itāļu valodas pagātnes konjunktīvs (congiuntivo passato) - itāļu Grammar

Kas ir "Congiuntivo passato"?

Congiuntivo passato (itāļu valodā) ir konjunktīva pagātnes forma — tas ir saliktenis, kas izsaka darbību, kura IR NOTIKUSI PIRMS teikuma galvenā izteikuma laika, un par kuras iznākumu runātājs izsaka šaubas, emocijas, vēlmes, novērtējumus vai nenoteiktību. Latviski to var saukt par itāļu valodas pagātnes konjunktīvu.

Kā tas veidojas?

Formulas būtība
- Congiuntivo passato = congiuntivo presente (palīgverbs avere vai essere) + participio passato (pagātnes 3. forma).

Congiuntivo presente dei due ausiliari (atcerieties šīs formas!)
- Avere: io abbia, tu abbia, egli/lei abbia, noi abbiamo, voi abbiate, essi/esse abbiano
- Essere: io sia, tu sia, egli/lei sia, noi siamo, voi siate, essi/esse siano

Piemēri: salikts laiks ar verbiem, kuri lieto avere
- che io abbia parlato (ka esmu runājis)
- che tu abbia mangiato (ka tu esi ēdis)
- che lui/lei abbia finito (ka viņš/viņa ir pabeidzis/pabeigusi)

Piemēri: salikts laiks ar verbiem, kuri lieto essere (un ar atbilstības noteikumu)
- che io sia andato / che io sia andata (esmu aizgājis / aizgājusi)
- che noi siamo arrivati / che noi siamo arrivate (mēs esam ieradušies (v. / s.))

Svarīgi: ar ausiliare essere pagātnes participis (andato, arrivato, nato u.c.) PIEKRĪT dzimtēm un skaitlim: masculino/feminino, vienskaitlis/daudzskaitlis. Ar ausiliare avere parasti nav saskaņošanas ar subjektu, izņemot situācijas ar tiešu priekšā stāvošu tiešo vietniekvārdu (sk. zemāk).

Kad to lieto?

Congiuntivo passato lieto, ja galvenā teikuma darbība ir pašreizējā (vai vispārīgā) laika izteikums, bet apakšteikumā minētā darbība notika PIRMS šī laika un apakšteikumam nepieciešama subjunktīva nokrāsa (šaubas, emocijas, iespējams, novērtējums utt.).

Vienkāršs laika salīdzinājums (konkordance dei tempi)
- Galvenā daļa tagadne / pieprasījums: ja apakšdarbība notikusi pagātnē — lieto congiuntivo passato.
- Piem.: "Temo che tu abbia mentito." (Baidos, ka tu esi melojis.)
- Galvenā daļa pagātne: ja apakšdarbība notikusi pirms galvenās pagātnes darbības — lieto congiuntivo trapassato (f. otras pakāpes subjunktīvs: congiuntivo imperfetto di avere/essere + participio). Piem.: "Pensavo che tu avessi mentito." (Domāju, ka tu biji melojis.)

Tipiski izraisītāji (verbi / izteiksmes), pēc kuriem bieži seko congiuntivo passato
- verbs of doubt/opinion: non credo / dubito / penso che + (ja darbība pagātnē) aiuti congiuntivo passato
- "Non credo che abbia telefonato." (Nedomāju, ka viņš ir zvanījis.)
- emotions/wishes/regrets: mi dispiace / sono felice / spero che + congiuntivo passato
- "Mi dispiace che tu non sia venuto." (Žēl, ka tu neesi atnācis.)
- impersonal expressions: È possibile / È probabile / È strano che + congiuntivo passato
- "È possibile che abbiano sbagliato." (Iespējams, ka viņi ir kļūdījuši.)
- concessive conjunctions: sebbene / benché + congiuntivo (ja darbība pagātnē — congiuntivo passato)
- "Sebbene sia stato avvisato, non ha ascoltato." (Lai gan viņam bija brīdināts, viņš neklausīja.)
- time conjunctions that require subjunctive: prima che (ja darbība iepriekšēja) — piemērs zemāk.

Salīdzinājums ar citām formām (kad ko izvēlēties)

Congiuntivo presente vs congiuntivo passato
- Congiuntivo presente: lieto, ja apakšdarbība ir vienlaicīga vai nenoteikta attiecībā pret galveno darbību.
- "Spero che tu stia bene." (Ceru, ka tev klājas labi.) — tagadne
- Congiuntivo passato: lieto, ja apakšdarbība attiecas uz notikumu, kas jau ir noticis pirms galvenās darbības.
- "Spero che tu abbia studiato prima dell'esame." (Ceru, ka tu biji mācījies pirms eksāmena.)

Congiuntivo passato vs congiuntivo trapassato
- Ja galvenā daļa IR TAGADNĒ — par pagātnes un noslēgtu darbību runājam ar congiuntivo passato.
- "Temo che lui abbia sbagliato." (Baidos, ka viņš ir kļūdījis.)
- Ja galvenā daļa IR PAGĀTNĒ — par vēl agrāk notikušu darbību runājam ar congiuntivo trapassato.
- "Temevo che lui avesse sbagliato." (Baidījos, ka viņš bija kļūdījis.)

Congiuntivo passato vs indicativo passato prossimo (bieža neskaidrība)

Ja runātājs izsaka drošu faktu, lietos indicativo (passato prossimo):

"So che lui è arrivato." (Zinu, ka viņš ir ieradies.) — skaidrs fakts.

Ja ir šaubas, vērtējums vai emocionāla reakcija, lietos congiuntivo passato:

"Penso che lui sia arrivato." (Es domāju, ka viņš ir ieradies.) — viedoklis/nenoteiktība.

Biežākās kļūdas un ko izvairīties

- Sajaukt ausiliare (avere/essere): daudzi verbi (kustības un atgriezeniskie) prasa essere — tad participis JĀSAKA saskaņā ar dzimumu un skaitli.
- Pareizi: "Temo che Maria sia partita." (Baidos, ka Marija ir aizgājusi.)
- Nepareizi: "Temo che Maria abbia partita."

- Aizmirst saskaņošanu ar essere vai ar priekšā stāvošu tiešo vietniekvārdu (kad aux = avere + priekšā stāv tiešais vietniekvārds -> participis var saskanot ar šo objektu).
- Pareizi: "Credo che la lettera l'abbia letta." (Es ticu, ka viņš ir izlasījis vēstuli.)
- Parastā kļūda: "Credo che l'abbia letto la lettera."

- Lietot indicativo, nevis konjunktīvu, tur, kur runas nozīmē nenoteiktību (itāļu valodas runā bieži dzirdami kļūdaini indicativo izteikumi). Standarta rakstiskajā itāļu valodā subjunktīvs ir jālieto.
- Nepareizi (formāli): "Penso che lui è arrivato." — pareizāk: "Penso che lui sia arrivato."

- Jaukt laika secību: ja galvenais teikums ir pagātnē, apakšteikumā par vēl agrāk notikušu darbību nepieciešams congiuntivo trapassato, ne congiuntivo passato.
- Nepareizi: "Pensavo che tu abbia studiato." (Jābūt: "Pensavo che tu avessi studiato.")

- Pārlieku izmantot congiuntivo passato, kad konteksts prasa vienkāršu pagātnes indicativo. Ja runātājs paziņo faktu, lieto indicativo.

Plaši piemēri (kategorijas un skaidrojumi)

1) Viedoklis / šaubas / domas
- "Non credo che lui abbia detto la verità." (Nedomāju, ka viņš ir teicis patiesību.)
- "Dubito che abbiano capito il problema." (Šaubos, ka viņi ir sapratuši problēmu.)
- "Penso che tu abbia fatto la scelta giusta." (Domāju, ka tu esi izdarījis pareizo izvēli.)

2) Emocijas / žēlošanās / prieks
- "Mi dispiace che non siate venuti." (Žēl, ka jūs neesat atnākuši.)
- "Sono felice che tu sia riuscito a finirlo." (Priecājos, ka tev izdevās to pabeigt.)

3) Impersonālas izteiksmes (neitrālās viedokļa frāzes)
- "È possibile che abbiano perso il treno." (Iespējams, ka viņi ir nokavējuši vilcienu.)
- "È probabile che il progetto sia stato approvato." (Iespējams, ka projekts ir apstiprināts.)

4) Concessive konstrukcijas (lai gan / neskatoties uz)
- "Sebbene sia stato avvisato, ha commesso lo stesso errore." (Lai gan viņš bija brīdināts, viņš pieļāva to pašu kļūdu.)
- "Benché abbia studiato molto, ha fallito l'esame." (Lai gan viņš daudz mācījās, viņam neizdevās eksāmens.)

5) Laika saites un secība (kad apakšdarbība ir pagātnē, bet galvenais ir tagadne)
- "Spero che tu abbia finito i compiti prima di uscire." (Ceru, ka tu esi pabeidzis mājasdarbu pirms iziešanas.)

6) Refleksīvās formas un atgriezeniskie verbi (vienmēr ar essere)

"Spero che ti sia piaciuto il film." (Ceru, ka tev patika filma.)

"Temo che si siano dimenticati dell'appuntamento." (Baidos, ka viņi ir aizmirsuši par tikšanos.)

7) Pasīvi un darbības vērsts (essere + participio passivo)

"È possibile che l'opera sia stata completata ieri." (Iespējams, ka darbs tika pabeigts vakar.)

8) Ar tiešu vietniekvārdu priekšā (avere + clitics -> participis vienojas ar šī vietniekvārda dzimumu/skaitli)

"Credo che Maria l'abbia vista." (Es ticu, ka Marija ir viņu redzējusi.)

("l'" = la; "vista" saskan ar sieviešu dzimti.)

9) Salīdzinājums ar indicativo — tas maina nokrāsu/attieksmi

Indicativo (fakts): "So che lui è arrivato." (Zinu, ka viņš ir ieradies.)

Congiuntivo passato (nenoteiktība/viedoklis): "Penso che lui sia arrivato." (Domāju, ka viņš ir ieradies.)

Neliela vārdnīca (glossary)

- Ausiliare: palīgverbs (itāļu: essere/avere) — lieto, lai veidotu saliktos laikus.
- Participio passato: pagātnes forma (piem., parlato, mangiato, andato).
- Congiuntivo: subjunktīvs / izteiksmes veids, kas izsaka nenoteiktību, šaubas, vēlmes, emocijas.
- Congiuntivo passato: congiuntivo presente di essere/avere + participio passato.
- Congiuntivo trapassato: congiuntivo imperfetto di essere/avere + participio passato (lietots, ja galvenā teikuma laiks ir pagātne un apakšdarbība attiecas uz vēl agrāku pagātni).

Kopsavilkums — ko ņemt līdzi

- Congiuntivo passato = prezents forma palīgverbam (essere/avere) + pagātnes participis.
- Lieto, ja apakšdarbība ir notikusi pirms galvenās darbības laika un apakšteikumam nepieciešama subjunktīva nokrāsa (šaubas, emocijas, vēlmes utt.).
- Pievērs uzmanību ausiliare izvēlei (essere vai avere) un saskaņošanai ar dzimumu un skaitli, ja nepieciešams.
- Ja galvenais teikums ir pagātnē, pārbaudiet, vai nav nepieciešams congiuntivo trapassato, ne congiuntivo passato.

Ja nepieciešams, es varu izveidot saīsinātu tabulu ar konjugācijām vai vairāk piemēru konkrētām situācijām (refleksīvām konstrukcijām, ar priekšā stāvošiem vietniekvārdiem utt.).