Klitisko vietniekvārdu novietojums
A2Šis raksts skaidro, kā itāliešu valodā jānovieto klitiskie vietniekvārdi (clitic pronouns). Tas aptver: kas tie ir, kad tie stāv pirms vai pēc darbības vārda, kā veidojas dubultie vietniekvārdi, kā rīkoties ar saliktajiem laikiem un biežākās kļūdas. Visi piemēri galvenokārt ir itāļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā, lai salīdzinājums būtu viegls.
- Tiešā objekta (direkts objektu vietniekvārdi): mi, ti, lo, la, ci, vi, li, le (piem.: Lo vedo. — Es viņu redzu.)
- Netiešā objekta (indirekts objektu vietniekvārdi): mi, ti, gli, le, (loro) — jāņem vērā uzvedība ar "loro" (skat. tālāk).
- Atgriezeniskie (reflexive): mi, ti, si, ci, vi, si (piem.: Mi lavo — Es mazgājos.)
- Partitīvie / daļas vietniekvārdi: ne (no tā, no tāda daudzuma), ci (tur/šeit), vi (tur) utt.
Piemēri (itāliski → latviski):
- Mi vedi? → Vai tu mani redzi?
- Ti chiamo domani. → Es tev piezvanīšu rīt.
- Lo ascolto. → Es viņu klausos / Es klausos to.
- Ci hanno invitato. → Viņi mūs ir ielūguši.
Galvenie gadījumi proklīzei (pirms vārda):
- Finīta darbības vārda forma (prezentā, imperfektā, futū, kondicionālā):
- Ti vedo. → Es tevi redzu.
- Mi ha chiamato. → Viņš man piezvanīja.
- Ja teikuma sākumā ir noliegums, jautājuma vārds vai kāds adverbs vai saiklis (kas «pievelk» vietniekvārdu):
- Non mi dire bugie. → Nesaki man meli.
- Quando me lo darai? → Kad tu man to dosi?
- Credo che me lo dirà domani. → Domāju, ka viņš man to pateiks rīt.
- Pēc izteiksmēm vai vārdiem, kas veido atkarīgas klauzulas (piem., che, se, quando):
- Spero che mi capisca. → Ceru, ka viņš mani sapratīs.
Piemēri:
- Ti vedo ogni giorno. → Es tevi redzu katru dienu.
- Non mi ha chiamato ieri. → Viņš man nesauca vakar.
- Quando me lo darai? → Kad tu man to dosi?
Galvenie gadījumi enklīzei (pēc vārda):
- Infinitīvs (bieži): vietniekvārds tiek pievienots infinitīvam.
- Voglio dirglielo. / Voglio dirtelo. → Es gribu viņam to pateikt.
- Preferisco comprarlo. → Es dodu priekšroku to pirkt.
- Apstiprinošs imperatīvs (tu/voi/noi pozitīvais rīkojums):
- Dimmi! → Pasaki man!
- Dammelo! → Dod man to!
- Portamelo, per favore. → Lūdzu, atnes man to!
- Gerunds (progessīvās konstrukcijas):
- Sta spiegandoglielo. → Viņš to viņam skaidro (tikmēr).
- Leggendolo, ho capito tutto. → Lasot to, es sapratu visu.
Piemēri salīdzinājumam (viens un tas pats saturs, atšķirīgas vietniekvārda pozīcijas):
- Voglio dirglielo. → Es gribu viņam to pateikt (vietniekvārds pie infinitīva).
- Glielo voglio dire. → Es viņam to gribu pateikt (vietniekvārds pirms konjugētā vārda).
Būtiskas pārvērtības (morfoloģija):
- mi → me, ti → te, ci → ce, vi → ve, kad tie apvienojas ar tiešo vietniekvārdu: me lo, te la, ce li utt.
- gli / le (3. personai) + tiešais vietniekvārds saplūst par glie- → glielo, gliela, glieli, gliele.
- si (reflexive) → se, ja kombinējas: se lo, se la utt.
Formu piemēri:
- Mi dai il libro? → Me lo dai? → Vai tu man to dod?
- Ti porto la torta. → Te la porto. → Es tev to torti atnesīšu.
- Gli ho dato i soldi. → Glieli ho dati. → Es viņam devu naudu. ("glieli" = gli + li)
- Ci hanno mandato una mail. → Ce l'hanno mandata. → Viņi mums nosūtīja e-pastu.
Svarīgi par "loro":
- "Loro" (3. personai daudzskaitlis, "viņiem") gramatikā uzvedas īpaši: tradicionāli to lieto pēc darbības vārda (Ho dato i libri a loro) un tas nereti NENOLIELAS ar tiešo vietniekvārdu. Taču ikdienas runā bieži izmanto "gli" kā klitisku 3. personai (viņam/viņiem), kas ļauj kombinēt: glielo, gliela utt. Tātad: Gliel'ho dato. → Es to viņiem/viņam esmu devis (konteksts nosaka).
- Parasti vietniekvārds apslēdzas pie infinitīva (enklīze):
- Voglio vederlo. → Es gribu to redzēt.
- Devo spiegarglielo. → Man jāizskaidro viņam tas.
- Alternatīvi, vietniekvārds var stāvēt pirms konjugētā palīgverba (proklīze), īpaši, ja teikuma sākumā ir vārdi, kas pievelk:
- Non lo voglio vedere. → Es negribu to redzēt.
Gerunds (progressīvs):
- Vietniekvārds var tikt pievienots gerundam (enklīze):
- Sta parlando con loro e li sta convincendo. → Viņš ar viņiem runā un viņus pārliecina.
- Glielo sta spiegando. → Viņš to viņam skaidro.
Imperatīvs:
- Apstiprinošs imperatīvs (pozitīvs): vietniekvārdi parasti enklistiski pievienojas rīkojuma formai:
- Dammelo! → Dod man to!
- Portamelo subito! → Atnes to man tūlīt!
- Noliegts imperatīvs ("ne" + imperatīvs) bieži izmanto proklīzi vai infinitīva formu ar enkližu: abas formas ir sastopamas.
- Non me lo dire! / Non dirmelo! → Ne pasaki man to!
(Abas formas lieto; pamaniet atšķirību stilā: "Non me lo dire" ir bieži sarunvalodā.)
- Me l'ha detto. → Viņš man to ir teicis. ("me" + "l'" + "ha")
- Gliel'ho dato ieri. → Es viņam to devu vakar.
Svarīga piebilde par pagātnes participļa saskaņošanu (agreement):
Ja tiešais objektu klitiks (lo/la/li/le) stāv PIRMS palīgverba "avere", tad pagātnes participis saskaņojas dzimtē un skaitlī ar objektu:
- Ho visto Maria. → L'ho vista. ("vista" feminīns, jo "la" priekš "Maria" stāv pirms "ho")
- Ho comprato i libri. → Li ho comprati. ("comprati" maskulīns daudzskaitlī)
Ar "essere" (piem., atgriezeniskām konstrukcijām vai pārejošiem darbības vārdiem) participis vispārīgi saskaņojas ar subjektu:
- Si è svegliata. → Viņa pamodās.
- Ci siamo divertiti. → Mēs izklaidējāmies.
- Noliegums: non, nessuno, niente
- Non me lo ha mai detto. → Viņš man to nekad nav sacījis.
- Vārdi, kas ievada jautājumu vai atkarīgu klauzulu: quando, dove, chi, che, se
- Dove me lo hai comprato? → Kur tu man to nopirki?
- Se me lo avessi detto, sarei venuto. → Ja tu man to būtu teicis, es būtu atnācis.
- Intensificējoši adverbi var ietekmēt novietojumu (bieži līdzāspastāv): Già, sempre, ancora utt.
- Già me lo avevano detto. → Viņi man to jau bija teikuši.
Imperatīvs negatīvai formai (tu):
- Gan "Non me lo dire!", gan "Non dirmelo!" ir plaši lietotas. Paredziet nelielas stilistiskas atšķirības: otra forma var būt dabiskāka runā.
- Nepareizi: *Lo mi dai? → nepareizi.
- Pareizi: Me lo dai? / Mi dai il libro? → Me lo dai? ("me" = mi+ pārveidota forma)
2. Aizmirst participļa saskaņošanu (kad tiešais vietniekvārds ir pirms "avere"):
- Nepareizi: *L'ho visto (runājot par sievieti Maria) → tas dod nepareizu dzimtes formu.
- Pareizi: L'ho vista. → Es viņu (Mariu) esmu redzējis (fem.).
3. Nezināšana par glie- apvienojumiem (gli/le + DO):
- Nepareizi: *Gli lo ho dato.
- Pareizi: Gliel'ho dato. → Es viņam to biju devis.
4. Jaukt "loro" un "gli":
- Tradicionāli "loro" lieto pēc darbības vārda: Ho dato i libri a loro. ("loro" netiek kombinēts pirms verb.)
- Taču ikdienā bieži lieto "gli" (kā klitisku formu), un no tā rodas "glielo", 'gliela' utt. Piemērs: Gliel'ho dato. → Es to viņiem devu.
5. Vietniekvārda novietojums ar vairākiem darbības vārdiem:
]Īpaša uzmanība ar modālajiem/palīgverbiem — var būt DIVAS iespējas: vietniekvārds pie infinitīva (enklīze) vai pirms konjugētā palīgverba (proklīze):
- Voglio dirtelo. → Es gribu (to) tev pateikt (vietniekvārds pie infinitīva).
- Te lo voglio dire. → Es tev to gribu pateikt (vietniekvārds pirms konjugētā vārda).
Abi ir pareizi; biežāk runā izmanto pirmo (enklīze pie infinitīva), rakstiskā vai uzsvērtā stilā biežāk otra.
- Latvijā vietniekvārdi parasti ir atsevišķi vārdi (man, tev, viņu, mums) un stāv aiz/ pirms darbības vārda atkarībā no loģikas, nevis piesaistīti kā morfēmas. Itāļu klitiskie vietniekvārdi bieži tiek "pielīmēti" darbības vārdam (dammelo, vederlo) vai stāv priekšā kā atsevišķs klitiks (mi ha detto).
- Piemērs: Latviešu "Vai tu man to dosi?" — "Vai tu man to dosi?"; itāļu "Me lo darai?"/"Mi darai quello?". Itāļu skarbi maina formu un pozīciju atkarībā no laikam, konstrukcijām un imperatīva.
- Iemācies galvenās formas (mi/ti/lo/la/ci/vi/gli/le/ne/ci) un to funkcijas (tiešais vs netiešais).
- Atceries: infinitīvs/gerunds/pozitīvs imperatīvs → enklistiski; lielākā daļa finītu formu un situāciju ar negāciju/jautājumiem → proklīze.
- Praktizē dubultos vietniekvārdus (me lo, te la, ce li, glielo) — tie ir ļoti bieži.
- Kad izmanto pagātnes laikus ar "avere", atceries participļa saskaņošanu, ja tiešais objekts ir klitiskajā pozīcijā pirms palīgverba.
Ja vēlies, varu uzrakstīt īsu kopsavilkumu vai izteikt galvenās likumsakarības tabulas formā (vienkāršs "kad pirms, kad pēc" saraksts), lai būtu vieglāk atcerēties.