Atgriezeniskie darbības vārdi

Atgriezeniskie darbības vārdi itāliešu valodā (Reflexive verbs — verbi riflessivi)

Kas ir atgriezeniskie darbības vārdi?

Atgriezeniskie darbības vārdi itāļu valodā ir tādi darbības vārdi, kuros darbība atgriežas pie paša subjekta — tas, kas veic darbību, ir arī tās objekts. Gramatiskā pazīme: lieto atgriezeniskos vietniekvārdus (mi, ti, si, ci, vi, si). Vārdnīcas formā infinitīvam bieži pievienots -si: lavarsi, svegliarsi, chiamarsi.

Piemēri (itāliski — latviski):
- Io mi lavo le mani. — Es nomazgāju rokas.
- Tu ti pettini i capelli. — Tu ķemmē savu matu.
- Lei si sveglia alle sette. — Viņa mostas plkst. septiņos.

Kā tos atpazīt vārdnīcā?

Vārdnīcā atgriezeniskos darbības vārdus parasti redzēsi ar galotni -si: alzarsi, vestirsi, divertirsi, perdersi. Ja formā nav -si (piem., lavare) — tas parasti nav atgriezenisks (lavare qualcuno = mazgāt kādu), bet var būt gan atgriezenisks, gan neatgriezenisks, ja pievieno pronomenu: lavarsi = mazgāties.

Kā tie tiek veidoti? (mi, ti, si, ci, vi, si)

Itāļu atgriezeniskie vietniekvārdi (klitiskās formas):
mi (io), ti (tu), si (lui/lei/Lei), ci (noi), vi (voi), si (loro).

Piemērs — darbības vārda alzarsi (celties) tagadne:
- Io mi alzo alle sette. — Es ceļos plkst. septiņos.
- Tu ti alzi tardi. — Tu ceļies vēlu.
- Lui/lei si alza presto. — Viņš/viņa ceļas agri.
- Noi ci alziamo. — Mēs ceļamies.
- Voi vi alzate. — Jūs ceļaties.
- Loro si alzano. — Viņi ceļas.

Kur novietot atgriezenisko vietniekvārdu? (vietniekvārda atrašanās vieta)

1) Pirms konjugētā (finīta) darbības vārda
- Mi lavo le mani ogni mattina. — Es katru rītu mazgāju rokas.

2) Pievienot infinitīvam (bieži ar modālajiem vārdiem): priekšroka abām versijām
- Voglio svegliarmi presto. / Mi voglio svegliare presto. — Es gribu agri pamosties.
- Devo pettinarmi. / Mi devo pettinare. — Man jāpaglaimojas.

3) Gerundijs (parasti pirms vārda, bet var pievienot arī ere):
- Mi sto lavando le mani. — Es tagad mazgāju rokas.
- Sto lavandomi le mani. — Alternatīva forma (mazāk izmantota).

4) Impērātīvs (komanda)
- Affermativo (uzstādīta komanda): Lavati le mani! / Svegliati! — Nomazgā rokas! / Pamosties!
- Negativo (tu): Non ti alzare! vai Non alzarti! — Nepa celies!
- Forma di cortesia (Lei): Si alzi, per favore. — Lūdzu, paceļieties (formāli).
- Noi (1. daudzskaitlis): Laviamoci le mani. — Nomazgāsim rokas.

5) Pagātne (passato prossimo): parasti ar ausiliāru essere un dalīšanās ar saskaņošanu
- Mi sono svegliato (vīrietis) / Mi sono svegliata (sieviete). — Es pamodos/pamodos (sieviete).
- Ci siamo incontrati (vīriešu vai jauktā grupa) / Ci siamo incontrate (sieviešu grupa). — Mēs satikāmies.

Svarīgi: lielākā daļa atgriezenisko vārdu pagātnē lieto ausiliāru essere; pagātnes particips (participio passato) parasti saskaņojas ar subjekta dzimti un skaitli.

Kāpēc izmanto atgriezenisku formu? (kad un kāpēc)

- Patiesais atgriezeniskais (subjekts dara darbu sev):
- Io mi lavo (se). — Es mazgājos.
- Lui si pettina. — Viņš ķemmē sevi.

- Savstarpēja darbība (reciproci): darbību veic viens otram
- Ci vediamo domani. — Mēs redzam viens otru rīt / tiekamies rīt.
- Marco e Anna si amano. — Marko un Anna mīl viens otru.

- Idiomātiskas/pronominālas nozīmes (maina vai piešķir īpašu jēgu):
- Chiamare vs chiamarsi: "Chiamo Marco." = Es zvanu Marko. "Mi chiamo Marco." = Mani sauc Marko.
- Mettere vs mettersi: "Metto il libro sul tavolo." vs "Mi metto la giacca." (uzvelku jaku) vai "Mi metto a studiare." (sāku mācīties).

- Impersonālais/izkliedējošais si (si impersonale / passiva apparente):
- Si parla italiano. — Te runā itāliski / Itāļu valoda tiek runāta.
- In queste frasi si ir impersonal, darbība nav tieši atgriezta pie konkrēta subjekta.

Bieži sastopamās kļūdas un kā no tām izvairīties

- Vietniekvārda novietojums ar modālo vārdu: nepareizi: *Voglio mi svegliare. Pareizi: Voglio svegliarmi vai Mi voglio svegliare.

- Aizvietot impersonal si ar refl. si: "Si parla inglese qui" (impersonal) nav tas pats, kas "Si parla" (ja subjekts ir norādīts: Luca si parla?). Atpazīsti pēc konteksta: vai te ir konkrēts vārds/iepriekš minēts subjekts?

- Pagātnes saskaņošana: aizmirst saskaņot pagātni ar dzimumu/skaitli: "Mi sono svegliato (vīrietis) / Mi sono svegliata (sieviete)." Un: "Ci siamo visti" (vīriešu/mix), "Ci siamo viste" (sieviešu grupa).

- Nezināt, kad izmantot reflexive formu, jo nozīme mainās: piemēram, "chiamare" vs "chiamarsi" — mācies atsevišķas nozīmes.

Savstarpējie (reciproci) pret impersonalajiem si — kā atšķirt?

- Savstarpējie: vienmēr daudzskaitlī (vismaz divas personas) un nozīmē "viens otram".
- Ci sentiamo spesso. — Mēs viens otru bieži dzirdam / sazvanāmies.
- I fratelli si aiutano. — Brāļi palīdz viens otram.

- Impersonālais si: lieto 3. personu vienskaitlī (vai daudzskaitlī ar vietniekvārda konstrukciju) un nozīmē "cilvēki", "viens" vai pasīvā BŪTĪBA.
- Qui si vive bene. — Šeit dzīvo labi (cilvēki šeit dzīvo labi).
- Si dice che arriverà domani. — Teic, ka viņš ieradīsies rīt.

Atšķiršanas padoms: ja teikums konkrēti norāda uz personu(s) (Luca, noi, loro), parasti tas ir reflexive vai reciproci; ja nav konkrēta subjekta, iespējams, si impersonale.

Piemēri pēc laikiem un formām (daudz piemēru)

Tagadne (Presente)
- Io mi sveglio alle sette. — Es pamostos plkst. septiņos.
- Tu ti lavi i denti dopo colazione. — Tu tīri zobus pēc brokastīm.
- Lui si veste in fretta. — Viņš ģērbjas steigā.
- Noi ci incontriamo al bar alle cinque. — Mēs satiksimies pie bāra plkst. piecās.

Infinitīvs ar modālajiem
- Devo ricordarmi di comprare il pane. — Man jāatceras nopirkt maizi.
- Voglio pettinarmi prima di uscire. — Es gribu sakopt matus pirms iziešanas.

Gerunds / periphrasis
- Mi sto preparando per uscire. — Es gatavojos iziet ārā.
- Sto preparandomi per uscire. — Alternatīva forma.

Imperatīvs
- (Tu) Svegliati! — Pamosties!
- (Tu) Non alzarti adesso! — Nepa celies tagad!
- (Lei, forma di cortesia) Si rilassi per favore. — Lūdzu, atslābinieties.
- (Noi) Riposiamoci un po'. / Riposiamoci un po'. — Atpūtīsimies nedaudz.

Passato prossimo (ar essere, saskaņošana)
- Mi sono svegliato alle sei. — Es (vīrietis) pamodos plkst. sešos.
- Maria si è svegliata tardi. — Marija pamodās vēlu.
- Ci siamo visti ieri. — Mēs satikāmies vakar.
- Le ragazze si sono divertite alla festa. — Meitenes izklaidējās ballītē.

Futūrs un kondicionāls (parādīt iespējas/universālas darbības)
- Domani ci vedremo al lavoro. — Rīt mēs tiksimies darbā.
- Se ti senti male, rivolgiti al medico. — Ja jūties slikti, vēries pie ārsta.

Verbi pronominali un idiomātiskie piemēri (vārdus mācīties atsevišķi)

Daži itāļu pronominālie vārdi ir pārnēsātas idiomātiskās (ne vienmēr tieši "sevi") nozīmēs — tos ir labi iemācīties atsevišķi:
- chiamarsi — saukties (Mi chiamo Anna. — Mani sauc Anna.)
- andarsene — aiziet prom (Me ne vado adesso. — Es eju prom tagad.)
- pentirsi (di) — nožēlot (Mi sono pentito di quella scelta. — Es nožēloju šo izvēli.)
- fregarsene / non importarsene — neuztraukties (nevis vulgāri). (Non me ne importa. — Man tas nerūp.)
- cavarsela — tikt galā (Se la cava bene. — Viņš tiek galā labi.)

Verbi ar atšķirīgu nozīmi reflexive vs ne-reflexive

- Chiamare vs Chiamarsi:
- Chiamo Marco. — Es zvanīju Markam.
- Mi chiamo Marco. — Mani sauc Marko.

- Sentire vs Sentirsi:
- Sento un rumore. — Es dzirdu troksni.
- Mi sento stanco. — Es jūtos noguris.

- Mettere vs Mettersi:
- Metto il libro sul tavolo. — Es lieku grāmatu uz galda.
- Mi metto la giacca. — Es uzvelku jaku.
- Mi metto a studiare. — Es sāku mācīties.

Citi praktiski padomi

- Formalitāte: piesargies — "si" lieto arī, kad runā formāli par "Lei" (jums formāli). Piemērs: "Come si chiama?" (Kā Jūs sauc?). Tādēļ dažreiz "si" var nozīmēt 3. personu vai pieklājības formu — konteksts izšķir.

- Emfāze / atsevišķas formas: lai uzsvērtu "sevi", bieži izmanto izteiktākas formas me stesso / te stesso / se stesso / noi stessi utt.: "Mi sento orgoglioso di me stesso." — Es lepojos ar sevi.

Kopsavilkums — ko iegaumēt?

- Atgriezeniskos vārdus itāļu valodā pazīsti pēc -si infinitīvā un vietniekvārdiem mi, ti, si, ci, vi, si.
- Lielākoties tie lieto ausiliāru essere pagātnes formās; participio passato parasti saskaņojas ar subjektu.
- Priekšraksti par vietniekvārda novietojumu: pirms finīta vārda, pie infinitīva var pievienot -mi/-ti utt., imperatīvā pievieno pie apstiprinošā pavēles (lavati!), negatīvā — pirms vai ar infinitīvu (Non alzarti / Non ti alzare).
- Atšķir reflexive (darbs sev), reciprocal (savstarpēja darbība), un impersonal/passive si. Mācieties konkrētus pronominālos verbos, jo tie bieži maina nozīmi.

Glosārijs

- Atgriezeniskais vietniekvārds (pronomi riflessivi): mi, ti, si, ci, vi, si — pronomi, kas parāda darbības atgriešanos pie subjekta.
- Verbi riflessivi / verbi pronominali: atgriezeniskie/pronominālie vārdi itāļu valodā.
- Reciprocity (reciproci): savstarpēja darbība starp divām vai vairāk personām.
- Si impersonale: nepersoniska "si" konstrukcija, ko izmanto, lai izteiktu vispārīgas vai pasīvas darbības.
- Participio passato: pagātnes dalībnieks (piem., svegliato, lavato), kas ar essere bieži saskaņojas ar subjektu.

Ja gribi, varu sagatavot vienkāršu sarakstu ar visbiežāk lietotajiem atgriezeniskajiem vārdiem un to konjugācijām vai paskaidrot konkrētu piemēru (piem., "Mi sono lavato le mani" — kāpēc daži runātāji nemaina pagātnes formu), ja tas liekas neskaidrs.