Nenoteiktie vietniekvārdi (quelqu’un, quelque chose, chacun utt.) - franču Grammar

Nenoteiktie vietniekvārdi franču valodā (quelqu’un, quelque chose, chacun utt.)

Kas ir nenoteiktie vietniekvārdi?

Nenoteiktie vietniekvārdi (franču valodā: pronoms indéfinis) atsaucas uz personām, lietām, vietām vai daudzumiem, kas nav precīzi identificēti. Tie norāda "kādu", "kaut ko", "dažus", "nevienu" utt., nevis uz konkrētu vārdu.

Piemēri (franču teikums — tulkojums latviešu valodā):
- Il y a quelqu’un à la porte. — Pie durvīm ir kāds.
- J’ai quelque chose à te dire. — Man tev ir kaut kas jāsaka.
- Chacun a son avis. — Katram ir savs viedoklis.
- Je ne vois personne. — Es nevienu neredzu.

Kad lieto nenoteiktos vietniekvārdus?

Nenoteiktos vietniekvārdus lieto, kad:

runā par nenoskaidro personu vai lietu (quelqu’un, quelque chose);
nošķir vispārīgu grupu vai katru atsevišķi (tous, chacun);
norāda uz neesamību vai nīcināšanu (personne, rien, aucun);
runā par daļēju daudzumu (quelques-uns, plusieurs, la plupart).

Galvenās formas un piemēri

1) Nenoteiktie vietniekvārdi cilvēkiem

quelqu’un — "kāds" (kā persona, nenoteikta):

Quelqu’un a téléphoné. — Kāds zvanīja.
Je cherche quelqu’un pour m’aider. — Es meklēju kādu, kas man palīdzētu.
Il y a quelqu’un à la fenêtre. — Pie loga ir kāds.

personne — kā vietniekvārds negatīvā nozīmē: "neviens"; kā objekts: "Je ne vois personne"; kā subjekts: "Personne n’est venu."
- Je n’ai vu personne hier. — Es vakar nevienu neredzēju.
- Personne n’a répondu. — Neviens neatbildēja.

quelques-uns / quelques-unes — daudzuma vietniekvārdi (daži / dažas):
- J’ai invité dix amis; quelques-uns sont venus. — Es ielūdzu desmit draugus; daži atnāca.
- Certaines fenêtres sont cassées; quelques-unes seront réparées demain. — Dažas logi ir saplīsuši; dažas tiks salabotas rīt.

tout le monde / on / chacun(e):
- Tout le monde est là. — Visi ir klāt. (3. persona vienskaitlī: est)
- On dit que... — Cilvēki saka / runā, ka... (neitrāla, ikdienišķa forma)
- Chacun a reçu une copie. — Katrs saņēma kopiju.
Piezīme: "chaque" ir īpašības vārds: chaque jour (katra diena), bet "chacun" ir vietniekvārds: "Chacun est parti." (Katrs aizgāja.)

2) Nenoteiktie vietniekvārdi lietām ("kaut kas", "nekas")

quelque chose — "kaut kas":

Il y a quelque chose sur la table. — Uz galda kaut kas ir.
J’ai acheté quelque chose pour toi. — Es nopirku tev kaut ko.

rien — "nekas" (negatīva forma: ne... rien):
- Je ne veux rien. — Es neko nevēlos.
- Rien n’est sûr. — Nekas nav drošs.

Piezīme: ja pēc "quelque chose" seko īpašības vārds, lieto "de" starpniecību: quelque chose de + adj.
- Il y a quelque chose d’étrange ici. — Šeit ir kaut kas dīvains.
- Je voudrais quelque chose de chaud. — Es gribētu kaut ko siltu.

3) Vieta un laiks

quelque part / nulle part:

Il est parti quelque part. — Viņš kaut kur aizgāja.
Je ne le trouve nulle part. — Es to nekur neatradu.

quelquefois / parfois (adverbi, nenoteikta laika sajūta):
- Je vais au cinéma quelquefois. — Es dažreiz eju uz kino.

4) Daudzuma vietniekvārdi

quelques (adjective) / quelques-uns (pronoun):

J’ai quelques amis à Paris. — Man ir daži draugi Parīzē. (adjective)
Parmi ces livres, j’en ai lu quelques-uns. — No šīm grāmatām es esmu izlasījis dažas. (kalpo kā vietniekvārds)

plusieurs — "vairāki, daži":
- Plusieurs élèves ont répondu. — Vairāki skolēni atbildēja.

la plupart — "lielākā daļa":
- La plupart des gens sont d’accord. — Lielākā daļa cilvēku piekrīt.

aucun / aucune — "neviens / neviena" (bieži negatīvas konstrukcijas):
- Aucun étudiant n’a réussi l’examen. — Neviens students neizturēja eksāmenu.
- Je n’ai aucune idée. — Man nav ne mazākās nojausmas.
Piezīme: "aucun" parasti lieto vienā skaitlī un darbības vārds ir vienskaitlī.

Sintaktiskas un locīšanas īpatnības

Vienuma/plurāla saskaņa ar darbības vārdu

"Chacun" vienmēr prasa vienskaitli: Chacun est responsable. — Katrs ir atbildīgs.
"Tous" bieži lieto daudzskaitlī: Tous sont partis. — Visi aizgāja.
"Tout le monde" lieto vienskaitli: Tout le monde est heureux. — Visi ir laimīgi.

Dzimte un skaitlis vietniekvārdiem
- Daži vietniekvārdi maina dzimti: quelques-uns (m), quelques-unes (f);
- Chacun / chacune — atbilstoši dzimtei.
- "Quelqu’un" tehniski ir vīrišķīgās formas veids, bet to lieto vispārīgi abu dzimumu personām; reti izmanto "quelqu’une".

"de" pēc noteiktiem izteicieniem
- Pēc "quelqu’un" vai "quelque chose" ar īpašības vārdu parasti seko "de":
- C’est quelqu’un de bien. — Viņš ir labs cilvēks.
- Il y a quelque chose d’intéressant. — Ir kaut kas interesants.

Pozīcija negatīvās konstrukcijās un salikta laikā
- ne... personne / ne... rien: "ne" parasti pirms galvenā darbības vārda, "personne / rien" pēc tā vai pēc pagātnes dalībnieka:
- Je ne vois personne. — Es nevienu neredzu.
- Je n’ai vu personne hier. — Vakar nevienu neredzēju.
- Kā subjekts: Personne n’est venu. — Neviens neieradās.

Kā aizstāt nenoteiktos vietniekvārdus (pronominalizācija): en, y, le/la/les utt.

"en" aizstāj "de + lietvārds" vai daudzumu: J’ai besoin de pain. → J’en ai besoin. (Man vajag maizi → Man tās vajadzīgas / Es tās nepieciešamos.)
Tu as acheté des pommes? → Oui, j’en ai acheté. — Vai tu nopirki ābolus? — Jā, es nopirku (tos).
"y" aizstāj vietu vai "à + lietvārds" (ne personu): Tu penses à la réunion? → Tu y penses? — Vai tu domā par sapulci? — Vai tu par to domā?
Personas vietniekvārds: Je vois quelqu’un. → Je le vois. — Es redzu kādu. → Es viņu redzu.
Dažus nenoteiktos vietniekvārdus nevar aizstāt ar "en" vai "y": "quelque chose" parasti aizstāj ar "ça/cela" (nevis "en"), un "personne"/"rien" paliek kā ir.

Salīdzinājumi — tipiskās kļūdas un kā no tām izvairīties

1) Chacun vs Chaque

Chacun = vietniekvārds (stāv pats par sevi): Chacun a son stylo. — Katrs ir ar savu pildspalvu.
Chaque = īpašības vārds (stāv pirms lietvārda): Chaque élève a un livre. — Katrs skolēns ir saņēmis grāmatu.

2) Quelque vs Quelques

Quelque (retāk) var lietot kā apmēra vārdu ("apmēram"); parasti izmanto "quelques" + daudzskaitlis: J’ai quelques amis. — Man ir daži draugi.

3) Négtīvās formas: personne, rien, aucun

Nepareizi: *Je n’ai aucun amis. (pl.)
Pareizi: Je n’ai aucun ami. — Man nav neviena drauga. ("aucun" parasti lieto vienskaitlī)
Pozīcija saliktajā laikā: Je n’ai vu personne. — Pareizi, "personne" pēc pagātnes dalībnieka.

Biežāk sastopamie jautājumi un īsie skaidrojumi

Vai "quelqu’un" var mainīt dzimti?

Parasti izmanto "quelqu’un" vispārīgi. Retāk sastopama forma "quelqu’une" (feminīna), bet to lieto ļoti reti. Visdrošāk — lietot "quelqu’un" un, ja nepieciešams, norādīt dzimti citā teikuma daļā.

Kā pareizi lietot "aucun" un "pas de"?

"Je n’ai aucun livre." — nav nevienas grāmatas (spēcīgāks noliegums).
"Je n’ai pas de livre." — vispār nav grāmatu. Abas formas ir pareizas, tomēr "aucun" bieži tiek izmantots lai izceltu pilnīgu trūkumu.

Biežākās kļūdas—kopsavilkums

Sajaukt "chacun" un "chaque".
Lietot "aucun" daudzskaitlī (pareizi: vienskaitlis).
Aizmirst "de" pēc "quelque chose de + adj".
Neievērot, ka "tout le monde" prasa vienskaitli (est), bet "tous" var būt daudzskaitlī.
Nepareiza vietniekvārdu aizstāšana ar "en" vai "y".

Padomi mācībām un atcerēšanai

Atcerieties, ka "personne" un "rien" bieži tiek izmantoti kopā ar "ne": Je ne vois personne / Je ne fais rien.
"Chacun" prasa vienskaitli; "tous" — daudzskaitli.
"Quelque chose de + adj" ir ļoti bieži — atcerieties "de" starp adjektīvu.
Praktizējiet vismaz trīs dažādus teikumus katram vietniekvārdam: subjektā, objektā un negatīvā teikumā.

Īss glosārijs (latviski)

Vietniekvārds (pronoms) — vārds, kas aizvieto lietvārdu vai frāzi.

Nenoteikts vietniekvārds (pronom indéfini) — vietniekvārds, kas norāda uz nenoteiktu personu, lietu, vietu vai daudzumu.

Negācija — teikuma daļas, kas izsaka noliegumu (fr.: ne ... personne, ne ... rien, ne ... aucun).

Pronominalizācija — darbība, kad lietvārdu vai frāzi aizstāj ar vietniekvārdu (en, y, le, la, les utt.).

Ja vēlaties, varu sagatavot īsu tabulu ar galvenajiem nenoteiktajiem vietniekvārdiem un piemēriem (bez uzdevumiem), lai to būtu vieglāk iemācīties un atkārtot.