" lietojumi:
1) Impersonālais "es" (laika/ka lietos, laikapstākļi): Es regnet. / Es schneit. — šāds "es" nav uzsvara līdzeklis, tas ir vienkārši gramatisks. (Vācu: Es regnet. — pareizāk: Es regnet? Actually: Es regnet is ungrammatical; correct German: Es regnet.)

2) Anticipējošais (vai "dummy") "es": ja teikuma īstā tēma/subjekts ir gara apakšteikuma vai infinitīva frāze, bieži ievieto "es ist/war" un tad seko apakšteikums vai infinitīvs. Tas padara teikumu plūstošāku:
- Es ist schade, dass du nicht kommen kannst. (Žēl, ka tu nevar nākt.)
- Es ist wichtig, pünktlich zu sein. (Ir svarīgi būt punktuālam.)

Šeit "es" ieņem gramatisko subjekta vietu, kamēr saturs atrodas vēlāk.

3) Cleft (šķeltie) teikumi ar "es ist/war ... der/die/das ...", kas izceļ konkrētu teikuma daļu:
- Es ist Maria, die das Problem gelöst hat. (Tieši Maria atrisināja problēmu.) — izceļ subjekta identitāti.
- Es ist das Buch, das ich gestern gekauft habe. (Tieši tā ir grāmata, ko es vakar nopirku.) — izceļ objektu.

Šāda konstrukcija ir ļoti noderīga, ja gribat nokristalizēt «tieši to», ko uzsverat.

Piemēri — "es" kā vietturis / cleft piemēri

- Es ist Peter, der das Auto gestohlen hat. (Tieši Pēteris nozaga auto.)
- Es war gestern, als wir uns trafen. (Tieši vakar mēs satikāmies.) — (vācu valodā biežāk: "Es war gestern, als wir uns trafen.")
- Es ist wichtig, dass du jeden Tag übst. (Ir svarīgi, ka tu katru dienu praktizējies.)
- Dass du jeden Tag übst, ist wichtig. (Ka tu katru dienu praktizējies, ir svarīgi.) — otrs variants izceļ faktu kā galveno apgalvojumu.

Kā cleft atšķiras no vienkāršas fronting konstrukcijas?

- Den Film habe ich gesehen. (Filmu es redzēju.) — vienkāršs fronting: uzmanība uz "film".
- Es ist den Film, den ich gesehen habe. (Tieši to filmu es redzēju.) — cleft: izteiktāka, «izbrīnā» vai kontrastā orientēta izcelšana.

Cleft bieži skan spēcīgāk vai dramatiskāk nekā vienkāršs frontings; tas ir labs līdzeklis, ja jāatķer uzmanība konkrētam vienumam.

Kad izvēlēties fronting un kad — "es" konstrukciju?

Praktiski padomi:
- Ja gribat vienkārši izcelt laiku, vietu vai objektu — fronting (Vorfeld) ir dabisks un bieži lietots risinājums. Tas parasti skan dabiski gan runāšanā, gan rakstīšanā.
- Ja teikuma "subjekts" ir gara apakšteikuma vai abstrakta lieta ("būt svarīgam"), tad "es ist" konstrukcija ir ērtāka un biežāk lietota.
- Ja jānorāda tieši "tas vienīgais", kas izdarīja darbību vai kas ir svarīgs, cleft izmanto, lai maksimāli lokalizētu fokusu.

Biežākās kļūdas un ko no tām mācīties

- Aizmirst V2 noteikumu: angļu valodā teikuma kārtība ir elastīgāka; vācu valodā pēc fronting elementa obligāti seko finitais darbības vārds otrajā pozīcijā. Nepareizais variants: *Den Film ich habe gesehen. (nepareizi). Pareizais: Den Film habe ich gesehen.

- Neatlaiž pareizo locījumu: frontējot priekšmetu, neaizmirsti saglabāt pareizo gadījumu (Akkusativus vai Dativus). Piemēram, "Den Mann" (akk.) un "Dem Mann" (dat.) nav savietojami pārprāti.

- Sajaukt "es" cleft un demonstratīvo "das": "Das ist Maria" un "Es ist Maria, die ..." nav vienādi. "Das ist Maria" biežāk identificē ("Šī ir Maria"), bet "Es ist Maria, die ..." uzsver, tieši viņa to izdarīja.

- Pārmērīga cleft lietošana: cleft ir spēcīgs uzsvēruma līdzeklis; pārmērīgi lietojot teikumi var skanēt pārāk dramatizēti vai neglīti.

- Komatu lietošana apakšteikumos: ja apakšteikums tiek izcelts vai novietots neparastā vietā, jāpievēro vācu pieturzīmes noteikumi (piem., komats pirms "dass", "wenn" utt.).

Kā to sajūt runāšanā — prosodija un intonācija

Strukturālais uzsvars bieži iet roku rokā ar prosodiju: elementa fronting apvienots ar spēcīgāku akcentu uz šo elementu un biežāk pauzēm. Piemēram, "Den Film, habe ich gesehen." var sarunā ietvert īsu pauzi pēc "Den Film" vai spēcīgāku akcents uz "Film". Tāpēc klausoties vācu valodas runu, pievērs uzmanību intonācijai — tas palīdzēs saprast, ko kurš runātājs patiesi izceļ.

Praktiski padomi mācībās

- Lasot vai klausoties vācu valodā, piefiksē, kur runātājs novieto jaunas tēmas teikuma sākumā — tas bieži ir fronting.
- Trenējies ar pāris tipiskām konstrukcijām: laiks vietā pirmais ("Gestern..."), objekts pirmais ("Den Film...") un cleft ("Es ist ... der/die ...").
- Salīdzini vācu teikumu ar līdzīgu latviešu piemēru, lai saprastu nianses, bet atceries — vācu V2 noteikums nosaka īpašu kārtību.

Glosārijs

- Vorfeld — teikuma "pirmajā slotā" esošā daļa pirms finita darbības vārda; position, ko var izmantot fronting.
- Mittelfeld — teikuma daļa starp finiālo darbības vārdu un pārējo teikumu.
- Nachfeld — daļa, kas parasti seko teikuma galvenajai daļai, bieži satur garas apakšteikumu vai infinitīva konstrukcijas.
- Fronting / Vorfeldbesetzung — elementa novietošana teikuma sākumā, lai to izceltu.
- Expletive/anticipatory "es" — "vārdzīme 'es'" lietota kā gramatiskā viettura, piemēram, pirms garu apakšteikumu izvietošanas vai cleft konstrukcijām.
- Cleft teikums — teikuma struktūra "Es ist/war X, der/die/das ...", kas izceļ X kā fokusu.

Kopsavilkums

Uzsvara radīšana ar teikuma struktūru vācu valodā ir spēcīgs instruments: fronting (Vorfeld) ļauj uzsvērt laiku, vietu, priekšmetu vai saņēmēju, bet "es" konstrukcijas (anticipatory "es" un cleft teikumi) noder, ja jāizceļ garāks apgalvojums vai jāprecizē tieši tas elements, uz kuru runātājs vēlas pievērst uzmanību. Svarīgākais praktiskais noteikums ir atcerēties V2 — finitais darbības vārds galvenajā teikumā jāliek otrajā pozīcijā, arī tad, kad teikuma sākumā novietojam izcelto elementu.