Konjunktīvs emocijām un šaubām - itāļu Grammar

Kas ir konjunktīvs (congiuntivo) emocijām un šaubām itāļu valodā?

Konjunktīvs (itāļu congiuntivo) ir izteiksmes veids, ko izmanto, lai izteiktu subjektīvas attieksmes — emocijas, šaubas, cerības, vēlmju un citas neobjektīvas nostājas. Kad runājam par emocijām vai šaubām, itāļu valodā bieži lieto congiuntivo atkarīgajās teikuma daļās (parasti ieviestas ar "che"). Tajā pašā situācijā latviešu valodā parasti lieto indikātīvu vai citus konstruktus, tāpēc ir svarīgi saprast, kad itāļu gramatikā priekšroka jādod konjunktīvam.

Kad lieto congiuntivo, ja runa ir par emocijām?

Galvenais princips: ja pamatteikumā ir darbība vai izteiksme, kas nozīmē emociju (prieks, žēlums, bailes, pārsteigums u.c.), un atkarīgajā teikumā runa ir par notikumu, par kuru šī emocija tiek izteikta, tad parasti lieto congiuntivo.

Piemēri (itāliski — latviski):
- Sono felice che tu sia qui. — Esmu priecīgs, ka tu esi šeit.
- Mi dispiace che non possa venire. — Žēl, ka viņš nevar nākt.
- Mi sorprende che lui dica una cosa del genere. — Mani pārsteidz, ka viņš saka tādu lietu.
- Sono arrabbiato che tu abbia mentito. — Esmu dusmīgs, ka tu meloji.
- Spero che tu stia bene. / Spero tu stia bene. — Ceru, ka tev klājas labi. ("che" var tikt izlaists)

Kad lieto congiuntivo saistībā ar šaubām un neticību?

Galvenais princips: ja pamatteikumā izteikta šaubīšanās, neticība, iespējamība vai nenoteiktība, atkarīgajā teikumā parasti lieto congiuntivo.

Piemēri:
- Dubito che lui sappia la verità. — Šaubos, vai viņš zina patiesību.
- Non credo che Maria venga stasera. — Nedomāju, ka Marija nāks šovakar.
- È possibile che sia malato. — Iespējams, ka viņš ir slims.
- Non sono sicuro che ci sia abbastanza tempo. — Neesmu pārliecināts, vai ir pietiekami daudz laika.
- È probabile che non abbiano capito. — Iespējams, ka viņi nav sapratuši.

Tipiski vārdi un izteiksmes, kas prasa congiuntivo (emocijas/šaubas)

Verbi (parasti): essere felice/triste, rallegrarsi, avere paura, temere, dispiacere (impers.), sorprendere, pentirsi, sperare, dubitare, non credere, non pensare (kad izteikta neskaidrība).

Izteiksmes (bezpersoniskas): è importante che, è possibile che, è probabile che, è strano che, è un peccato che, è incredibile che.

Piemēri ar dažādām izteiksmēm:
- È un peccato che non ci possa essere più tempo. — Žēl, ka vairs nevar būt vairāk laika.
- Mi fa piacere che tutto vada bene. — Mani priecē, ka viss norit labi.
- Temo che faccia troppo freddo per uscire. — Baidos, ka ir pārāk auksti, lai izietu.

Kā veido congiuntivo? (formas un izņēmumi)

Congiuntivo ir četru laiku sistēma, kurai ir īpašas formas: presente, passato, imperfetto un trapassato. Lai izteiktu emocijas vai šaubas, izvēlas laiku atkarībā no laikiem galvenajā teikumā (par to zemāk). Šeit īss veidojums ar piemēriem.

Congiuntivo presente

Paraugi:
- Parlare (‑are): che io parli, che tu parli, che lui/lei parli, che noi parliamo, che voi parliate, che loro parlino.
- Credere (‑ere): che io creda, che tu creda, che lui/lei creda, che noi crediamo, che voi crediate, che loro credano.
- Partire (‑ire): che io parta, che tu parta, che lui/lei parta, che noi partiamo, che voi partiate, che loro partano.
- Verbi ar iekšpievienoto ‑isc‑ (capire): che io capisca, che tu capisca, che lui capisca, che noi capiamo, che voi capiate, che loro capiscano.

Emociju/šaubu piemēri (presente):
- Spero che tu possa venire. — Ceru, ka tu varēsi nākt. (possa = congiuntivo presente di potere)
- Mi sembra che lui capisca la situazione. — Man šķiet, ka viņš saprot situāciju. (sappia būtu konservatīvāks)

Congiuntivo passato

Veido ar congiuntivo presente no avere vai essere + pagātnes particips (participio passato).
- che io abbia parlato
- che tu sia andato/a (ja ir kustības/atgriezeniski/un skaitāms ar essere — jāpilda dzimuma un skaita saskaņa)

Piemēri (emocijas par notikumu, kas jau noticis):
- Sono contento che tu abbia superato l'esame. — Esmu priecīgs, ka tu nokārtoji eksāmenu.
- Mi dispiace che non sia arrivato in tempo. — Žēl, ka viņš nav ieradies laicīgi.

Congiuntivo imperfetto

Formas:
- Parlare → che io parlassi, tu parlassi, lui parlasse, noi parlassimo, voi parlaste, loro parlassero.
- Credere → che io credessi, ecc.
- Partire → che io partissi, ecc.

Kad galvenais teikums ir pagātnē un emocija/šauba attiecas uz vienlaicīgu notikumu vai nākotni pagātnē, lieto imperfetto.
- Pensavo che fosse una buona idea. — Domāju, ka tā bija laba ideja.
- Temevo che non potesse venire. — Baidos, ka viņš nevarēs nākt.

Congiuntivo trapassato

Veido ar congiuntivo imperfetto no avere vai essere + participio passato: che io avessi parlato / che io fossi andato/a.

To lieto, ja galvenais teikums ir pagātnē un atkarīgais notikums notika vēl agrāk.
- Pensavo che tu avessi già finito. — Domāju, ka tu jau būsi pabeidzis.
- Non credevo che loro fossero partiti così presto. — Nedomāju, ka viņi bija aizbraukuši tik agri.

Laiku saskaņošanas (concordanza dei tempi) īsās vadlīnijas

1) Ja galvenais teikums ir tagadne, nākotne vai rīkojums:
- Vienlaicīgs/īstenības brīdī: congiuntivo presente.
Piem.: Credo che lui sia onesto. — Es domāju, ka viņš ir godīgs.
- Notikums, kas jau pabeigts: congiuntivo passato.
Piem.: Credo che lui sia già arrivato. — Domāju, ka viņš jau ir ieradies.

2) Ja galvenais teikums ir pagātnē (imperfetto, passato prossimo vai citi pagātnes laiki):
- Vienlaicīgs/pagātnes laikā: congiuntivo imperfetto.
Piem.: Pensavo che fosse stanco. — Domāju, ka viņš bija noguris.
- Notikums, kas pagātnē bija vēl agrāks: congiuntivo trapassato.
Piem.: Pensavo che tu avessi già visto quel film. — Domāju, ka tu jau biji redzējis to filmu.

Infinitīvs vai konjunktīvs — kā zināt, ko lietot?

Galvenais princips: ja subordinētajā daļā subjekts ir tas pats, kas pamatteikumā, parasti lieto infinitīvu (vai konstrukciju ar "di"), nevis congiuntivo. Ja subjektu atšķiras, lieto congiuntivo.

Piemēri:
- Sono felice di vederti. — Esmu priecīgs tevi redzēt. (tas pats subjekts: es)
- Sono felice che tu venga. — Esmu priecīgs, ka tu nāksi. (atšķirīgs subjekts: es / tu)
- Temo di non poter venire. — Baidos, ka nevarēšu nākt. (es baidosu — man tas pats subjekts)
- Temo che lui non possa venire. — Baidos, ka viņš nevarēs nākt. (cits subjekts)

Biežākās kļūdas un padomi skolēniem

1. Izmanto indikātīvu vietā, saprotot, ka jālieto congiuntivo

Daudzi runātāji ikdienas sarunā lieto indikātīvu (piem., "Penso che è...") vietā, kur formāli nepieciešams congiuntivo ("Penso che sia..."). Mācoties, labāk ievērot konjunktīva lietojumu, īpaši rakstos un formālās situācijās.

Piemērs (nepareizi → pareizi):
- Penso che è troppo caro. (ikd. runā) → Penso che sia troppo caro. (pareizi formāli)

2. Aizmirst saskaņot laikus (presente vs passato utt.)

Pārliecinies, vai laiks subordinētajā daļā atbilst laikiem galvenajā teikumā. Ja galvenajā ir pagātnes forma, bieži vajadzīgs imperfetto vai trapassato.

Piemērs:
- Pensavo che tu sia arrivato. (nepareizi) → Pensavo che tu fossi arrivato. (pareizi)

3. Neizmanto infinitīvu, kad subjekti ir vienādi

Dažreiz studenti liek congiuntivo, kad pareizais variants ir infinitīvs.

Piemērs:
- Mia madre vuole che io vada via. (cits subjekts — pareizi congiuntivo)
- Voglio andare via. (tas pats subjekts — pareizi infinitīvs)

4. Aizmirst pagātnes konjunktīva salikto veidojumu un dzimuma/skaņas saskaņu

Salikto congiuntivo (passato / trapassato) veidojas ar avere/essere coniugātiem congiuntivo veidos + participio passato. Ja lieto essere kā palīgverbu, pagātnes participam jāatbilst dzimumam un skaitlim.

Piemērs:
- Sono contenta che tu sia venuta. — (sievišķais runātājs: venuta)
- Sono contento che tu sia venuto. — (vīrišķais runātājs: venuto)

Padomi, lai ātri iegaumētu un praktizētu

- Iepriekš iemācies konjunktīva formas svarīgākajiem darbības vārdiem: essere (sia), avere (abbia), andare (vada), fare (faccia), dire (dica), potere (possa), volere (voglia), dovere (debba), sapere (sappia), venire (venga).
- Atceries: ja subjekts nemainās → infinitīvs; ja mainās → congiuntivo.
- Rakstībā un formālās situācijās lieto congiuntivo konsekventi pēc vārdiem, kas izsaka emocijas vai šaubas.
- Praktizē ar reālām frāzēm: "Sono felice che...", "Temo che...", "Non credo che...", "È possibile che...".

Bagātīgs piemēru krājums (grupēti pēc situācijas)

Emocijas — tagadne (congiuntivo presente)

Sono felice che tu stia meglio. — Esmu priecīgs, ka tev klājas labāk.
Mi sorprende che lei non risponda al telefono. — Mani pārsteidz, ka viņa neatbild uz telefonu.
Sono contento che le cose vadano bene. — Esmu priecīgs, ka lietas norit labi.
Ho paura che la situazione peggiori. — Baidos, ka situācija pasliktināsies.

Emocijas — notikums jau noticis (congiuntivo passato)

Sono felice che tu abbia trovato lavoro. — Esmu priecīgs, ka tu atradi darbu.
Mi dispiace che non siamo stati informati prima. — Žēl, ka mūs nepaziņoja agrāk.
È incredibile che abbiano vinto la partita. — Ir neticami, ka viņi uzvarēja spēli.

Šaubas/šaubīšanās — tagadne (congiuntivo presente)

Dubito che lui sappia dove andare. — Šaubos, vai viņš zina, kur iet.
Non credo che ci sia abbastanza denaro. — Nedomāju, ka ir pietiekami daudz naudas.
È possibile che non capiscano le istruzioni. — Iespējams, ka viņi nesaprot norādījumus.

Šaubas — pagātne (congiuntivo trapassato / passato atkarībā no laika saskaņas)

Non pensavo che tu avessi già deciso. — Nedomāju, ka tu jau būtu izlēmis.
Non credevo che loro avessero detto una cosa del genere. — Nedomāju, ka viņi būtu teikuši tādu lietu.

Infinitīvs vs congiuntivo (tas pats vai cits subjekts)

Voglio mangiare. — Gribu ēst. (infinitīvs, pats subjekts)
Voglio che tu mangi. — Gribu, lai tu ēd. (congiuntivo, cits subjekts)
Preferisco studiare stasera. — Dod priekšroku mācīties šovakar.
Preferisco che tu studi stasera. — Dod priekšroku, lai tu mācītos šovakar.

Impērs. izteiksmes (è importante/è probabile/è un peccato)

È importante che tutti partecipino. — Ir svarīgi, ka visi piedalās.
È probabile che il treno sia in ritardo. — Iespējams, ka vilciens kavējas.
È un peccato che non ci sia stata più attenzione. — Žēl, ka nebija vairāk uzmanības.

Īss vārdnīcas skaidrojums (glossary)

- Coniuntivo / konjunktīvs = subjunctive (izteiksmes veids subjektīvām attieksmēm).
- Indicativo / indikātīvs = indicative (faktu/pārliecības izteikšanai).
- Infinito / infinitīvs = infinitive (nereti lieto, ja subjekts ir tas pats).
- Congiuntivo presente = tagadnes subjunktīvs.
- Congiuntivo passato = pagātnes subjunktīvs, veidots ar congiuntivo presente no avere/essere + participio passato.
- Congiuntivo imperfetto = nepietiekami pagātnes subjunktīvs (kad galvenais teikums ir pagātnē).
- Congiuntivo trapassato = sastatavota pagātnes forma (imperfetto + participio passato).

Noslēguma ieteikums

Konjunktīva lietojums emocijām un šaubām ir centrāls itāļu valodas stilam — tas atšķir subjektīvo vērtējumu no racionāla fakta. Lai runātu pareizāk, ievēro divus vienkāršus noteikumus: (1) ja pamatteikumā ir emocija vai šaubas un subordinētā daļa runā par citu subjektu — lieto congiuntivo; (2) izvēlies congiuntivo laiku atbilstoši galvenā teikuma laikam (presente→presente/passato; passato→imperfetto/trapassato). Praktizējot ar biežiem darbības vārdiem un frazēm, congiuntivo drīz kļūs dabīgs.