Netiešā runa
B1Netiešā runa
Piemērs:
Tiešā runa: Anna teica: "Es nākšu rīt."
Netiešā runa: Anna teica, ka nāks nākamajā dienā. (Anna said she would come the next day.)
- Lai pārstāstītu vai atstāstītu sarunu cita cilvēka vārdā.
- Ziņošanā (ziņas, referāti, vēstules) — lai izvairītos no daudziem citātiem.
- Bieži lieto pieklājības vai formalitātes nolūkā ("viņa teica, ka..." vietā "viņa teica: '...' ").
- teikt/sacīt (pārstāvēt teikumu): Viņa teica, ka māja ir balta.
- stāstīt (garākiem ziņojumiem): Viņš stāstīja, ka bija ceļojis uz Spāniju.
- jautāt (uzdod jautājumus): Viņa jautāja, vai es nākšu.
- lūgt (pieklājīgi prasīt): Viņa lūdza, lai es piezvanītu.
- pavēlēt/pieprasīt (komandas): Vadītājs pavēlēja, lai darbinieki nāk uz sapulci.
- solīt (apsolīt): Viņš solīja, ka izdarīs darbu.
Tiešā runa: Marta: "Mēs pabeidzām projektu."
Netiešā runa: Marta teica, ka viņi pabeidza projektu. (Marta said they finished the project.)
Skatīt iezīmes: parasti "es" → "viņš/viņa", "tu" → "viņš/viņa" (ja runātājs vairs nav klāt), "mēs" → "mēs/viņi" atkarībā no situācijas.
- šodien → tajā dienā / tobrīd
- vakar → iepriekšējā dienā / toreiz / tajā vakarā
- rīt → nākamajā dienā
- šovakar → tajā vakarā
- tagad → tobrīd / tajā brīdī
- šeit → tur
- šajā mēnesī → tajā mēnesī
Piemērs:
Tiešā runa: "Es zvanīšu šodien," sacīja Ieva.
Netiešā runa: Ieva sacīja, ka zvanīs tajā dienā. (Ieva said she would call that day.)
Parasti:
- Ja ziņošanas darbības vārds ir pagātnē (sacīja, teica): var mainīt laiku uz pagātni, lai parādītu, ka runa attiecās uz pagātni.
- Ja runātājs vēlas saglabāt norādi uz pašreizēju nozīmi (tas vēl joprojām ir spēkā), var saglabāt sākotnējo laiku.
Piemēri:
Tiešā runa: "Es esmu noguris," teica Roberts.
Netiešā runa (laiku nemaina): Roberts teica, ka viņš ir noguris. (Roberts said he is tired — joprojām aktuāli.)
Netiešā runa (laiku maina): Roberts teica, ka viņš bija noguris. (Roberts said he was tired — norāde uz pagātni.)
Tiešā runa: "Es nākšu rīt," sacīja Anna.
Netiešā runa: Anna sacīja, ka nāks nākamajā dienā. (Anna said she would come the next day.)
Svarīgi: nākotnes laiks parasti saglabājas kā nākotne ("nāks"), ja vien runātājs nevēlas izteikt nosacījumu vai citādi mainīt nozīmi.
Tiešā: "Mēs uzvarējām sacensības," sacīja komandas kapteinis.
Netiešā: Kapteinis sacīja, ka viņi uzvarēja sacensībās. (The captain said they won the competition.)
2. Yes/no jautājumi
Tiešā: Skolotājs: "Vai tu pabeigsi uzdevumu?"
Netiešā: Skolotājs jautāja, vai es pabeigšu uzdevumu. (The teacher asked whether I would finish the task.)
Tiešā: "Vai viņi nāks uz ballīti?" jautāja Inga.
Netiešā: Inga jautāja, vai viņi nāks uz ballīti. (Inga asked if they would come to the party.)
Svarīgi: yes/no jautājumiem izmanto ievadu "vai" (nevis "ka").
3. Wh-jautājumi (kur, kā, kad, kāpēc, kas utt.)
Tiešā: "Kur tu dzīvo?" jautāja vecmāmiņa.
Netiešā: Vecmāmiņa jautāja, kur es dzīvoju. (Grandma asked where I live.)
Tiešā: "Kad sākas konference?" vaicāja viesis.
Netiešā: Viesis vaicāja, kad sākas konference. (The guest asked when the conference starts.)
Atcerieties: wh-vārds (kur, kā, kad) ievada atkarīgo teikumu — vārdu kārtība paliek parasta apakšteikumā.
4. Komandas un pieprasījumi (imperatīvs)
Tieša pavēle: "Aizver durvis!"
Netiešā (variants ar "lai"): Viņš lūdza, lai es aizveru durvis. (He asked me to close the door.)
Netiešā (variants ar "ka + jā") : Viņš teica, ka man jāaizver durvis. (He said that I must/should close the door.)
Tiešā: "Nerunājiet šeit!" sacīja apsargs.
Netiešā: Apsargs pavēlēja, lai mēs te nerunājam. (The guard ordered that we not talk here.)
Piezīme: komandas var tikt atstāstītas, izmantojot "lai + (subjunktīvā/iespējamā forma)" vai ar konstrukciju "ka + jā + infinitīvs".
5. Piekrišana, solījumi, piedāvājumi
Tiešā: "Es tev palīdzēšu," solīja Andrejs.
Netiešā: Andrejs solīja, ka palīdzēs man. (Andrejs promised he would help me.)
Tiešā: "Es tev to varu aiznest," teica Līga.
Netiešā: Līga teica, ka varētu to aiznest. (Līga said she could take it.)
6. Nosacījumi un hipotētiski teikumi
Tiešā: "Ja es būtu bagāts, es nopirktu māju," teica Marta.
Netiešā: Marta teica, ka, ja viņa būtu bagāta, viņa nopirktu māju. (Marta said that if she were rich she would buy a house.)
7. Vārdu kārtība apakšteikumos
Netiešā runa parasti izmanto parastu apakšteikuma vārdu kārtību — subjekts pirms predikāta: "Viņš jautāja, kur es dzīvoju." (nevis: "kur dzīvoju es?").
- Ja runātājs vēlas saglabāt sākotnējo nozīmi (tas joprojām ir spēkā): "Viņa teica, ka ir skolotāja" — ja viņa joprojām ir skolotāja, laiks var netikt mainīts.
- Ja ziņošanas darbība notiek tūlītējā kontekstā (piem., reportāžā tiešraidē): "Reportieris saka, ka situācija ir stabila." (reportieris runā tagad).
- Aizmirst mainīt vietniekvārdus ("es" paliek "es") — pārbaudiet, kurš tagad ir runātājs.
- Vietā "vai" lieto "ka" yes/no jautājumu atstāstīšanā: pareizi — "viņa jautāja, vai...", nevis "viņa teica, ka...".
- Neizmainīt laika un vietas apzīmējumus (piem., 'šodien' → 'tajā dienā').
- Lietot tiešu jautājuma vārdu kā izsaukuma jomā: wh-jautājumam jābūt apakšteikumam ("viņa jautāja, kad..." nevis "viņa jautāja: 'Kad?' ").
- Komandu atstāstīšanai nevajadzīgi palikt pie tiešā imperatīva formām bez "lai" vai "ka + jā".
- Tiešā runa: orģinālais teikums ar pēdiņām. Piem.: "Es gribu atnākt."
- Netiešā runa: pārstāstīts teikums bez pēdiņām. Piem.: Viņa teica, ka grib atnākt.
- Ziņošanas darbības vārds: vārds, kas ievada netiešo runu (teica, jautāja, lūdza utt.).
- Backshift / laiku maiņa: darbības vārda laika pāreja atkarīgajā teikumā.
- "lai": saiklis, ko bieži lieto, lai atstāstītu komandas/lūgumus.
Ja vēlies, varu uzrakstīt īsu pārveidošanas tabulu vai vairāk piemēru ar taviem konkrētiem teikumiem.