Literārās subjunktīvās formas (subjonktīva imperfekts)

C1

Kas ir literārās subjunktīvās formas (imparfait du subjonctif)?

Imparfait du subjonctif — franču valodas literārais subjunktīva laiks (latviski bieži saukts par "subjunktīva imperfektu") — ir subordināta izteiksme (subjunktīvs), kas lietota galvenokārt rakstiskā, formālā vai literārā stilā. Tas parasti izsaka vēlmi, šaubas, emocijas, vajadzību vai iedomātu/nevēlamu situāciju, kas attiecas uz pagātni vai tiek attēlota ar attālinātu, „poētisku” nokrāsu.

Šīs formas mūsdienu runā praktiski nav izplatītas — vietā parasti lieto présent du subjonctif (tagadnes subjunktīvu) vai vienkārši indikativu. Imparfait du subjonctif saglabājas literatūrā, žurnālistikā un dažos formālos tekstos.

Kad un kāpēc to lieto?

Galvenie lietojuma gadījumi:

- Pēc darbības izteikumiem pagātnē, kuri pieprasa subjunktīvu: vēlmes, prasības, bailes, prieks utt., bet runa ir par pagātnes situāciju vai autors vēlas literāru toni.
- Franciski: "Je voulais qu'il vînt." (literāri) — mūsdienās: "Je voulais qu'il vienne."
- Latviski: "Es gribēju, lai viņš nāktu."

- Lai izteiktu hipotētisku vai iedomātu situāciju pagātnē (noformēts literāri):
- Franciski: "Il parlait comme s'il fût roi." — "Viņš runāja tā, it kā viņš būtu karalis."

- Literāri stilistiski izraudzītā forma pēc noteiktiem savienojumiem vai saikļiem (piem., dažos tekstos pēc "avant que", "afin que" u.c.).

- Dažos novecojušos darbības nosacījumos (ar si-klauzulu), piemēram, vēsturiskos tekstos: "Si j'eusse su..." — tomēr mūsdienu valodā tas parasti tiek aizstāts ar "Si j'avais su...".

Kāpēc to var izvēlēties?

- Lai dotu tekstam formalitāti, literāru noskaņu vai attālinātu pagātnes nokrāsu.
- Lai precizētu laika attiecību starp galveno teikumu un atkarīgo teikumu pagātnē (retoriski, ne tik daudz gramatiskā nepieciešamība mūsdienu valodā).

Kā veido imparfait du subjonctif?

Pamatprincipi (vienkāršots):
Imparfait du subjonctif veido, izmantojot stemu no franču passé simple (trešās personas daudzskaitļa forma: "ils ...") un pievienojot literārās subjunktīva galotnes. Biežāk sastopamās galotnes ir: -sse, -sses, -^t (ar cirkumfleksu bieži 3. pers. sg.), -ssions, -ssiez, -ssent.

Praktiska darbība soļos:
1) Atrodi passé simple 3. pers. pl. ("ils ...").
2) No šīs formas iegūsti stemu (parasti tas, ko lieto passé simple pirms galotnes).
3) Pievieno subjunktīva imperfekta galotnes (-sse, -sses, -^t, -ssions, -ssiez, -ssent).

Divi bieži minētie grupu piemēri:
- 1. grupa (-er): pievieno formas kā: parlasse, parlasses, parlât, parlassions, parlassiez, parlassent.
- 2./3. grupa (-ir, -re, neregulāri): parasti galotnes izskatās kā: finisse, finisses, finît, finissions, finissiez, finissent.

Paraugi konjugācijai (imparfait du subjonctif) — daži visbiežākie un noderīgākie verbi:

- Parler (1. grupa):
que je parlasse, que tu parlasses, qu'il parlât, que nous parlassions, que vous parlassiez, qu'ils parlassent
- Piem.: "Je désirais qu'il parlât plus franchement." (Es gribēju, lai viņš runātu atklātāk.)

- Finir (2. grupa):
que je finisse, que tu finisses, qu'il finît, que nous finissions, que vous finissiez, qu'ils finissent
- Piem.: "Il souhaita qu'elle finît son récit." (Viņš vēlējās, lai viņa pabeigtu savu stāstu.)

- Vendre (3. grupa):
que je vendisse, que tu vendisses, qu'il vendît, que nous vendissions, que vous vendissiez, qu'ils vendissent
- Piem.: "Il fallait qu'il vendît la maison." (Bija vajadzība, lai viņš pārdotu māju.)

- Prendre:
que je prisse, que tu prisses, qu'il prît, que nous prissions, que vous prissiez, qu'ils prissent
- Piem.: "Je redoutais qu'il prît une décision hâtive." (Bažījos, ka viņš pieņems pārsteidzīgu lēmumu.)

- Dire:
que je disse, que tu disses, qu'il dît, que nous dissions, que vous dissiez, qu'ils dissent
- Piem.: "Il exigea qu'elle dissât la vérité." (Viņš prasīja, lai viņa pastāsta patiesību.)

- Venir:
que je vinsse, que tu vinsses, qu'il vînt, que nous vinssions, que vous vinssiez, qu'ils vinssent
- Piem.: "Elle espérait qu'il vînt avant la nuit." (Viņa cerēja, ka viņš nāks pirms nakts.)

- Faire:
que je fisse, que tu fisses, qu'il fît, que nous fissions, que vous fissiez, qu'ils fissent
- Piem.: "Je voulais qu'il fît un effort." (Es gribēju, lai viņš centās.)

- Être:
que je fusse, que tu fusses, qu'il fût, que nous fussions, que vous fussiez, qu'ils fussent
- Piem.: "Il semblait qu'elle fût partie depuis longtemps." (Šķita, ka viņa bija aizgājusi jau sen.)

- Avoir:
que j'eusse, que tu eusses, qu'il eût, que nous eussions, que vous eussiez, qu'ils eussent
- Piem.: "Si j'eusse su, je ne serais pas venu." (Literāri: ja es būtu zinājis... — mūsdienās: "Si j'avais su...")

- Pouvoir:
que je pusse, que tu pusses, qu'il pût, que nous pussions, que vous pussiez, qu'ils pussent
- Piem.: "Elle craignait qu'il pût être blessé." (Viņa baidījās, ka viņš varētu tikt ievainots.)

- Vouloir:
que je voulusse, que tu voulusses, qu'il voulût, que nous voulussions, que vous voulussiez, qu'ils voulussent
- Piem.: "Il voulut qu'on lui voulût du bien." (Viņš gribēja, lai viņu labprāt uztver.)

Piezīme par rakstību: trešajā personā vienskaitlī bieži redzams cirkumfleksa burts (piem., parlât, finît, vînt, fût, eût). Tas ir literārs atgādinājums par iepriekšējām skaņas izmaiņām un nav obligāti izrunājam sabiedriskajā valodā, tomēr rakstībā tas norāda uz imparfait du subjonctif.

Kad izmanto modernā valodā — prakse un aizstājēji

- Mūsdienu runātajā un neformālajā rakstībā parasti izmanto présent du subjonctif vai citus pagātnes laikus. Piemēram: "Je voulais qu'il vienne." (nevis "vînt").
- Imparfait du subjonctif saglabājas literatūrā, retorikā, laikrakstos un juridiskos tekstos, ja autors vēlas īpašu, formālu toni.

Biežākās kļūdas un kas jāizvairās:

1. Veidot laiku no infinitīva un nevis no passé simple stemu.
- Nepareizi: *que je parlerasse (veidots no infinitīva parler)
- Pareizi: que je parlasse (no "ils parlèrent").

2. Lietot imparfait du subjonctif runā bez nepieciešamības (izskatīsies novecojis/diskonkrēts).
- Labāk: mūsdienu sarunvalodā un ikdienas rakstībā izmantot présent du subjonctif.

3. Sajaukt ar citiem subjunktīvā pagātnes laikiem (subjonctif passé, plus-que-parfait du subjonctif).
- Subjonctif passé (present subjunctive aux. + partic. passé): "que j'aie fait" — izsaka iepriekšēju darbību attiecībā pret tagadni.
- Plus-que-parfait du subjonctif (imparfait subjunctive aux. + partic. passé): "que j'eusse fait" — literāra, vēl retāka pagātnes forma.

4. Lietot subjunktīvu pēc savienojumiem, kuri prasa indikativu (piem., "après que" parasti pieprasa indicatif, ne subjontif).
- Nepareizi: *"Après qu'il fût parti..."
- Pareizi: "Après qu'il fut/est parti..."

5. Sajaukšana ar "ne explétif" un gramatisko "ne" — tas ir literārs un specifisks lietojums; to nevajadzētu pievienot nejauši.


  • Piem.: "Il craignait qu'il ne fût blessé." ("ne" šeit ir explétif — literāra konstrukcija)

Salīdzinājums ar latviešu valodu — kā to saprast vieglāk

Latviešu valodā nav tieši atbilstoša gramatiskā laika, kas būtu precīzs ekvivalents imparfait du subjonctif. Bieži latviešu teikumos lieto konstrukcijas ar "lai" + kondicionālu vai ar pagātnes formām:

- Franču literāri: "Je voulais qu'il vînt." — Latviski: "Es gribēju, lai viņš nāktu." ("lai" + kondicionāls/virkne ar darbības izteiksmi)
- Franču literāri: "Il semblait qu'elle fût malade." — Latviski: "Šķita, ka viņa ir slima." vai "Šķita, ka viņa būtu bijusi slima." (latviski biežāk vienkāršs indikativs)

Tātad latviešu izteiksmes parasti neizceļ literāro nokrāsu tā, kā to dara franču imparfait du subjonctif; tulkojumā bieži lieto vienkāršu pagātni vai modālu konstrukciju ar "lai".

Daudz piemēru — literārs vs mūsdienīgs variants

- Literāri: "Je souhaitais qu'il réussît." — Latviski: "Es vēlējos, lai viņam izdotos." (Mūsdienīgi: "Je souhaitais qu'il réussisse.")
- Literāri: "Il fallait qu'elle fût informée." — Latviski: "Bija jāpaziņo viņai." (Mūsdienīgi: "Il fallait qu'elle soit informée.")
- Literāri: "Il parla comme s'il fût immortel." — Latviski: "Viņš runāja tā it kā būtu nemirstīgs." (Mūsdienīgi: bieži: "comme s'il était immortel")
- Literāri: "Je craignais qu'il pût être blessé." — Latviski: "Es baidījos, ka viņš varētu tikt ievainots." (Mūsdienīgi: "qu'il puisse être blessé")
- Literāri: "Si j'eusse su, je ne serais pas venu." — Latviski: "Ja būtu zinājis, es nebūtu atnācis." (Mūsdienīgi: "Si j'avais su...")

Kopsavilkums — kad lietot un ko atcerēties

- Imparfait du subjonctif ir literāra, retāk lietota subjunktīva forma, kas galvenokārt sastopama rakstītā, formālā vai poētiskā franču valodā.
- To veido no passé simple stemu un pievienojot literārās galotnes (-sse, -sses, -^t, -ssions, -ssiez, -ssent).
- Mūsdienu ikdienas franču valodā visbiežāk to aizstāj ar présent du subjonctif vai ar citiem laikos.
- Ja mācāties franču literatūru vai lasāt klasiskos autorus, atpazīšana un izpratne par šo laiku ir svarīga; taču runājot vai rakstot mūsdienu tekstus, to parasti nav jāizmanto.

Glosārijs — īsi skaidrojumi

Subjonctif (subjunktīvs) — izteiksme, ko franču valodā lieto, lai izteiktu vēlmi, šaubu, emociju, iespējamu vai iedomātu darbību.

Imparfait du subjonctif (subjunktīva imperfekts) — literārais subjunktīva pagātnes laiks.

Passé simple — literārs pagātnes laiks franču valodā (bieži sastopams vēsturiskos un literāros tekstos).

Présent du subjonctif — tagadnes subjunktīvs (mūsdienās visbiežāk lietotā subjunktīva forma ikdienā).

Ne explétif — literāra negatīva daļa, kas dažkārt parādās kopā ar subjunktīvu, bet nav pilnīgs noliegums (sarežģītāks temats, nav jāmeklē runas ikdienā).


Ja vēlaties, varu sagatavot sarakstu ar biežāk lietotajiem verbiem un to imparfait du subjonctif formām kā ātru atsauci vai dot papildus fragmentus no literāriem teikumiem ar tulkojumu.

Subscribe for evidence based language learning insights.

Lingua Fortis
Copyright © 2025 Lingua Fortis | Made in New York