Literārie pagātnes laiki (Passé simple, Passé antérieur) - franču Grammar

Kas ir literārie pagātnes laiki (Passé Simple, Passé Antérieur)?

Franču valodā 'passé simple' un 'passé antérieur' ir divi pagātnes laiki, kuri parasti sastopami rakstītā, literārajā stilā. Passé simple apraksta vienreizējus, pabeigtus notikumus pagātnē; passé antérieur norāda, ka viens notikums bija pilnībā pabeigts tieši pirms cita notikuma. Mūsdienu ikdienas sarunvalodā šos laikus visbiežāk aizstāj ar passé composé (par pabeigtu darbību) un plus-que-parfait (par iepriekš pabeigtu darbību), tāpēc literārie laiki ir jāzina galvenokārt rakstīšanai un teksta saprašānai.

Kad lieto passé simple un passé antérieur?

Passé simple:
- lieto literatūrā, hronikās, pasakās un formālā rakstā, lai secīgi izstāstītu pagātnes notikumus.
Piemēri:
Il entra dans la pièce. (Viņš ienāca telpā.)
Elle sourit, prit la lettre et partit. (Viņa pasmaidīja, paņēma vēstuli un aizgāja.)
Les soldats marchèrent toute la nuit. (Karavīri gāja visu nakti.)

Passé antérieur:
- lieto, lai norādītu uz darbību, kas bija pabeigta tieši pirms citas darbības, un parasti parādās kopā ar passé simple.
Bieži vārdi, ar kuriem tas parādās: dès que, aussitôt que, sitôt que, lorsque, après que, quand.
Piemēri:
Sitôt qu'il eut fini son repas, il s'en alla. (Tūlīt pēc tam, kad viņš bija pabeidzis maltīti, viņš aizgāja.)
Lorsque la pluie eut cessé, ils reprirent la route. (Kad lietus bija mitējies, viņi atsāka ceļu.)

Kā veido passé simple?

Parastās galotnes
1. 1. grupa (-er): galotnes -ai, -as, -a, -âmes, -âtes, -èrent.
parler: je parlai, tu parlas, il parla, nous parlâmes, vous parlâtes, ils parlèrent.
Piemērs: Il parla pendant une heure. (Viņš runāja stundas garumā.)

2. 2. grupa (-ir, bieži ar -iss): galotnes -is, -is, -it, -îmes, -îtes, -irent.
finir: je finis, tu finis, il finit, nous finîmes, vous finîtes, ils finirent.
Piemērs: Elle finit son travail avant midi. (Viņa pabeidza darbu pirms pusdienlaika.)

3. 3. grupa (-re un daļa -ir): bieži -is, -is, -it, -îmes, -îtes, -irent, bet pastāv daudz neregulāru formu.
vendre: je vendis, tu vendis, il vendit, nous vendîmes, vous vendîtes, ils vendirent.
Piemērs: Il vendit la maison. (Viņš pārdeva māju.)

Ortogrāfiskie un izrunas novērojumi
- Verbiem, kas beidzas ar -cer, 'c' pirms 'a' kļūst par 'ç' (commencer -> je commençai) lai saglabātu /s/ skaņu.
- Verbiem ar -ger pievieno 'e' pirms 'a' (manger -> je mangeai), lai saglabātu mīksto /ʒ/ skaņu.
- 1. personas vienskaitlis dažiem -ir/-re verbiem izskatās tāpat kā tagadne (je finis var nozīmēt gan 'es beidzu' tagadnē, gan 'es noslēdzu' pagātnē), bet konteksts parasti izšķir.

Bieži sastopamās neregulārās formas (svarīgi verbi)

Daudzi bieži lietoti verbi ir neregulāri; vislabāk ir iemācīties to paradigmas.

être: je fus, tu fus, il/elle fut, nous fûmes, vous fûtes, ils furent.

Ex.: Il fut surpris par la nouvelle. (Viņš bija pārsteigts par ziņu.)

avoir: j'eus, tu eus, il eut, nous eûmes, vous eûtes, ils eurent.

Ex.: J'eus peu de temps pour réfléchir. (Man bija maz laika, lai padomātu.)

faire: je fis, tu fis, il fit, nous fîmes, vous fîtes, ils firent.

Ex.: Elle fit un geste. (Viņa izdarīja žestu.)

dire: je dis, tu dis, il dit, nous dîmes, vous dîtes, ils dirent.

Ex.: Il dit la vérité. (Viņš pateica patiesību.)

voir: je vis, tu vis, il vit, nous vîmes, vous vîtes, ils virent.

Ex.: Nous vîmes un arc-en-ciel. (Mēs ieraudzījām varavīksni.)

venir: je vins, tu vins, il vint, nous vînmes, vous vîntes, ils vinrent.

Ex.: Elle vint aussitôt. (Viņa nāca uzreiz.)

prendre: je pris, tu pris, il prit, nous prîmes, vous prîtes, ils prirent.

Ex.: Il prit la clé et sortit. (Viņš paņēma atslēgu un izgāja.)

pouvoir: je pus, tu pus, il put, nous pûmes, vous pûtes, ils purent.

Ex.: Il put terminer le travail. (Viņš varēja pabeigt darbu.)

vouloir: je voulus, tu voulus, il voulut, nous voulûmes, vous voulûtes, ils voulurent.

Ex.: Elle voulut comprendre. (Viņa gribēja saprast.)

savoir: je sus, tu sus, il sut, nous sûmes, vous sûtes, ils surent.

Ex.: Il sut qu'il devait partir. (Viņš saprata, ka jāiet.)

Kā veido passé antérieur?

Passé antérieur ir saliktenis: auxiliaire (avoir vai être) pasé simple + participe passé. Formula: Passé antérieur = (avoir/être) au passé simple + participe passé du verbe principal.

Daži piemēri:
- Avec avoir: Dès qu'il eut mangé, il partit. (Tūlīt pēc tam, kad viņš bija apēdis, viņš aizgāja.)
- Avec être: Quand elle fut arrivée, la réunion commença. (Kad viņa bija ieradusies, sapulce sākās.)
- Réflexifs (ar être obligāti): Sitôt qu'elle se fut levée, elle sortit. (Tūlīt pēc tam, kad viņa bija pieceļusies, viņa izgāja.)

Saskaņošanās ar participe passé
- Ar être: participe passé saskaņojas ar subjektu. Ex.: Elle fut partie. (Viņa bija aizgājusi.)
- Ar avoir: participe passé saskaņojas tikai tad, ja tiešais priekšmets stāv pirms darbības. Ex.: Les lettres qu'il eut écrites furent retrouvées. (Vēstules, kuras viņš bija uzrakstījis, tika atrastas.)

Kad izvēlēties passé antérieur vai plus-que-parfait?

Stilistiski: passé antérieur lieto rakstītos darbos, un tas parasti pavada passé simple.

Ex.: Sitôt qu'il eut franchi le pont, il aperçut la maison. (Tūlīt pēc tam, kad viņš bija šķērsojis tiltu, viņš ieraudzīja māju.)

Runā: plus-que-parfait (il avait fini) parasti aizvieto passé antérieur un tiek lietots kopā ar passé composé vai citiem pagātnes laikiem.

Ex.: Quand il avait fini, il est parti. (Kad viņš bija pabeidzis, viņš aizgāja.)

Atšķirības pret citiem pagātnes laikiem — īsi salīdzinājumi

Passé simple vs Passé composé

Passé simple: rakstisks, naratīvs, bieži literatūrā. Ex.: Il écrivit une lettre. (Viņš uzrakstīja vēstuli.)
Passé composé: runas valoda, ikdienas stāstījums. Ex.: Il a écrit une lettre. (Viņš ir uzrakstījis / viņš uzrakstīja.)

Passé simple vs Imparfait
- Imparfait: fonam, ieradumam, nepabeigtai darbībai. Ex.: Il lisait quand la porte s'ouvrit. (Viņš lasīja, kad durvis atvērās.)
- Passé simple: traucējošs, vienreizējs notikums. Ex.: La porte s'ouvrit. (Durvis atvērās.)

Passé antérieur vs Plus-que-parfait
- Passé antérieur: literārs, lieto kopā ar passé simple. Ex.: Dès qu'il eut terminé, il partit.
- Plus-que-parfait: ikdienišķā vai runas valodā. Ex.: Dès qu'il avait terminé, il est parti.

Biežāk pieļautās kļūdas un padomi

Lietot passé simple sarunā: ja runājat, labāk izmantot passé composé. Passé simple piešķir mākslīgu, literāru toni.

Nepareizi: Je parlai hier à mon ami (runas situācijā) — labāk: J'ai parlé hier à mon ami.

- Sajaukt laikus starp saliktenēm: passé antérieur parasti jālieto tikai kopā ar passé simple. Ja galvenais teikums ir passé composé, izmantojiet plus-que-parfait.
Nepareizi: Sitôt qu'il eut fini, il est parti. (literārā secība ir sajaukta)
Pareizi (literārs): Sitôt qu'il eut fini, il partit.
Pareizi (runas valoda): Sitôt qu'il avait fini, il est parti.

- Piedomāt pie participe passé saskaņošanas:
Nepareizi: Elle fut arrivé. (trūkst -e)
Pareizi: Elle fut arrivée.

- Ortogrāfijas kļūdas ar -cer/-ger: pareizi écrire commença, mangea utt.
Nepareizi: Il commenca -> pareizi jāraksta il commença.

- Atšķirība starp je finis tagadnē un pagātnē: konteksts izšķir, tāpēc uzmanīgi lasiet.

Piemērs: īss literārs fragments (franču valodā ar tulkojumu)

Le village dormit. À l'aube, un voyageur parut sur la route. Sitôt qu'il eut franchi la place, il aperçut une maison aux volets fermés. Il frappa; personne ne répondit. Il entra et chercha de la lumière. Enfin, il trouva une bougie et s'assit près du feu. (Tulk.: Ciems gulēja. Rīta agrumā ceļotājs parādījās uz ceļa. Tūlīt pēc tam, kad viņš bija šķērsojis laukumu, viņš ieraudzīja māju ar aizvērtiem slēģiem. Viņš pieklauvēja; neviens neatbildēja. Viņš iekļuva un meklēja gaismu. Beidzot viņš atrada sveci un apsēdās pie uguns.)

Glosārijs

Passé simple: literārs vienkāršais pagātnes laiks, kas apraksta pabeigtas darbības secīgi.
Passé antérieur: literārs laiks, kas izsaka darbību, pabeigtu tieši pirms citas darbības pagātnē (auxiliaire au passé simple + participe passé).
Participe passé: pagātnes participijs, ko izmanto kopā ar auxiliares lai veidotu saliktenus laikus.
Auxiliaire: palīgdarbības vārds (avoir vai être), kas nepieciešams daudzu salikto pagātnes laiku veidošanai.
Imparfait: nepilnīgais pagātnes laiks, kas apraksta fonu, ieradumus vai ilgstošas darbības pagātnē.
Plus-que-parfait: pagātnes laiks, kas norāda uz darbību, kas bija pabeigta pirms citas pagātnes darbības (veido ar auxiliaire au imparfait + participe passé).

Kopsavilkums

Passé simple un passé antérieur ir galvenokārt literāri laiki; mūsdienu runā tos parasti aizstāj ar passé composé un plus-que-parfait.
Passé simple: viens notikums pēc otra, pabeigtas darbības literārā stāstījumā.
Passé antérieur: darbība, pabeigta tieši pirms citas darbības, lieto kopā ar passé simple.
Galvenās grūtības ir neregulārie verbi un participe passé saskaņošana. Ieteikums: lasiet literatūru un pievērsiet uzmanību verbiem, to formām un kontekstam.