Laiku saskaņa subjunktīvā izteiksmē - spāņu Grammar

Laiku saskaņa subjunktīvā izteiksmē spāņu valodā

Kas tas ir?

Subjunktīva laiku saskaņa (concordancia de tiempos en el subjuntivo) apraksta, kāda subjunktīva laika forma jālieto apakšteikumā atkarībā no galvenā teikuma laika. Tas palīdz pareizi norādīt, vai apakšteikumā notikums ir vienlaikus ar galveno darbību, notiks nākotnē vai jau ir noticis.

Kad un kāpēc lieto subjunktīvu?

Subjunktīvu spāņu valodā lieto, ja apakšteikums izsaka:

vēlēšanos vai prasību (querer, pedir, exigir),
emocijas (alegrarse, temer),
šaubas vai noliegumu (dudar, no creer),
nenoteiktību vai hipotēzi,
noteiktas saikles un laika konstrukcijas (antes de que, para que, a menos que, cuando — ja runā par nākotni/un notikumu, kas nav drošs).

Piemēri (spāniski → latviski):
- Espero que vengas mañana. → Ceru, ka tu nāksi rīt.
- Dudo que él lo sepa. → Šaubos, vai viņš to zina.
- Me alegra que hayas aprobado. → Man prieks, ka tu esi nokārtojis.

Galvenā ideja: priekšlaicība un vienlaicība

Vienkāršā likumsakarība, ko atcerēties:

Ja galvenais teikums ir tagadne, nākotne vai pavēle, apakšteikumā lieto presente de subjuntivo (ja darbība notiek vienlaikus vai nākotnē) vai presente perfecto de subjuntivo (ja apakšteikuma darbība ir notikusi pirms galvenā teikuma).
Ja galvenais teikums ir pagātne (pretérito, imperfecto), kondicionālis vai citas pagātnes formas, apakšteikumā lieto pretérito imperfecto de subjuntivo (ja darbība ir vienlaicīga vai nākotnē attiecībā pret pagātni) vai pluscuamperfecto de subjuntivo (ja apakšteikuma darbība pirms galvenā pagātnes darbības).

Kā to atcerēties īsi ("karte")

Galvenais: presente / futuro / imperativo → apakšteikums: presente de subjuntivo (vai presente perfecto, ja darbība jau notikusi).
Galvenais: pretérito / imperfecto / condicional → apakšteikums: imperfecto de subjuntivo (vai pluscuamperfecto, ja darbība ir bijusi pirms).

Kā veido subjunktīva laikus (īsi un praktiski)

Presente de subjuntivo

Veido no 1. personu vienā skaitlī indikativa tagadnē: izmet galotni -o un pievieno beigas:
-ar vārdi → e, es, e, emos, éis, en (hablar → hable, hables, hable, hablemos, habléis, hablen)
-er/-ir vārdi → a, as, a, amos, áis, an (comer → coma, comas, coma, comamos, comáis, coman; vivir → viva, vivas, viva, vivamos, viváis, vivan)
Bieži sastopamās neatbilstības: dar → dé, estar → esté, haber → haya, ir → vaya, saber → sepa, ser → sea.

Presente perfecto de subjuntivo
- Formē: haya / hayas / haya / hayamos / hayáis / hayan + participio pasado
- piemēri: haya hablado, hayas comido, haya vivido
- Lieto, kad apakšteikuma darbība ir notikusi pirms tagadnes vai pirms galvenā teikuma, bet ir saistīta ar tagadni.

Pretérito imperfecto de subjuntivo
- Divas formas: -ra un -se (biežāk lieto -ra). Veido no 3. personu plurāla preterita: izmet -ron un pievieno beigas.
- hablaron → hablara/hablase, hablaras/hablases, hablaran/hablansen (visbiežāk lietotā -ra forma: hablara, hablaras, ...)
- comer → comiera, comieras, comiera, comiéramos, comierais, comieran
- Lieto, ja galvenais teikums ir pagātne/condicional un apakšteikuma darbība notiek vienlaikus vai nākotnē attiecībā pret pagātni.

Pluscuamperfecto (pretérito pluscuamperfecto) de subjuntivo
- Formē: hubiera/hubiese + participio pasado (hubiera hablado, hubiera comido)
- Lieto, ja apakšteikuma darbība notika pirms galvenā teikuma darbības pagātnē.

Praktiski piemēri pēc galvenā teikuma laika

1) Galvenais teikums: tagadne / nākotne / rīkojums

Presente → presente de subjuntivo (vienlaicīgai vai turpmākai darbībai):
Espero que vengas mañana. → Ceru, ka tu nāksi rīt. (Espero — presente; vengas — presente de subj.)
Dudo que él lo sepa. → Šaubos, vai viņš to zina. (dudo — presente; sepa — presente de subj.)
Presente → presente perfecto de subj. (ja apakšteikuma darbība ir jau notikusi):
Me alegra que hayas aprobado el examen. → Man prieks, ka tu esi nokārtojis eksāmenu. (haya aprobado — darbība ir jau paveikta)
Futuro → presente de subj. (no nākotnes sakām: apakšteikums attiecas uz nākotni/nenoteiktu darbību):
Te pediré que me ayudes. → Es tevi lūgšu, lai tu man palīdzētu. (te pediré — futuro; me ayudes — presente de subj.)
Cuando llegues, empezaremos. → Kad tu ieradīsies, mēs sāksim. (llegues — presente de subj., jo runa par nākotni)
Imperatīvs → presente de subj.:
Dile que venga. → Pasaki viņam, lai viņš nāk. (dile — imperativo; venga — presente de subj.)

2) Galvenais teikums: pagātne / condicional

Pretérito / Imperfecto / Condicional → pretérito imperfecto de subjuntivo (vienlaicīgai vai "nākotnei pagātnē"):
Quería que vinieras a la fiesta. → Es gribēju, lai tu nāktu uz ballīti. (quería — imperfecto; vinieras — imperfecto de subj.)
Me gustaría que me ayudaras. → Man patiktu, ja tu man palīdzētu. (me gustaría — condicional; ayudaras — imperfecto de subj.)
Pretérito → pluscuamperfecto de subj. (ja apakšteikuma darbība jau bija notikusi pirms citas pagātnes darbības):
Esperaba que ya hubieras llegado. → Es cerēju, ka tu jau būtu ieradies. (esperaba — imperfecto; hubieras llegado — pluscuamperfecto de subj.)
Habría preferido que me hubieras dicho la verdad. → Es būtu vēlējies, lai tu man būtu teicis patiesību. (habría preferido — condicional compuesto; hubieras dicho — pluscuamperfecto de subj.)

3) "Si" (ja) teikumi — biežāk lietotās konstrukcijas

Tagadnes/izejošā hipotēze (maz ticama tagadne): Si + imperfecto de subj. → condicional simple
Si tuviera dinero, iría a España. → Ja man būtu nauda, es dotos uz Spāniju.
Pāragri / pretfaktu pagātnes nosacījumi: Si + pluscuamperfecto de subj. → condicional compuesto
Si hubiera sabido, habría venido. → Ja es būtu zinājis, es būtu atnācis.

Saikļu (conjunction) īpatnības

Antes de que: vienmēr prasa subjunktīvu (laika attiecība, priekšlaicība):
Te llamaré antes de que salgas. → Es tev piezvanīšu, pirms tu izieksi.
Cuando / hasta que / tan pronto como: ja runā par nākotni vai nenoteiktu notikumu — subjunktīvs; ja runā par faktu/pagātni — indikātīvs:
Cuando llegues, te aviso. → Kad tu ieradīsies, es tevi brīdināšu. (nākotne → subj)
Cuando llegó, lo vi. → Kad viņš ieradās, es viņu ieraudzīju. (pagātne → indik.)
Aunque: ja tas apgalvo zināmu faktu — indik.; ja tas izsaka hipotēzi/iespēju — subjunktīvs:
Aunque llueva, saldré. → Pat ja līs, es iziešu. (hipotēze → subj.)
Aunque llueve, salgo temprano. → (ja tas ir fakts) — indik.

Biežākās kļūdas un kā tās izvairīties

Lietot presente de subjuntivo pēc pagātnes galvenā teikuma (neformāli, bet kļūdaini literārajā spāņu valodā):
Nepareizi: Quería que vengas.
Pareizi: Quería que vinieras.

(Dažos reģionos sarunvalodā tas var skanēt, bet akadēmiski pareizā forma ir ar imperfecto.)

Aizstāt subjunktīvu ar indikātīvu, kad ir nepieciešams izteikt šaubas, vēlēšanos vai nosacījumu:
Nepareizi: Espero que vienes.
Pareizi: Espero que vengas.
Neievērot priekšlaicību: ja darbība notika pirms galvenā teikuma, jālieto perfektā subjunktīva forma (haya/hubiera + participio).
Sajaukt "aunque" un "cuando" — uzmanieties, jo indikātīvs vs subjunktīvs maina nozīmi.

Salīdzinājums ar latviešu valodu (ko ņemt vērā)]

Latviešu valodā nav tieši tādas pašas subjunktīva laiku formas kā spāņu valodā. Bieži latviešu tulkojumā izmanto kondicionāli vai citus laika izteiksmes līdzekļus (piem., "lai", "ja", kondicionālis ar -tu/-tu būtu), tāpēc var būt kārdinājums tulkot tieši pēc Latv. gramatikas. Tomēr spāņu subjunktīva izvēle atkarīga no laika attiecības (vienlaicība/priekšlaicība) — tādēļ jāseko spāņu laiku saskaņai, nevis tikai latviešu konstrukcijai.

Padoms: ja grūti izlemt, pajautā sev: Vai apakšteikuma darbība notiek pirms, tajā pašā laikā vai pēc galvenā teikuma darbības? Un kāds ir galvenā teikuma laiks? Tas palīdzēs izvēlēties: presente / presente perfecto / imperfecto / pluscuamperfecto.

Īss atgādinājums — biežāk lietotās subjunktīva formas un piemēri

Presente de subjuntivo: que vengas, que hable, que comas.
Presente perfecto de subjuntivo: que hayas venido, que haya hablado.
Pretérito imperfecto de subjuntivo: que vinieras / que vinieses, que comieras.
Pluscuamperfecto de subjuntivo: que hubieras venido, que hubiese comido.

Glosārijs (vienkāršiem vārdiem)

Subjunktīvs (subjuntivo): izteiksme nenoteiktībai, vēlmēm, emocijām, šaubām.
Presente de subjuntivo: subjunktīvs tagadnei (vai nākotnei attiecībā uz galveno teikumu).
Presente perfecto de subjuntivo: subjunktīvs, kas rāda, ka darbība jau ir notikusi.
Pretérito imperfecto de subjuntivo: subjunktīvs pagātnei vai "nākotnei pagātnē".
Pluscuamperfecto de subjuntivo: subjunktīvs darbībai, kas bija notikusi vēl pirms citas pagātnes darbības.

Ja vēlaties, es varu sagatavot koncentrētu "cheat sheet" ar tikai visbiežāk lietotajiem piemēriem un formas veidošanu (viena lapa), vai arī izskaidrot konkrētu teikumu, kuru jūs neesat drošs, kā pareizi veidot.