Nosacījuma izteiksmes tagadne

Condizionale presente — kas tas ir?

Condizionale presente (itāļu: "condizionale presente") ir nosacījuma izteiksmes forma, ko itāļu valodā izmanto, lai izteiktu: hipotētiskas rīcības ("would..." angliski), pieklājīgus lūgumus, vēlmes, ieteikumus vai minējumus par tagadni un nākotni. Latviešu valodā to parasti tulko kā "es gribētu", "es varētu", "es dotos", "es izlasītu" utt.

Condizionale presente parasti lieto šādos gadījumos:

1) Hipotēzes (pretstatā realitātei tagadnē vai nākotnē)
Se + congiuntivo imperfetto (vai cita nepiepildāma forma) + condizionale presente.
- Se avessi tempo, leggerei quel libro. — Ja man būtu laiks, es izlasītu to grāmatu.
- Se fossi ricco, comprerei una casa al mare. — Ja es būtu bagāts, es nopirktu māju pie jūras.

2) Pieklājīgi lūgumi un vēlmes
Condizionale presente padara izteikumu maigāku un pieklājīgāku.
- Vorrei un caffè, per favore. — Es gribētu kafiju, lūdzu.
- Potresti aiutarmi? — Vai tu (vai Jūs) varētu man palīdzēt?

3) Vēlmes un simpātijas (mi piacerebbe ...)
- Mi piacerebbe visitare Roma. — Man patiktu apmeklēt Romu.

4) Ieteikumi un padomi (maigā forma)
- Dovresti studiare di più. — Tev vajadzētu vairāk mātīties.
- Sarebbe meglio aspettare. — Būtu labāk pagaidīt.

5) Minējumi, pieņēmumi, neapstiprinātas ziņas (maigāka forma nekā izteikums ar indicativo)
- Marco sarebbe a casa. — Varbūt Marko ir mājās.
- Secondo lui, sarebbe meglio partire domani. — Pēc viņa domām, labāk izbraukt rīt.

Pamatnoteikums (vienkāršā versija)
Condizionale presente veido, izmantojot darbības vārda celmu (bieži tas sakrīt ar futuro semplice celmu) un pievienojot nosacījuma galotnes:
-io -ei
-tu -esti
-lui/lei -ebbe
-noi -emmo
-voi -este
-loro -ebbero

Praktiski: daudzām -are formām tiek nomainīta -a- uz -e- pirms galotnes (parlare → parler-), bet lietas ir vieglāk saprast, ja teiksim — izmanto nākotnes celmu un pievieno nosacījuma galotnes.

Regulāru piemēru konjugācijas
Parlare (regulāra -are):
- io parlerei — Es runātu
- tu parleresti — Tu runātu
- lui/lei parlerebbe — Viņš/viņa runātu
- noi parleremmo — Mēs runātu
- voi parlereste — Jūs runātu
- loro parlerebbero — Viņi runātu

Mangiare (regulāra -are ar intervokālu g):
- io mangerei — Es apēstu / es gribētu apēst
- tu mangeresti — Tu apēstu
- lui/lei mangerebbe — Viņš/viņa apēstu
- noi mangeremmo — Mēs apēstu
- voi mangereste — Jūs apēstu
- loro mangerebbero — Viņi apēstu

Leggere (regulāra -ere):
- io leggerei — Es izlasītu
- tu leggeresti — Tu izlasītu
- lui/lei leggerebbe — Viņš/viņa izlasītu
- noi leggeremmo — Mēs izlasītu
- voi leggereste — Jūs izlasītu
- loro leggerebbero — Viņi izlasītu

Dormire (regulāra -ire):
- io dormirei — Es gulētu
- tu dormiresti — Tu gulētu
- lui/lei dormirebbe — Viņš/viņa gulētu
- noi dormiremmo — Mēs gulētu
- voi dormireste — Jūs gulētu
- loro dormirebbero — Viņi gulētu

Neregulāras formas (izņēmumi)
Daudzi izplatīti itāļu darbības vārdi ir neregulāri: tiem mainās celms (bieži tas sakrīt ar futuro semplice celmu). Šeit ir daži svarīgākie piemēri (1. personā vienskaitlī / tulkojums latviski):
- essere → sarei — Es būtu
- avere → avrei — Es būtu (man būtu)
- andare → andrei — Es dotos
- venire → verrei — Es atnāktu
- potere → potrei — Es varētu
- volere → vorrei — Es gribētu
- dovere → dovrei — Man vajadzētu / es būtu spiests
- fare → farei — Es darītu
- dire → direi — Es teiktu
- bere → berrei — Es iedzertu
- sapere → saprei — Es zinātu
- rimanere → rimarrei — Es paliktu

Šīs formas ir jāiemācās atšķirīgi — to celms bieži neatbilst vienkārši "infinitīva minus -re". Bieži ir vieglāk mācīties kopā ar futuro semplice, jo daudzām neregulārām saknēm tās sakrīt.

Pieklājīgs lūgums / darba pasūtījums
- Vorrei parlare con il direttore. — Es gribētu runāt ar direktoru.
- Potrebbe aiutarmi con questa valigia? — Vai Jūs varētu man palīdzēt ar šo koferi?

Vēlme / simpātija
- Mi piacerebbe imparare l'italiano bene. — Man patiktu labi apgūt itāļu valodu.

Minējums / pieņēmums
- Sarebbe meglio evitare la strada principale a quest'ora. — Būtu labāk izvairīties no galvenā ceļa šajā laikā (tā varbūt ir sastrēgumā).
- Non so dov'è, ma sarebbe a casa. — Nezinu, kur viņš ir, bet, visticamāk, (viņš) ir mājās.

Netiešā runa (maigā adaptācija nākotnes/pārliecības izteikumam)
- Ha detto che sarebbe arrivato presto. — Viņš teica, ka pienāks drīz (viņš būtu ieradies drīz).

Negatīva forma un jautājumi
- Non vorrei disturbarla. — Es negribētu viņu traucēt.
- Vorresti venire con noi? — Vai tu gribētu nākt kopā ar mums?

- Neuzmanīgi lieto se-klauzulu: ja klauzula ir hipotētiska (pret faktu), itāļu valodā parasti lieto congiuntivo imperfetto pēc "se" un condizionale presente galveno teikumu. Nevis: *Se avrei tempo, verrei. — Pareizi: Se avessi tempo, verrei.
- Nepareizs: *Se avrei tempo, verrei. (❌)
- Pareizs: Se avessi tempo, verrei. (✅)

- Sajaukt condizionale presente ar futuro semplice. Futuro izsaka drošu nākotnes darbību (andrò — es došos), condizionale izsaka "dotosu, ja..." vai "es gribētu". Salīdziniet:
- Domani andrò al cinema. — Rīt es došos uz kino. (solījums/nākotne)
- Andrei al cinema se avessi tempo. — Es dotos uz kino, ja man būtu laiks. (nosacījums)

- Nesaprot atšķirību starp condizionale presente un condizionale passato. Condizionale passato (avrei + participio) izsaka "would have + past participle" (kas būtu noticis pagātnē citos apstākļos):
- Se avessi studiato, avrei passato l'esame. — Ja būtu mācījies, būtu nokārtojis eksāmenu.

- Neatceras neregulārās saknes. Daži darbības vārdi (essere, avere, venire, potere, volere, dovere u.c.) maina celmu. Šos ir jāiemācas atsevišķi.

- Pārāks izmantot condizionale, kad vajag subjunktīvu subordinatei. Piemērs: "Vorrei che tu venissi" — pareizi; nepareizi: *"Vorrei che tu vieni".

Condizionale presente vs Futuro semplice
- Futuro semplice (andrò, verrò) norāda uz konkrētu notikumu nākotnē.
- Condizionale presente (andrei, verrei) parāda iespēju/iespējamu rīcību, atkarībā no kā.
- Futuro: Domani andrò in ufficio. — Rīt es došos uz biroju.
- Condizionale: Andrei in ufficio, ma ho la febbre. — Es došos uz biroju, bet man ir drudzis (tātad neiešu).

Condizionale presente vs Condizionale passato
- Present conditional: lieto par tagadnes vai nākotnes hipotēzēm (Andrei se..., Vorrei...).
- Past conditional: lieto par pagātnes hipotēzēm (avrei fatto = es būtu darījis).
- Se fossi venuto, avremmo parlato. — Ja tu būtu atnācis, mēs būtu runājuši.

1) Condizionale presente = "would" (angliski), latviešu tulkojumos bieži "gribētu", "varētu", "dotos", "izlasītu" utt.
2) Galotnes: -ei, -esti, -ebbe, -emmo, -este, -ebbero (pieliek pie nākotnes celma / atbilstošā pamatcelma).
3) Lieto pieklājīgiem lūgumiem, vēlmēm, ieteikumiem, hipotēzēm un minējumiem.
4) Hipotētiskās teikumos pēc "se" parasti izmanto congiuntivo imperfetto + condizionale presente.
5) Atceries neregulāros celmus (essere, avere, andare, venire, potere, volere, dovere u.c.).

- Condizionale presente — nosacījuma izteiksmes tagadne (forma, kas izsaka "would + ...").
- Congiuntivo (subjunctive) — konjunktīva izteiksme, ko izmanto se-klauzulās ar hipotēzēm vai vēlēm.
- Futuro semplice — vienkāršā nākotnes forma (andrò, partirò utt.).
- Condizionale passato — pagātnes nosacījuma forma (avrei + participio), "would have ...".

Ja vēlies, varu pievienot īsu sarakstu ar biežāk lietotajiem neregulārajiem darbības vārdiem condizionale presente formā vai sagatavot ātru kopsavilkuma lapu ar konjugācijām, ko var izdrukāt un mācīties.