Neformālais imperatīvs

Kas ir neformālais imperatīvs itāļu valodā?

Neformālais imperatīvs (itāļu: imperativo informale vai imperativo familiare) ir darbības vārda forma, ko lieto, lai dotu pavēles, norādījumus, padomus vai uzaicinājumus cilvēkiem, ar kuriem runātājs ir neformālā attiecībā (draugi, ģimene, bērni). Itāļu imperatīvs pazīst arī formālo veidu (ar "Lei"), taču šeit aplūkosim galvenokārt neformālās formas: tu (vienam cilvēkam), voi (daudzskaitlis — vairākiem cilvēkiem) un arī noi ("iekļaujoties" — "ejam", "darām").

Kad lieto neformālo imperatīvu?

- Lai dotu tiešu pavēli vai lūgumu: "Parla!" (Runā!), "Mangia!" (Ēd!), "Apri la finestra!" (Atver logu!).
- Lai dotu padomu vai brīdinājumu: "Fai attenzione!" (Esi uzmanīgs!), "Non correre" (Neskrien).
- Lai izteiktu ierosinājumu vai aicinājumu, izmantojot noi: "Andiamo!" (Ejam!), "Facciamo una pausa" (Pauzi).
- Īsos norādījumos, receptēs, instrukcijās: "Tagliate le verdure" (Sagrieziet dārzeņus) — parasti lieto voi/tu atkarībā no adresāta.

Kā veido neformālo imperatīvu: pamatnoteikumi

Pozitīvas pavēles — 'tu', 'voi' un 'noi'

Tu (otrajai personai vienskaitlī) — pozitīvs imperatīvs
- Noteikums pēc konjugācijas grupas:
- Verbi ar galotni -are: TU imperatīvs parasti sakrīt ar 3. personu singulāra pašreizējo laikā (indicativo):
- parlare → parla! (Parla! = Runā!)
- mangiare → mangia! (Mangia! = Ēd!)
- Verbi ar galotnēm -ere un -ire: TU imperatīvs parasti sakrīt ar 2. personu singulāra pašreizējo laikā (indicativo):
- prendere → prendi! (Prendi! = Paņem!)
- scrivere → scrivi! (Scrivi! = Raksti!)
- dormire → dormi! (Dormi! = Guļ/ej gulēt!)
- finire (isc) → finisci! (Finisci! = Pabeidz!)

Piemēri:
- "Parla più piano!" (Runā klusāk!)
- "Prendi questa penna." (Paņem šo pildspalvu.)
- "Finisci i compiti prima di uscire." (Pabeidz mājasdarbus pirms iziešanas.)

Voi (otrajai personai daudzskaitlī) — pozitīvs imperatīvs
- Voi forma visām grupām sakrīt ar 2. personu daudzskaitļa indicativo:
- parlare → parlate! (Parlate! = Runājiet!)
- prendere → prendete! (Prendete! = Paņemiet!)
- dormire → dormite! (Dormite! = Guliet/ejiet gulēt!)

Piemēri:
- "Parlate piano, per favore." (Runājiet klusāk, lūdzu.)
- "Prendete il numero e chiamate." (Uzņemiet numuru un zvaniet.)

Noi (mums — ierosinājums 'ejam/darām')
- Noi imperatīvs parasti izteiksmes nozīmē "let's":
- parliamo! (Parliamo! = Runāsim / Parunāsim!)
- andiamo! (Andiamo! = Ejam!)
- prendiamo! (Prendiamo! = Paņemam!)
- Forma bieži sakrīt ar 1. personu daudzskaitļa indicativo vai subjunktīva (itāļu gramatikā bieži tiek uzrādīta kā konjunktīva forma), bet praktiski to lieto kā "let's".

Piemēri:
- "Andiamo al cinema!" (Ejam uz kino!)
- "Facciamo una pausa." (Darām pauzi.)

Negatīvā pavēle (kā pateikt 'nedari')

- Tu (negatīvs)
- Ar tu negatīvu tradicionāli lieto: non + INFINITĪVS.
- "Non parlare!" (Nerunā!) — nevis *"Non parla".
- "Non mangiare questo." (Neēd šo.)
- Ja ir vietniekvārdi (objekta vietniekvārdi), tie parasti piestiprinās pie INFINITĪVA: "Non dirmelo!" (Nesmiedz man to / Nevāds man to teikt.)

- Voi un noi (negatīvs)
- Parasti lieto: non + prezents (indicativo) (vienkāršā forma), piemēram:
- "Non parlate così!" (Nerunājiet tā!)
- "Non prendiamo questa strada." (Neizvēlamies šo ceļu.)
- Pie vietniekvārdiem dabiski vietniekvārdi var parādīties pirms darbības vārda (skat. zemāk par klitiskajiem vietniekvārdiem).

- Lei (formālais neg.)
- Formālajai 'Lei' negatīvā forma: non + subjunktīvs ("Non parli!").

Izņēmumi un neregulāras (biežāk sastopamās) formas

Daži ļoti izplatīti darbības vārdi ir neregulāri imperatīvā. Ieteicams tos iemācīties ārkārtīgi labi, jo bieži lietojami:

- essere → sii (Tu) ; siate (Voi); sia (Lei)
- "Sii paziente." (Esi pacietīgs.)
- avere → abbi (Tu) ; abbiate (Voi); abbia (Lei)
- "Abbi cura di te." (Rūpējies par sevi.)
- andare → vai (Tu) (dažreiz tautas runā 'va'), andate (Voi), vada (Lei formā)
- "Vai a scuola!" (Ej uz skolu!)
- dare → dai (Tu) (colloquial 'da'), date (Voi)
- "Dai una mano." / "Dai!" (Palīdzi. / Nu ko? )
- fare → fai (Tu), fate (Voi)
- "Fai attenzione!" (Esi uzmanīgs!)
- stare → stai (Tu), state (Voi)
- "Stai calmo." (Esi mierīgs.)
- dire → dì (Tu) — bieži raksta ar akcentu, lai nesajauktu ar prievārdu "di"; dite (Voi)
- "Dì la verità." (Saki patiesību.)

Citi parasti lietoti: uscire → esci!; venire → vieni!; tenere → tieni!

Piemēri ar neregulāriem:
- "Sii gentile con lui." (Esi laipns pret viņu.)
- "Abbi fiducia." (Uzticies.)
- "Dì la verità." (Saki patiesību.)

Vietniekvārdu (klitiski vietniekvārdi) vieta ar imperatīvu

Viena no svarīgākajām tēzēm, ko studenti sajauc, ir vietniekvārdu izvietojums ar imperatīvu. Zemāk iekļauti praktiski noteikumi un daudz piemēru.

Piemēri ar dažādu vietniekvārdu kombinācijām:
- "Portamelo." (Porta + mi + lo) — "Piespied mani" -> pareizāk: "Portamelo." (Atnes man to.)
- "Passaglielo." (Passa + gli + lo) — (Pasaki vai pasniedz viņam to.)

- Voi un Noi negatīvs (finītās formas): vietniekvārdi parasti novieto pirms darbības vārda (proclitic):
- "Non lo dite." (Nerunājiet to / Nesakiet to.)
- "Non ce lo portate." (Nelaidiet mums to / Neatnesiet to mums.)
- "Non ce ne andiamo." (Neiejam prom (mēs).) — piemērs ar "ne".

Piezīme: runas valodā reizēm dzirdamas dažādas variācijas (piem., "Non prendetelo" vietā "Non lo prendete"), tomēr mācību nolūkos ieteicams iemācīties standarta izkārtojumu: tu negatīvā — non + infinitīvs (vietniekvārdi pievienoti infinitīvam); finītās formas (voi/noi/Lei) negatīvā — vietniekvārdi parasti pirms darbības vārda.

Atgriezeniskie (reflexīvie) darbības vārdi un imperatīvs

Reflexīvie verbi (piem., svegliarsi, alzarsi, vestirsi) darbības vārdu vietniekvārds "si/ti/ci/vi" darbojas kopā ar imperatīvu šādi:

- Afirmatīvs tu: vietniekvārds pievienojas pie darbības vārda: "Svegliati!" (Pamosties!), "Vestiti!" (Uzvelc drēbes!).
- Negatīvs tu: non + infinitīvs; vietniekvārds pievienojas infinitīvam: "Non svegliarti tardi." (Nesmosties vēlāk.) aka "Non ti svegliare tardi." (sarunval.).
- Noi/voi: pievienojot reflexīvo vietniekvārdu, rīkojies kā ar citiem vietniekvārdiem: "Mettiamoci d'accordo." (Sakārtojamies.), "Mettetevi le cinture." (Uzlieciet drošības jostas.)

Piemēri:
- "Alzati!" (Celies!) — tu afirmatīvs.
- "Non alzarti adesso." (Neceļos tagad.) — tu negatīvs (non + infinitīvs).
- "Mettiti la giacca." (Uzkāpiet jakā!) — vietniekvārds pievienots; ja gribi pateikt "Nepakļaujies jakai", saki: "Non metterti la giacca." (Neuzvelc jakā.)

Biežāk pieļautās kļūdas un padomi

- Kļūda: lietot 2. pers. indikativa (parli) vietā pareizā tu imperatīva forma -are verbos. Pareizi: "Parla!" (nevis *"Parli!" — tas ir formālajai "Lei").
- Kļūda: tu negatīvā lietošana bez infinitīva ("Non parla!") — pareizi: "Non parlare!"
- Pronounu izvietojuma sajaukšana: "Dimmi lo" ir nepareizi; pareizi — "Dimmelo" (afirm.) vai "Non dirmelo" (negatīvs).
- Aizmirst neregulāras formas: "Sii" (no essere) un "Abbi" (no avere) jāatceras atsevišķi.
- Nepareiza formalitātes izvēle: pie svešiem vai oficiāliem sarunu partneriem lieto "Lei" (formālais imperatīvs), nevis "tu".

Padomi:
- Iemācies neregulāros imperatīvus atsevišķi (essere, avere, andare, dare, fare, stare, dire).
- Trenē pronounu kombinācijas (dammelo, passaglielo, portatemelo), jo tās bieži parādās ikdienā.
- Praktiski: viegli ievērojamas zīmes un recepšu formulas izmanto vienkāršas imperatīva formas — lasi tās un atkārto.

Īss dialogs — piemērs praksē

- Marco: "Dammi il sale, per favore." (Dodi man sāli, lūdzu.)
- Lucia: "Eccotelo — ma guarda che è salato." (Te ir — bet skaties, tas ir sāļš.)
- Marco: "Grazie. Non parlare così forte: la nonna dorme." (Paldies. Nerunā tik skaļi — vecmāmiņa guļ.)
- Lucia: "Va bene, scusa." (Labi, piedod.)

Šajā dialogā redzams: afirmatīvs imperatīvs ar klitisku vietniekvārdu ("Eccotelo", "Dammi") un negatīvs tu forma ("Non parlare").

Salīdzinājums ar latviešu valodu

- Abas valodas izmanto imperatīvu, lai dotu pavēles vai ierosinājumus. Latviešu valodā tev būs skaidrs, ka ir atšķirība starp "tu" un "jūs"; itāļu valodā jārēķinās, ka formālā otrā persona vienskaitlī ir "Lei" (ar subjunktīvu), bet daudzskaitlī "voi" ir neformāla daudzskaitlī.
- Latviešu piemērs: "Esi uzmanīgs!" ↔ itāļu "Fai attenzione!". Abi ir imperatīva veidi, taču vārdos un galotnēs atšķiras.

Glosārijs — īsi paskaidrojumi svarīgākiem terminiem

Imperatīvs — darbības vārda izteiksme pavēlei, lūgumam vai aicinājumam.
Infinitīvs — darbības vārda pamatforma, itāļu: parlare/prendere/dormire.
Klitisks vietniekvārds — neliels vietniekvārds (mi/ti/lo/le/ci/vi/gli/ne), kas parasti pievienojas darbības vārdam imperatīvā (par. "dammelo").
Enclitic — vietniekvārda pievienošana darbības vārdam (pievienots beigās): "Dammelo".
Proclitic — vietniekvārda novietošana pirms darbības vārda: "Non me lo dire" (negatīvā finīta forma).

Kopsavilkums

- Neformālais imperatīvs itāļu valodā galvenokārt attiecas uz tu (vienam cilvēkam) un voi (daudzskaitlī), kā arī noi ("let's").
- Pozitīvajā formā vietniekvārdi parasti pievienojas darbības vārdam; negatīvajā — tu izmanto non + infinitīvu (vietniekvārds pievienots infinitīvam), bet voi/noi/Lei bieži novieto vietniekvārdu pirms darbības vārda.
- Iemācies izņēmumus (essere, avere, andare, dare, fare, stare, dire) un praksi ar vietniekvārdiem — tas padarīs tavas pavēles dabiskākas.

Ja vēlies, es varu sagatavot īsu sarakstu ar lietojamākajiem imperatīviem un prakses piemēriem vai dot vairāk dialogu ar vietniekvārdu kombinācijām.