Papildu nolieguma formas (ne ... jamais, ne ... plus, ne ... rien)
A2Papildu nolieguma formas franču valodā (ne ... jamais, ne ... plus, ne ... rien)
Šajā rakstā skaidrošu trīs bieži sastopamas franču nolieguma konstrukcijas: ne ... jamais ("nekad"), ne ... plus ("vairs / ne ... vairs"), ne ... rien ("nekas / neko"). Paskatīsimies, ko tās nozīmē, kā tās veidojas dažādos laikos un teikumu tipolos, un kā izvairīties no parastām kļūdām. Visi paskaidrojumi un piemēri ir latviski, bet piemēros redzēsi arī franču teikumus ar tulkojumiem.
Ko šīs nolieguma formas nozīmē un kad tās lietot?
ne ... jamais — "nekad"
Ne ... jamais nozīmē, ka kaut kas nenotiek ne pagātnē, ne nākotnē ("never"). Parasti: ne pirms darbības vārda, jamais pēc darbības vārda (vienkāršajos laikos). Saliktajos laikos jamais stāv starp palīgvārdu (avoir/être) un pagātnes daļu (participe passé).
Piemēri:
- Je ne mange jamais de viande. — Es nekad neēdu gaļu.
- Il ne regarde jamais la télévision. — Viņš nekad neskatās televizoru.
- Elle n'a jamais vu Paris. — Viņa nekad nav redzējusi Parīzi.
- Nous n'avons jamais été en Chine. — Mēs nekad neesam bijuši Ķīnā.
- Ne dis jamais ça. — Nekad nesaki tā.
- Il a choisi de ne jamais revenir. — Viņš izvēlējās nekad neatgriezties.
Piezīme: retākajos vai literārākos izteikumos "jamais" var parādīties jautājumā ar nozīmi "ever" (tomēr mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto "déjà"). Sarunvalodā bieži izmet "ne" ("J'ai jamais vu...") — rakstiskā franču valodā "ne" jāatstāj.
ne ... plus — "vairs / ne ... vairs" (no longer / not anymore)
Ne ... plus norāda, ka kaut kas agrāk bija (vai notika), bet tagad vairs nav. Forma: ne + verb + plus (vienkāršajos laikos). Saliktajos laikos plus parasti stāv starp palīgvārdu un partizipu.
Piemēri:
- Je ne fume plus. — Es vairs nesmēķēju.
- Il n'habite plus ici. — Viņš vairs nedzīvo šeit.
- Il n'y a plus de pain. — Tur vairs nav maizes.
- J'avais des amis. → Je n'ai plus d'amis. — Man bija draugi. → Man vairs nav draugu.
- Ce n'est plus un problème. — Tas vairs nav problēma. (izņēmums: pēc être articles bieži paliek)
Svarīgi: ja ne ... plus lieto pretim nenoteiktai vai daļējai artikulai (un/une, des, du, de la), šī artikula parasti pārvēršas par de/d' pēc nolieguma: "J'ai du pain" → "Je n'ai plus de pain." Izņēmums: ja tiek lietots darbības vārds être, arti kuls bieži paliek (skat. piemēru ar problème).
Brīdinājums par sasirktību: "plus" bez "ne" nozīmē "vairāk". Piemērs: "Je veux plus de chocolat." = Es gribu vairāk šokolādes. Bet "Je ne veux plus de chocolat." = Es vairs negribu šokolādi.
ne ... rien — "nekas / neko"
Ne ... rien nozīmē "nekas" vai "neko" (nothing / not anything). Bieži kā tiešais objekts vai adverbiāls apzīmējums. Fonā: ne pirms darbības vārda, rien pēc darbības vārda vai starp palīgvārdu un participu saliktajos laikos. Kad "rien" ir teikuma subjekts, tas stāv teikuma sākumā un seko "ne": "Rien ne..."
Piemēri:
- Je ne vois rien. — Es neko neredzu.
- Je n'ai rien fait. — Es neko neesmu darījis.
- Rien ne va. — Nekas nav kārtībā.
- Il n'y a rien à faire. — Tur nav ko darīt.
- Je n'en sais rien. — Es par to neko nezinu.
Piezīme: "rien" var sekot arī pie priekšmetiem/piedienīgām izteiksmēm: "Il n'y a rien de nouveau." — "Nav nekā jauna." Arī: "Il n'y a rien à dire." — "Nav ko teikt."
Kā šīs formas izvietojas teikumā — vienkārši un saliktie laiki, infinitīvs, imperatīvs
Vienkāršajos laikos (présent, imparfait, futur simple)
Parastā secība: ne + (vietniekvārdi, ja tie ir) + darbības vārds + negatīvais adverbs (jamais/plus/rien).
Piemēri:
- Je ne le vois jamais. — Es viņu nekad neredzu.
- Nous ne parlons plus. — Mēs vairs nerunājam.
- Il ne comprend rien. — Viņš neko nesaprot.
Svarīgi par vietniekvārdiem: vietniekvārdi (le, la, les, lui, leur, me, te, nous, vous, y, en) vienmēr tiek pirms konjugētā darbības vārda.
Saliktajos laikos (piem., passé composé, plus-que-parfait)
Secība: ne + (vietniekvārdi) + palīgvārds (avoir/être) + (jamais/plus/rien) + participe passé.
Piemēri:
- Je ne l'ai jamais vu. — Es viņu nekad neesmu redzējis.
- Elle ne s'est jamais plainte. — Viņa nekad nav sūdzējusies.
- Ils n'ont rien dit. — Viņi neko neteica.
Piezīme: ja tiešais objekts vietniekvārds (le/la/les) stāv pirms palīgvārda, participe passé var saskaņoties dzimtē un skaitlī ar šo vietniekvārdu (gramatiskā vienošanās). Tas ir padziļināts temats, bet parasti tas apraksta konkrētas situācijas (piem., "Je l'ai vue" — ja "l'"=fem.).
Noliegums ar infinitīvu
Ja tiek noliegts infinitīvs, ne parasti tiek novietots pirms infinitīva (bieži pēc saistības vārda kā "de").
Piemēri:
- Elle a décidé de ne plus venir. — Viņa nolēma vairs neatnākt.
- Il préfère ne jamais mentir. — Viņš dod priekšroku nekad nemelot.
Ja galvenais darbības vārds ir noliegts (nevis tikai infinitīvs), tad parasti ne stāv pie konjugētā vārda: "Je ne veux plus y aller." ("Es vairs negribu tur iet.")
Imperatīvs (pavēles forma)
Negatīvā imperatīvā ne tiek lietots: ne + (vietniekvārdi pirms darbības vārda) + pavēles forma + negatīvais adverbs pēc darbības vārda.
Piemēri:
- Ne parle pas ! — Nesaki!
- Ne dis rien ! — Nebļauj? Nē — "Nesaki neko!" (Nekad neizsaki skaļu lap)
- Ne te plains jamais ! — Nekad nesūdzies!
Praktiska piezīme par vietniekvārdiem imperatīvā: pozitīvā imperatīvā vietniekvārdi parasti seko darbības vārdam ar domuzīmi (Donne-le !), bet negatīvā imperatīvā vietniekvārdi tiek novietoti pirms darbības vārda (Ne me le donne pas !).
Noliegums ar vietniekvārdiem (le/la/les, lui/leur, y, en) un īpaši gadījumi
- Tiešais objekta vietniekvārds pirms darbības vārda: Je ne le vois jamais. — Vietniekvārds "le" stāv pirms "vois".
- Saliktos laikos vietniekvārds stāv pirms palīgvārda: Je ne l'ai jamais vu.
- "en" un "y" stāv pirms konjugētā vārda vai pirms palīgvārda saliktajos laikos:
- Je n'en ai plus. — Man to vairs nav.
- Je n'y comprends rien. — Es tur neko nesaprotu.
- "rien" kā subjekts: Citiem gadījumiem "rien" var būt teikuma subjekts: Rien ne fonctionne. — Nekas nedarbojas.
Piemēri (dažādas kombinācijas):
- Je ne lui ai jamais dit. — Es viņam nekad neesmu teicis.
- Je ne l'y ai pas emmené. — Es viņu tur neesmu aizvedis.
- Ils ne se sont jamais parlés. — Viņi nekad nav runājuši viens ar otru.
Kā apvienot vairākus nolieguma vārdus (piem., "ne ... jamais ... rien")?
Franču valodā var tikt lietotas vairākas negatīvās vārds (papildināšanas noliegums) vienā teikumā, bet "ne" parasti ir tikai viens. Kombinācijas pastiprina vai precizē noliegumu.
Piemēri:
- Il n'a jamais rien dit. — Viņš nekad neko nav teicis. (nekad + neko = ļoti kategorisks noliegums)
- Je ne vois plus rien ici. — Es šeit vairs neko neredzu.
Biežākās kļūdas un kā tās labot
1. Aizmirsti "ne" rakstiskā franču valodā
- Kļūda: J'ai jamais vu ce film. (sarunvaloda)
- Pareizi: Je n'ai jamais vu ce film. — Es nekad neesmu redzējis šo filmu.
2. Nezināt artikulu maiņu pēc nolieguma
- Kļūda: Je n'ai plus un ami.
- Pareizi: Je n'ai plus d'amis. — Man vairs nav draugu.
(Sk. arī: Il n'y a plus de pain.)
3. Vietniekvārdu un adverba nepareiza kārtība
- Kļūda: Je ne vois le jamais.
- Pareizi: Je ne le vois jamais. — Es nekad viņu neredzu.
4. "Rien" un "aucun" sajaukšana
- Kļūda: Je n'ai rien ami.
- Pareizi: Je n'ai aucun ami. ("aucun" ir īpašības vārds — "neviens/neviena")
- Ja gribi teikt "man nav nekā" (nekas), tad: Je n'ai rien. — Man nav nekā.
5. Neapzināties, kad ne attiecas uz infinitīvu
- Kļūda: Elle a décidé ne plus venir.
- Pareizi: Elle a décidé de ne plus venir. — Viņa nolēma vairs neatnākt.
Padoms par runāšanu vs rakstīšanu: sarunvalodā "ne" bieži tiek izlaists ("J'ai jamais..."), taču rakstiskā un formālajā franču valodā "ne" jālieto pilnībā.
Kopsavilkums — ātrās formulas
- Vienkāršajā laikā: ne + (vietniekvārdi) + darbības vārds + (jamais / plus / rien).
- Ex.: Je ne viens jamais. — Es nekad neatnāku.
- Saliktajos laikos: ne + (vietniekvārdi) + auxiliary (avoir/être) + (jamais / plus / rien) + participe passé.
- Ex.: Je ne l'ai jamais vu.
- Infinitīva noliegums: ne parasti pirms infinitīva (bieži pēc "de").
- Ex.: Elle a décidé de ne plus venir.
- Imperatīvs (negatīvais): ne + (vietniekvārdi pirms darbības vārda) + darbības vārds + (jamais / plus / rien).
- Ex.: Ne me le donne pas !
- Pēc nolieguma indefinite/partitive articles (un, une, des, du, de la) parasti kļūst par de/d', izņemot gadījumus ar être.
- "Rien" var būt objekts (Je ne vois rien) vai subjekts (Rien ne va).
Glosārijs — īsi skaidrojumi
ne — galvenais negatīvais partsikli franču valodā; pirms konjugētā darbības vārda (rakstiskā valodā to nevar izlaist).
jamais — adverbs: "nekad".
plus — adverbs: "vairs / ne ... vairs" (noliegumā); bez "ne" tas var nozīmēt "vairāk".
rien — adverbs/pronoms: "nekas / neko"; var darboties kā objekts vai kā subjekts (Rien ne...).
auxiliaire (palīgvārds) — visbiežāk "avoir" vai "être", lieto saliktajos laikos (passé composé utt.).
participe passé (pagātnes daļa) — pagātnes forma, kas seko pēc palīgvārda saliktajos laikos.
vietniekvārdi (pronomes): le, la, les, lui, leur, me, te, nous, vous, y, en — tie parasti stāv pirms konjugētā darbības vārda vai pirms palīgvārda.
articles partitifs / indéfinis: du, de la, de l', des, un, une — pēc nolieguma tie parasti pārvēršas par de/d'.
Ja gribi, varu sagatavot īsu tabulu ar tipiskām vietu kombinācijām (vienkāršie vs saliktie laiki) vai vēl vairāk piemēru konkrētām situācijām (vietniekvārdi, atgriezeniskie darbības vārdi utt.).