Noteiktie un nenoteiktie artikuli - franču Grammar

Kas ir noteiktie un nenoteiktie artikuli franču valodā?

Artikuls ir neliels vārds, kas stāv pirms lietvārda un parāda, vai runa ir par konkrētu objektu vai par nenoteiktu priekšmetu/daudzumu. Franču valodā ir trīs galvenās kategorijas:
- Noteiktais artikuls (the): le, la, l', les
- Nenoteiktais artikuls (a/an, some): un, une, des
- Daļas artikuls (partitive — 'some' no neskaitāmām vielām): du, de la, de l', des

Latviešu valodā artikulu nav, tāpēc latviešu runātājiem ir jāmācās, kad lietot franču artikulus un kā tie mainās atkarībā no dzimtes, skaitļa un paša vārda sākuma skaņas.

Formas un pamatformulas

Noteiktais artikuls: le, la, l', les

le — vīriešu dzimte, vienskaitlis (piem.: le livre). (le livre — (šī) grāmata)
la — sieviešu dzimte, vienskaitlis (piem.: la table). (la table — galds)
l' — saīsinājums no le/la, lieto pirms patskaņa skaņas vai 'h muet' (piem.: l'ami, l'école). (l'ami — draugs)
les — abām dzimtēm, daudzskaitlis (piem.: les enfants). (les enfants — bērni)

Piemēri:
- Le chat est noir. (Kaķis ir melns.)
- La pomme est rouge. (Ābele? — nē: ābols ir sarkans — konkrēts ābols.)
- L'homme arrive. (Vīrietis nāk.)
- Les livres sont sur la table. (Grāmatas atrodas uz galda.)

Elīzija (l')
- l' tiek lietots, ja nākamais vārds sākas ar patskani vai ar tā saukto 'h muet' (nemainīgu, neizrunāto h). Piemērs: l'histoire (stāsts/ vēsture).
- Piezīme: ir arī vārdi ar 'h aspiré', kur elīzija nav atļauta — to atšķirību mācās vārdnīcā.

Nenoteiktais artikuls: un, une, des

un — vīriešu dzimte, vienskaitlis (piem.: un chien). (un chien — kāds suns / viens suns)
une — sieviešu dzimte, vienskaitlis (piem.: une voiture). (une voiture — kāda mašīna)
des — daudzskaitlis (piem.: des amis). (des amis — (kādi/daži) draugi)

Piemēri:
- J'ai un frère. (Man ir brālis.)
- Elle a une idée. (Viņai ir ideja.)
- Nous avons des voisins sympas. (Mums ir jauki kaimiņi.)

Daļas artikuls (partitive): du, de la, de l', des

du = de + le vai partitive vīriešu dzimtē (piem.: du pain). (du pain — (nedaudz) maizes)
de la = sieviešu dzimtes partitive (piem.: de la soupe). (de la soupe — nedaudz zupas)
de l' = partitive pirms patskaņa vai 'h muet' (piem.: de l'eau). (de l'eau — ūdens)
des = partitive daudzskaitlī vai arī daudzskaitļa nenoteiktais artikuls (konteksts rāda nozīmi). (des légumes — dārzeņi/daži dārzeņi)

Piemēri (daļas nozīme — 'some'):
- Je veux du pain. (Es gribu maizi / nedaudz maizes.)
- Il boit de la bière. (Viņš dzer alu.)
- On met de l'huile dans la salade. (Mēs liekam eļļu salātā.)

Kad lietot noteikto artikulu?

1) Lai runātu par konkrētu, pazīstamu objektu

Donne-moi le stylo. (Dod man šo pildspalvu — zināms konkrēts pildspalva.)
J'ai retrouvé la clé. (Es atradu atslēgu — konkrētu, iepriekš minētu.)

2) Par vispārīgiem apgalvojumiem vai klasēm (bieži daudzskaitlī)

Les tigres sont dangereux. (Tigri ir bīstami.) — šeit runā par sugu vispār.
La musique adoucit les mœurs. (Mūzika mīkstina paražas.) — abstrakts jēdziens.

3) Lai izteiktu patiku vai nepatiku (prefērenču izteikšana)

J'aime le chocolat. (Man patīk šokolāde.)
Elle déteste les épinards. (Viņa ienīst spinātus.)

4) Dienas, sezonas un laika grafiki

Le lundi, je vais à la gym. (Pirmdienās es eju uz sporta zāli.)
L'été est chaud en Provence. (Vasara Provansā ir karsta.)

5) Valodas (bieži lieto noteikto), bet ar izņēmumiem

Le français est une belle langue. (Franču valoda ir skaista valoda.)
Cependant: Je parle français. (Es runāju franču valodā.) — darbības vārds "parler" bieži lieto bez artikula.

6) Ķermeņa daļas pēc atgriezeniskajiem (refleksīvajiem) darbības vārdiem

Il se lave les mains. (Viņš mazgā rokas.) — franču valodā bieži lieto noteikto artikulu, nevis īpašības vietniekvārdu (ses/mes).

Kad lietot nenoteikto artikulu (un/une/des)?

1) Lai iepazīstinātu vai nosauktu kaut ko pirmo reizi (nenoteikts objekts)

C'est un ami. (Tas ir draugs.) — pirmais reizinājums, identifikācija.
J'ai acheté une robe. (Es nopirku kleitu.)

2) Vienskaitļa nenoteikta lietošana = 'a/an' (viens/ kāds)

Il a un chien. (Viņam ir suns.)

3) Plurālais nenoteiktais 'des' = 'daži, kādi'

J'ai des idées. (Man ir idejas / dažas idejas.)

Kā lietot daļas artikulu (du / de la / de l' / des)?

1) Lai apzīmētu neskaitāmas vielas vai nenoteiktu daudzumu

Je veux du pain. (Es gribu (nedaudz) maizes.)
Elle mange de la confiture. (Viņa ēd džemu.)
Nous buvons de l'eau. (Mēs dzeram ūdeni.)

Atšķirība starp "un/une" un "du/de la"
- Un/une — viens konkrēts priekšmets: J'ai un croissant. (Man ir viens kroasāns.)
- Du/de la — daļa no kopuma, neskaitāma viela: Je mange du croissant. (Šajā kontekstā rada neskaidrību, labāk: Je mange un croissant = es ēdu vienu kroasānu; Je veux du croissant — mazliet kroasāna (retāk lietots).)

Negācija un artikuli: kad artikuls mainās uz 'de'

Pamatlikums: pēc nolieguma (ne... pas) nenoteiktais un daļas artikuls parasti kļūst par de (vai d' pirms patskaņa):
- Affirmatīvi: J'ai des pommes. (Man ir āboli.)
- Noliegums: Je n'ai pas de pommes. (Man nav ābolu.)
- Affirmatīvi: Il y a du fromage. (Ir siers.)
- Noliegums: Il n'y a pas de fromage. (Nav siera.)

Izņēmums: ar darbības vārdu être neniegumā nedaudz elastīgāks — bieži saglabājas nenoteiktais artikuls vai konstrukcija ar "ce"/"ce n'est pas":
- Ce n'est pas un problème. (Tas nav problēma.) — šeit "un" paliek.
- Il n'est pas médecin. (Viņš nav ārsts.) — šeit ierasts izlaist nenoteikto artikulu pēc être; var būt arī "Il n'est pas un médecin" atkarībā no nianses.

Kad "des" kļūst par "de" pirms īpašības (adjektīva) daudzskaitlī?

Likums: ja daudzskaitļa lietvārdu modificē īpašības vārds, kas stāv pirms lietvārda, tad "des" bieži kļūst par "de":
- J'ai des livres. (Man ir grāmatas.)
- J'ai de beaux livres. (Man ir skaistas/ labas grāmatas.) — priekšā esošs adjektīvs "beaux" liek mainīt des -> de.

Piemēri:
- Des enfants (= bērni). Bet: De jeunes enfants (= jauni bērni).
- Des idées intéressantes. (Pareizi: Des idées intéressantes — jo adjektīvs seko lietvārdam; bet ja adjektīvs priekšā: De nouvelles idées.)

Kontrakcijas ar priekšvārdiem – to saprašana</b]

Franču valodā priekšvārdi de un à sazinās ar noteiktajiem artikuliem:
- de + le = du (var būt gan partitive du, gan kontrakcija de+le)
- de + les = des
- à + le = au
- à + les = aux

Piemēri, kas var radīt neskaidrību:
- Je veux du pain. (Partitive: es gribu maizi.)
- Je viens du marché. (de + le = du; nozīmē "no tirgus".)

Konteksts nosaka, vai du nozīmē "no the" (de + le) vai "some".

Dažas svarīgas sarežģītākas situācijas un salīdzinājums ar latviešu valodu

1) Valodas pēc darbības vārda "parler" vs. vispārīgs lietojums

Je parle français. (Es runāju franču valodā.) — bez artikula.
J'aime le français. (Man patīk franču valoda.) — ar noteikto artikulu, runa par valodu kā par koncepciju.

2) Ķermeņa daļas

Elle se brosse les dents. (Viņa tīra zobus.)
Neizmanto "ses" ja skaidri norāda uz īpašnieku kopā ar atgriezenisko darbības vārdu.

3) Profesijas pēc être

Il est professeur. (Viņš ir skolotājs.) — parasti bez artikula.
C'est un professeur compétent. (Viņš ir kompetents skolotājs.) — ar nenoteikto artikulu, jo teikums identificē personu ar aprakstu.

Biežāk pieļautās kļūdas (kā tās labot)

- Kļūda: "Je n'ai pas des pommes." — Korrekti: "Je n'ai pas de pommes." (Pēc nolieguma jālieto de)
- Kļūda: "J'aime chocolat." — Korrekti: "J'aime le chocolat." (Valodas un vispārīgu priekšmetu gadījumā lieto noteikto artikulu)
- Kļūda: "Je veux pain." — Korrekti: "Je veux du pain." (neskaitāmas vielas prasa partitive)
- Kļūda: "Elle est une docteur." — Korrekti: "Elle est docteur." vai "C'est une docteure." (Profesionu parasti lieto bez artikula pēc être; ja izmanto c'est, tad var likt un/une.)
- Kļūda: "J'ai des nouveaux amis." — Korrekti: "J'ai de nouveaux amis." (des -> de, ja adjektīvs pirms lietvārda)
- Kļūda: "Je lave mes mains." (parasti nepareizi pēc refleksīvā) — Korrekti: "Je me lave les mains."

Kopsavilkums — ātra atsauce</b]

- Noteiktais (le/la/l'/les) = "the": lieto konkrētam priekšmetam, vispārīgiem jēdzieniem, valodām, dienām, ķermeņa daļām pēc refleksīviem darbības vārdiem.
- Nenoteiktais (un/une/des) = "a/an" / "some": lieto, kad runa par vienu nenoteiktu priekšmetu vai par vairākām nenoteiktām lietām.
- Daļas (du/de la/de l'/des) = "some" priekš neskaitāmajām vielām vai nenoteiktām daļām.
- Pēc nolieguma nenoteiktais un daļas artikuls parasti kļūst par de/d' (izņemumi ar être un dažos stilistiskos gadījumos).
- Des -> de, ja pirms daudzskaitļa lietvārda stāv īpašības vārds.

Vārdnīciņa (glossary)</b]

- Noteiktais artikuls (article défini) — le/la/l'/les: "the"; konkrēts vai vispārīgs lietojums.
- Nenoteiktais artikuls (article indéfini) — un/une/des: "a/an" vai daudzskaitlī "some".
- Daļas artikuls (article partitif) — du/de la/de l'/des: "some" nepārgriežamām vielām.
- Elīzija (élision) — le/la -> l' pirms patskaņa vai 'h muet'.
- Kontrakcija — de + le = du ; à + le = au (saplūšana ar priekšvārdiem).

Noslēgumā: franču artikuli ir ļoti svarīgi — tie maina nozīmi (viens objekts vs daļa no kaut kā; konkrēts pret vispārīgu). Tā kā latviešu valodā artikulu nav, iesaku mācīties piemēru teikumus un pamanīt modeļus (negācija → de; refleksīvi → noteiktais; valodas → le/la utt.). Zemāk vēl daži papildus prakses piemēri (vienkārši kā atsauce):

- J'achète des pommes. (Es pērku ābolus / dažus ābolus.)
- Je n'achète pas de pommes. (Es nepērku ābolus.)
- Elle mange du riz. (Viņa ēd rīsus.)
- Nous aimons la nature. (Mēs mīlam dabu.)
- C'est une bonne idée. (Tā ir laba ideja.)

Šis raksts aptver pamatlikumus un biežāk sastopamos gadījumus. Ja vēlaties, varu sagatavot īsu atgādinājumu (one-page cheat sheet) vai sniegt papildu piemērus konkrētām situācijām (valodas, profesijas, ēdieni utt.).