Bezpersonas 'si'

Impersonālais "si" itāļu valodā

Kas tas ir?

Impersonālais "si" (itāļu: si impersonale vai si passivante) ir konstrukcija, kas itāļu valodā ļauj izteikt darbību bez konkrēta izpildītāja — tātad "cilvēki", "viņi", "viens" vai „tiek...“. Latviešu valodā to parasti tulko ar vārdiem: "tiek...", "cilvēki/viņi dara...", "jūs (visp.)...", vai arī ar bezpersonas formām.

Pamatideja: izmantot "si" + 3. personu, lai izvairītos no konkrētas personas kā veicēja.

Kad to lieto?

- Lai izteiktu vispārinājumu vai ieradumu: kas parasti notiek vai kā rīkojas cilvēki kopumā.
- Si mangia bene in questa trattoria. — Šajā trattorijā labi ēd.
- Lai izteiktu, kas notiek bez skaidra subjekta (pasīvas nozīmes): "tiek darīts".
- Si vende casa. — Tiek pārdota māja.
- Uzrakstos, norādēs vai formālās frāzēs (pieklājība, vadlīnijas).
- Si prega di non fumare. — Lūdzu, nekurināt.
- Kad gribam paslēpt subjektu (nezināms, nevajadzīgs vai vispārīgs).
- Si dice che sia bravo. — Saka, ka viņš ir labs.

Kā to veido? (vienkāršas vadlīnijas)

1) "Si" ar neatgriezeniskiem / intransitīviem un ar "che/di" frāzēm: vienmēr 3. personā vienskaitlī

Kad darbībai nav tiešā tiešā objekta (vai vārds prasa prievārdu: parlare di, pensare a utt.), izmanto 3. personu vienskaitlī.

- Si parla molto di politica. — Daudz runā par politiku.
- Si vive bene in campagna. — Laukos dzīvo labi.
- Si è parlato della situazione. — Tika runāts par situāciju.

2) "Si passivante" ar pārejošiem (transitīviem) vārdiem: saskaņa ar tiešo objektu

Ja vārda tiešais objekts seko pēc darbības, darbības vārds parasti saskan ar to skaitlī (tagadnē) vai ar dzimumu un skaitli (pagātnē). Tas ir līdzīgi pasīvai:

- Si vende una macchina. — Tiek pārdota mašīna. (vienskaitlis)
- Si vendono macchine. — Tiek pārdotas mašīnas. (daudzskaitlis)

Pagātnes sarežģītāks variants (passato prossimo): izmanto palīdzības vārdu essere + pagātnes participi, un participis saskaņo ar sekojošo subjektu (objektu):

- Ieri si è venduta una macchina. — Vakar tika pārdota viena mašīna.
- Ieri si sono vendute molte macchine. — Vakar tika pārdotas daudzas mašīnas.

Kā noteikt, kurš variants jālieto?

- Ja vārds prasa tiešo objektu un šis objekts ir izteikts (seko teikumā), tad parasti lieto si passivante un saskaņo darbības vārdu ar to objektu.
- Si leggono i giornali. — Tiek lasītas avīzes.
- Ja darbībai nav tieša objekta (vai objekts ir izteikts ar prievārdu: parlare di, pensare a), lieto vienskaitli.
- Si è parlato dei problemi. — Tika runāts par problēmām.

Si ar modālajiem/palīgvārdiem (potere, dovere, volere)

Ar modālajiem vārdiem formula bieži izskatās kā: Si + 3.persona (sing/plural) + modālais vārds + [infinitīvs]. Skaitliska saskaņa (si può / si possono) parasti atkarīga no tā, vai subjekts/objekts (ko infinitīvs attiecas) ir daudzskaitlī.

- In questo negozio si può comprare pane fresco. — Šajā veikalā var nopirkt svaigu maizi. (var = 3.sg)
- In queste bancarelle si possono trovare libri rari. — Šajos stendos var atrast retas grāmatas. (var = 3.pl)

Negācija un jautājumi

- Negācija: "non" parasti stāv pirms galvenā darbības vārda (t.i., pirms si + vārds vai pirms si var būt arī "non" kopā ar modālo vārdu).
- Non si fuma. — Šeit nesmēķē.
- Non si può entrare senza biglietto. — Bez biļetes nevar iekļūt.

- Jautājumi: vienkārša intonācija vai inversija.
- Si parla inglese qui? — Vai šeit runā angliski?
- Si possono prenotare i tavoli? — Vai var rezervēt galdiņus?

Kā tulkot into latviešu valodu (praktiski padomi)

- Bieži tiek lietots tulkojums ar "tiek + vārds" (pasīva nozīme):
- Si vendono case. — Tiek pārdotas mājas.
- Kad itāļu "si" nozīmē "cilvēki parasti dara", latviešu var izmantot "cilvēki/viņi/viens" vai vienkārši notikuma aprakstu:
- Si mangia alle due. — Parasti ēd divos / Pusdienas parasti ir pulksten 14.
- Frāzes kā "Si dice che..." — "Saka, ka..." vai "Pēc teiktā..."

Atšķirība starp "si impersonale", "si passivante" un refleksīvo "si"

Si impersonale — vispārinājums, nav konkrēts objekts; parasti 3. sg.
- Si pensa che sia utile. — Domā, ka tas ir lietderīgi.

Si passivante — kā pasīva konstrukcija, ja seko tiešais objekts; darbības vārds saskaņo skaitlī ar šo objektu.
- Si vendono libri. — Tiek pārdotas grāmatas.

Refleksīvais si — attiecas uz konkrētu subjektu (viņu pašu darbība), parasti izmantojot konkrētu personu vai atgriezenisku formu.
- Marco si lava. — Marko mazgājas. (nav vispārinājuma)

Piemērs, kur var būt neizpratne:
- Si lava bene. — "Cilvēki labi mazgā" vai "augļus labi nomazgā" (vispārinājums).
- Marco si lava bene. — Konkrēts cilvēks (refleksīvi).

Si un klitiskie vietniekvārdi (lo, la, li, le, gli...)

Ja teikumā parādās tiešais vai netiešais vietniekvārds, bieži vietnieks tiek novietots pirms "si" (formālāka/rakstiskā forma). Ar modāļiem alternatīva ir vietnieku piespriegt infinitīvam.

- Lo si dice spesso. — To bieži saka. (pareizi: "Lo si dice", nevis *"Si lo dice")
- Lo si può fare. — To var izdarīt. (vai neformāli: "Si può farlo")
- Gli si chiede sempre aiuto. — Viņam vienmēr lūdz palīdzību.

Nelielas piezīmes:
- Abas formas "Lo si può fare" un "Si può farlo" ir iespējamas; pirmā ir biežāk formālā rakstībā.
- Ar netiešajiem vietniekvārdiem (gli/le) lieto to pašu kā citos itāļu teikumos: "Gli si dice la verità." — Viņam saka patiesību.

Biežākās kļūdas un kā tās labot

1) Nevienošanās starp darbības vārdu un tiešo objektu (transitīvi vārdi):
- Kļūda: *Si è parlati molti problemi.
- Pareizi: Si è parlato di molti problemi. — (parlare di = intransitīvs, paliek 3.sg)
- Vai, ja izmanto passivante ar tiešu objektu: Si sono dette molte cose. — Tika sacītas daudzas lietas.

2) Vietnieka novietojums ar "si":
- Kļūda: *Si lo dice.
- Pareizi: Lo si dice. (vai: Si dice così, ja vietnieks nav priekša)

3) Sajaukšana ar refleksīvo "si":
- Kļūda: *Si lava Marco. (ja domāts "Marco mazgājas")
- Pareizi: Marco si lava. — Vai, ja domāts vispārinājums: Si lava bene la frutta. — Augļus labi nomazgā.

4) Pagātnes laika saskaņas kļūdas:
- Kļūda: *Ieri si è vendute molte case.
- Pareizi: Ieri si sono vendute molte case. — (participis saskaņo daudzskaitlī ar "case")

Padomi, ko atcerēties praktiski mācoties

- Ja nav tiešā objekta vai vārds saistīts ar prievārdu (parlare di, pensare a), droši izmanto 3.sg: Si parla, si è parlato.
- Ja teikumā tiešais objekts ir izteikts un daudzskaitlis, pastāv iespēja lietot 3.pl (si + vārds daudzskaitlī).
- Tulkošanai uz latviešu bieži visvieglāk izmantot "tiek + darīts" vai vārdu "saka/uzskata/neredz etc." atkarībā no konteksta.
- Prakse ar īsiem piemēriem (zīmes, recepšu, ziņu teikumi) palīdz ātri just, kur jālieto vienskaitlis un kur daudzskaitlis.

Kopsavilkums

Impersonālais "si" ir ļoti izplatīta, ērta un bieži lietota itāļu gramatikas konstrukcija, kas palīdz runāt par vispārīgām darbībām vai veidot pasīvu nozīmi bez konkrēta izpildītāja. Galvenais, kas jāatceras: vai darbībai ir tiešais objekts (un tā skaits/gamins) — tad izvēlies si passivante un saskaņo; ja nav tiešā objekta vai darbība ir saistīta ar prievārdu, izmanto vienskaitli.

Glosārijs

- Si impersonale: bezpersoniska "si", kas izsaka vispārinājumu (parasti 3.sg).
- Si passivante: "si" lietots kā pasīvas formas ekvivalents; darbības vārds saskaņojas ar tiešo objektu.
- Transitīvs vārds: vārds, kam var būt tiešais objekts (es leggo un kniet ko?
- Intransitīvs vārds: vārds, kas nepieprasa tiešo objektu (parlare di, andare, vivere utt.).
- Participio passato (pagātnes particips): vārds, ko izmanto pagātnes saliktajās formās; saskaņojas ar subjektu, ja izmantota essere kā palīgs.