Infinitīvas teikuma daļas ar to pašu subjektu

Kas ir "infinitīvas klauzas ar to pašu subjektu" itāļu valodā?

Infinitīva klauza ar to pašu subjektu nozīmē: apakšteikums, kura darbības vārds ir infinitīvā (infinito), un šī infinitīva subjekts ir tas pats persona kā galvenā teikuma subjekts. Itāļu valodā šādos gadījumos subjektu parasti neatkārto — tas ir saprotams no galvenā teikuma. Piemērs:

- Italiano: Voglio mangiare.
- Latviešu: Es gribu (es) ēst.

Šeit infinitīva forma "mangiare" attiecas uz to pašu subjektu kā "voglio" (es).

Kad lieto infinitīvas klauzas ar to pašu subjektu?

Infinitīvu izmanto, ja:

- apakšteikuma subjekts ir identisks galvenā teikuma subjektam (biežāk),
- pēc noteiktiem darbības vārdiem, kuri pieprasa infinitīvu (ar vai bez prievārda),
- izsakot mērķi ar "per" + infinitīvs (ja subjekts ir tas pats),
- pēc bezpersonīgām izteiksmēm: "È importante/È necessario + infinitivo",
- runājot par darbību, kas notiek pirms vai pēc galvenā teikuma, izmantojot pagātnes infinitīvu (infinito passato).

Ja apakšteikuma subjekts ir citā persona nekā galvenā teikuma subjektam, parasti lieto che + konjugēts darbības vārds (bieži konjunktīvu, ja runa par vēlmēm, bažām u. c.). Salīdzinājumam ar latviešu: ja latviski lieto infinitīvu ("es gribu doties"), itāliski arī var lietot infinitīvu; ja latviešu lieto "lai tu nāktu" (lai + persona), itāliski parasti būs "che" + konjunktīvs.

Kā to veido? — formas un izplatītākās konstrukcijas

Verbi, kas pieprasa infinitīvu bez prievārda

Daudzi pamata darbības vārdi seko tieši infinitīvam (subjektam ir tas pats): volere, potere, dovere, sapere, preferire, amare, odiare, piacere u. c.

Piemēri:
- Italiano: Voglio andare al cinema.
Latviešu: Es gribu iet uz kino.

- Italiano: Posso entrare?
Latviešu: Vai es varu ienākt?

- Italiano: Devo studiare per l'esame.
Latviešu: Man jāstudē/gatavoju mācības eksāmenam.

- Italiano: So parlare inglese.
Latviešu: Es protu runāt angliski.

- Italiano: Preferisco rimanere a casa.
Latviešu: Es labāk palikšu mājās.

Verbi, kas pieprasa "di" + infinitīvu

Daži darbības vārdi prasa prievārdu "di" pirms infinitīva: decidere di, cercare di, smettere di, finire di, promettere di, tentare di, ricordarsi di (refleksīvi) utt.

Piemēri:
- Italiano: Ho deciso di partire domani.
Latviešu: Esmu nolēmis doties rīt.

- Italiano: Cerca di fare attenzione.
Latviešu: Centies būt uzmanīgs.

- Italiano: Ho smesso di fumare.
Latviešu: Esmu pārstājis smēķēt.

- Italiano: Ha promesso di tornare presto.
Latviešu: Viņš apsolīja drīz atgriezties.

- Italiano: Mi ricordo di averla vista ieri.
Latviešu: Es atceros, ka redzēju viņu vakar. ("ricordare di" + infinitīvs — subjekts šeit ir tas pats)

Verbi, kas pieprasa "a" + infinitīvu

Daži darbības vārdi prasa "a": cominciare a, imparare a, continuare a, riuscire a, abituarsi a (refleksīvi) utt.

Piemēri:
- Italiano: Ho cominciato a studiare l'italiano.
Latviešu: Es sāku mācīties itāļu valodu.

- Italiano: Sto imparando a guidare.
Latviešu: Es mācos braukt.

- Italiano: Riesco a capire quello che dici.
Latviešu: Man izdodas saprast, ko tu saki.

- Italiano: Ci siamo abituati a vivere in città.
Latviešu: Mēs esam pieraduši dzīvot pilsētā.

"Per" + infinitīvs — nolūks (purpose) ar to pašu subjektu

"Per" + infinitīvs izsaka nolūku, kad infinitīva subjekts sakrīt ar galvenā teikuma subjektu.

Piemēri:
- Italiano: Studio per imparare l'italiano.
Latviešu: Es mācos, lai iemācītos itāļu valodu.

- Italiano: Sono venuto per parlarti.
Latviešu: Esmu atnācis, lai tev pastāstītu / lai ar tevi runātu.

- Italiano: Lavoro per guadagnare soldi.
Latviešu: Es strādāju, lai nopelnītu naudu.

Ja nolūka subjektam ir atšķirīgs, itāļu valodā parasti lieto "affinché" vai "perché" + konjugēts darbības vārds (bieži konjunktīvs ar "affinché").

Piemērs:
- Italiano (atsevišķs subjekts): Sono venuto affinché tu possa parlare con me.
Latviešu: Es atnācu, lai tu varētu ar mani runāt.

Infinito passato (pagātnes infinitīvs)

Pagātnes infinitīvs (infinito passato) veidojas ar neseno pagātnes palīgdarbības verbu infinitīvā (avere vai essere) + pagātnes participi:
- avere + participio: aver fatto, aver visto
- essere + participio: essere andato, essere nato

To lieto, lai izteiktu darbību, kas notikusi pirms galvenā darbības vārda vai kā pamatotas pagātnes darbības daļu.

Piemēri:
- Italiano: Dopo aver finito il lavoro, sono uscito.
Latviešu: Pēc tam, kad biju pabeidzis darbu, es izgāju ārā.

- Italiano: Mi dispiace di non averti chiamato.
Latviešu: Man žēl, ka tev nepiezvanīju.

- Italiano: Dopo essermi svegliato, ho fatto colazione.
Latviešu: Pēc tam, kad biju pamodies, es paēdu brokastis.

Piezīme par vietniekvārdu pievienošanu: ar pagātnes infinitīvu klitiskie vietniekvārdi parasti pievienojas palīgdarbības infinitīvam: averlo fatto, essermici, averti detto utt. (Skat. zemāk par vietniekvārdiem.)

Vietniekvārdu (klitiku) un refleksīvo vietniekvārdu novietošana

Ar infinitīvu bieži pievieno objektu vietniekvārdus vai refleksīvos vietniekvārdus pie infinitīva gala. Alternatīvi, tos var novietot pirms galvenā konjugētā darbības vārda. Abas formas parasti ir pareizas, bet nedaudz mainās uzsvars un stils.

Piemēri:
- Italiano: Voglio vederlo. / Lo voglio vedere.
Latviešu: Es gribu to redzēt.

- Italiano: Devo lavarmi le mani. / Mi devo lavare le mani.
Latviešu: Man jānomazgā rokas.

- Italiano: Non voglio farlo.
Latviešu: Es negribu to darīt.

Ar pagātnes infinitīvu vietniekvārds parasti pievienojas palīgdarbības infinitīvam:
- Italiano: Mi dispiace di non averti telefonato.
Latviešu: Man žēl, ka tev nepiezvanīju.

Pareizas un nepareizas formas (uzmanība):
- Nepareizi: *Voglio lo vedere. — Pareizi: Voglio vederlo. / Lo voglio vedere.
- Nepareizi: *Devo lavare mi. — Pareizi: Devo lavarmi. / Mi devo lavare.

Kad jāsamazina un kad jālieto "che" + konjunktīvs (vai cita konjugācija)?

Ja apakšteikuma subjekts atšķiras no galvenā teikuma subjekta, itāļu valodā parasti nelietos infinitīvu, bet gan finītu teikumu, bieži ar "che" + konjunktīvu (subjunctive) pēc darbības vārdiem, kas izsaka vēlmi, pieprasījumu, bažas u. c.

Piemēri, salīdzinājumi:
- Tas pats subjekts (infinitīvs): Italiano: Voglio partire.
Latviešu: Es gribu doties.

- Citi subjekti ("che" + konjunktīvs): Italiano: Voglio che tu parta.
Latviešu: Es gribu, lai tu dotos.

Cits piemērs:
- Italiano: Preferisco restare qui. (es pats palieku)
Latviešu: Es labāk palieku šeit.

- Italiano: Preferisco che tu resti qui. (es gribu, lai tu paliktu)
Latviešu: Es gribu, lai tu paliktu šeit.

Piezīme: Daži domāšanas un teiktāju vārdi (es. "pensare") var lietot gan "di + infinitivo" (ja domā par savu nodomu), gan "che" + indikativo/konjunktīvs (ja izsaka spriedumu vai secinājumu). Piemērs:
- Italiano: Penso di partire domani.
Latviešu: Plānoju doties rīt.

- Italiano: Penso che partirò domani.
Latviešu: Domāju, ka es izbraukšu rīt.

Šeit "penso di" parāda personisku nodomu; "penso che" — izsaka lēmumu vai prognozi.

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

1) Nepareiza prievārdu lietošana ar konkrētiem darbības vārdiem

- Nepareizi: *Decido partire domani.
Pareizi: Decido di partire domani.

- Nepareizi: *Ho iniziato studiare.
Pareizi: Ho iniziato a studiare.

Atcerieties, kurš darbības vārds prasa "di" vai "a" vai nav prievārda.

2) Infinitīvs, kad subjekti atšķiras (nepareizs infinitīvs vietā, kur vajag "che" + konjunktīvs)

- Nepareizi: *Voglio che andare.
Pareizi: Voglio andare. (ja es pats eju)
Pareizi (ja gribu, lai otra persona iet): Voglio che tu vada.

3) Vietniekvārdu pozīcija ar infinitīvu

- Nepareizi: *Voglio lo vedere.
Pareizi: Voglio vederlo. / Lo voglio vedere.

- Nepareizi: *Devo lavare mi.
Pareizi: Devo lavarmi. / Mi devo lavare.

4) "Per" (nolūks) pret "affinché/perché" (lai kādam citam...)

- Nepareizi: *Sono venuto per tu parli con me.
Pareizi: Sono venuto per parlare con te. (ja es un tu runājam — mans nolūks)
Pareizi (ja es atnācu, lai tu runātu): Sono venuto affinché tu parlassi con me.

Vairāki noderīgi piemēri ar tulkojumiem

Verbi bez prievārda (same subject):
- Italiano: Voglio vedere quel film.
Latviešu: Es gribu noskatīties to filmu.

- Italiano: Posso provare?
Latviešu: Vai es varu pamēģināt?

- Italiano: Non vogliamo partire ora.
Latviešu: Mēs negribam doties tagad.

"Di" + infinitīvs (same subject):
- Italiano: Ho deciso di studiare all'estero.
Latviešu: Esmu nolēmis mācīties ārzemēs.

- Italiano: Cerca di non arrabbiarti.
Latviešu: Centies nesanākt dusmīgs.

"A" + infinitīvs (same subject):
- Italiano: Ha iniziato a piovere.
Latviešu: Ir sācis līt.

- Italiano: Sto imparando a suonare la chitarra.
Latviešu: Es mācos spēlēt ģitāru.

"Per" + infinitīvs (purpose, same subject):
- Italiano: Ho studiato tutta la notte per superare l'esame.
Latviešu: Es mācījos visu nakti, lai nokārtotu eksāmenu.

Infinito passato (action anterior to the main clause):
- Italiano: Dopo aver parlato con il direttore, ho cambiato idea.
Latviešu: Pēc sarunas ar direktoru es mainīju viedokli.

- Italiano: Non mi aspettavo di averti visto lì.
Latviešu: Nečekot, ka tevi tur redzēšu.

Refleksīvie un klitiki pie infinitīva:
- Italiano: Voglio andarmene subito. / Me ne voglio andare subito.
Latviešu: Es gribu tūlīt aiziet.

- Italiano: Ti devo chiamare. / Devo chiamarti.
Latviešu: Man tev jāzvana.

Salīdzinājums ar latviešu valodu — kad tas palīdz saprast

- Latviešu, ja subjekts ir tas pats, bieži izmanto infinitīvu: "Es gribu dzert" ⟷ itāļu "Voglio bere".

- Latviešu, ja subjekts ir citā persona, parasti lieto "lai" + persona: "Es gribu, lai tu nāc" ⟷ itāļu "Voglio che tu venga" ("che" + konjunktīvs). Tātad: "lai + persona" ≈ "che + subjunctive" itāļu valodā.

- Latviešu reizēm izmanto konstrukcijas, kuras itāļu valodā var izteikt gan ar "di + infinitivo", gan ar "che" + indikativo/konjunktīvs; sapratnei jāseko kontekstam (nodoms vs spriedums).

Kopsavilkums — ātrs ceļvedis

- Ja apakšteikuma subjekts ir tas pats kā galvenā teikuma subjektam, visbiežāk izmanto infinitīvu (ar vai bez prievārda).
- Atceries, kuri darbības vārdi prasa "di", kuri "a", un kuriem nav prievārda.
- Lai izteiktu nolūku ar to pašu subjektu, izmanto "per" + infinitīvs.
- Ja apakšteikuma subjekts ir citā persona, parasti izmanto "che" + konjugēts darbības vārds (bieži konjunktīvs, ja runa par vēlmēm/bažām/ pieprasījumiem).
- Klitiskie vietniekvārdi var pievienoties infinitīvam (Vederlo) vai stāvēt pirms galvenā darbības vārda (Lo vedere).
- Pagātnes infinitīvs: avere/essere + participio — lieto, lai norādītu uz darbību, kas notikusi pirms galvenās darbības.

Glosārijs

Infinitīvs (infinito) — darbības vārda pamatforma (mangiare, partire, vedere).

Infinito passato — pagātnes infinitīvs: avere/essere + pagātnes participis (aver mangiato, essere andato).

Klitiki / vietniekvārdi — nelielas vietniekvārdu formas, kas pievienojas darbības vārdam vai stāv pirms tā (mi, ti, lo, la, ci, vi, ne).

Konjunktīvs (congiuntivo) — izteiksmes veids (moods), ko bieži izmanto pēc vārdos izteiktas vēlmes, baižu vai šaubu (es.: Voglio che tu venga).

Impersonālās izteiksmes — frāzes kā "È importante / È necessario" + infinitīvs, bieži lieto, lai izteiktu vispārīgu vajadzību.

Ja vēlies, varu sagatavot īsu tabulu ar visbiežāk lietotajiem itāļu darbības vārdiem un to, vai tie prasa infinitīvu ar "di", "a" vai bez prievārda (tas var palīdzēt uzsākt mācīšanos praktiski).