Pagātnes infinitīvs un gerundijs - itāļu Grammar

Pagātnes infinitīvs un gerundijs itāļu valodā

Kas tas ir?

Itāļu valodā ir divas „pagātnes” formas no nenoteiktā (negalotā) darbības vārda: infinīto pagātne (infinito passato) un gerundijs pagātne (gerundio passato). Abas norāda uz darbību, kas pabeigta pirms citas darbības, taču tās atšķiras sintaktiskā lomā.

- Infinito passato (pagātnes infinitīvs) = infinitīvs no avere/essere + participio passato. Piemēri: avere mangiato / essere andato.
- Gerundio passato (pagātnes gerundijs) = gerundio prezents no avere/essere + participio passato: avendo mangiato / essendo andato.

Kā veido pagātnes infinitīvu?

Forma: avere (infinitīvs) vai essere (infinitīvs) + participio passato.

- Avere + participio passato: avere mangiato, avere visto, avere fatto.
Piemēri:
- Dopo aver mangiato, siamo usciti. (Pēc ēšanas mēs izgājām ārā.)
- Credo di aver parlato con lui ieri. (Domāju, ka vakar ar viņu runāju.)

- Essere + participio passato: essere andato, essere arrivato, essere nato.
Piemēri:
- Sono felice di essere venuto. (Es priecājos, ka esmu atnācis.) — sievietei: Sono felice di essere venuta.
- Pensavo di essere arrivato in tempo. (Es domāju, ka biju ieradies laikā.)

Kā izvēlas avere vai essere? Tāpat kā passato prossimo: parasti tranzitīvi darbības vārdi izmanto avere; kustības, stāvokļa izmaiņas, atgriezes darbības un daži neitrāli izmanto essere. Ar essere participio passato var mainīt galotni (saskaņošana ar dzimumu un skaitli): arrivato / arrivata / arrivati / arrivate.

Kā veido gerundiju (prezents un pagātne)?

Gerundio prezents (tagadnes gerundijs):
- -are -> -ando (parlare → parlando)
- -ere/-ire -> -endo (leggere → leggendo, dormire → dormendo)

Piemēri:
- Parlando con lei, ho capito tutto. (Runājot ar viņu, es sapratu visu.)
- Sto leggendo un libro. (Es lasu grāmatu — perifrāze ar stare + gerundio: darbība notiek tagad.)

Gerundio passato (pagātnes gerundijs) = avendo/essendo + participio passato.
Piemēri:
- Avendo finito i compiti, sono uscito. (Pabeidzis mājasdarbu, es izgāju ārā.)
- Essendo arrivati in anticipo, abbiamo aspettato. (Ieradušies agrāk, mēs gaidījām.)

Kad lietot pagātnes infinitīvu?

Galvenās lietošanas situācijas:

1) Laika saistība pēc saistvārda "dopo"
- Dopo + infinito passato = pēc tam, kad darbība jau ir notikusi.
- Dopo aver mangiato, abbiamo fatto una passeggiata. (Pēc ēšanas mēs gājām pastaigā.)
- Dopo essere arrivati al porto, abbiamo preso un taxi. (Pēc ierašanās ostā mēs paņēmām taksometru.)

2) Kad otra darbība ir pabeigta pirms galvenās un nepieciešams izmantot infinitīvu kā papildinājumu (daudzi verbi prasa "di" + infinitīvs)]

Espr.: emozioni, opinioni, menti: sono felice di..., mi dispiace di..., penso di...

Mi dispiace di non essere stato avvertito. (Žēl, ka mani nebija brīdinājuši.)

Penso di aver lasciato le chiavi a casa. (Domāju, ka atstāju atslēgas mājās.)

3) Netieša atskaņošana / runas satura īslaicīga izklāsts bez teikuma:]

Ha detto di aver visto tutto. (Viņš teica, ka redzēja visu.)

4) Spekulācijas par pagātni (it se gūst ar modāliem un ne tikai)]

Potrebbe aver sbagliato. (Viņš varbūt kļūdījās.)

Si dice di aver scoperto un nuovo documento. (Pasaka, ka ir atklāts jauns dokuments.)

Kad lietot gerundiju (prezents un pagātne)?

Gerundio prezents — kad darbība notiek vienlaikus vai kā veids/mērs; arī progresaformas veidošanai
- Simultanitāte: Parlando con lui, ho capito tutto. (Runājot ar viņu, es sapratu visu.) — abas darbības attiecas uz to pašu subjektu.
- Progressīvais aspekts (stare + gerundio): Sto mangiando. (Es ēdu / esmu ēdot.)

Gerundio passato — ja gerundija darbība ir pabeigta pirms galvenās darbības (anterioritāte)

Avendo studiato tutta la notte, ha superato l'esame. (Pēc visa nakts mācīšanās viņš nokārtoja eksāmenu.)
Non avendo ricevuto risposta, ho chiamato di nuovo. (Nepieņemot atbildi, es zvanīju vēlreiz.)

Gerundijs bieži tiek izmantots kā apstākļa teikums (causa, condizione, concomitanza), un tā subjektam jābūt tādam pašam kā galvenā teikuma subjektam. Sk. zemāk par biežākajām kļūdām.

Kā izvēlēties: pagātnes infinitīvs vai pagātnes gerundijs?

Abi var izteikt anterioritāti, bet atšķirīga sintakse un stila preference nosaka izvēli:

- Infinito passato biežāk seko pēc:
- prepozīcijām (dopo, prima di*),
- verbiem, kas pieprasa deklināciju ar "di" (mi dispiace di..., sono felice di...),
- netiešas runas konstrukcijām.
Piemērs: Mi dispiace di non averla vista. (Žēl, ka viņu nebiju redzējis.)

- Gerundio passato lieto, ja grib izteikt apstākli, iemeslu vai laika attiecību kā papildinājumu galvenajam teikumam (bieži rakstītā vai formālā valodā):
Piemērs: Avendola vista, le ho parlato. (Pēc tam, kad viņu biju redzējis, es ar viņu runāju.)

Abas formas var būt abpusēji aizvietojamas daļā kontekstu (īpaši rakstiskā valodā), taču konstrukcijas ar "dopo" biežāk izmanto infinito passato: Dopo aver finito... (retāk: Avendo finito...).

Vietniekvārdu (čl. pronouns) novietojums un saskaņošana (vienkāršas norādes)

- Vietniekvārdi (lo, la, li, le) bieži tiek pievienoti infinitīvam vai gerundijam kā galotnes: averlo visto, avendolo visto, essersi svegliato → dopo essersi svegliato.
Piemēri:
- Ho deciso di averlo visto. (Biežāk: Ho deciso di averlo visto → es nolēmu, ka to esmu redzējis.)
- Mi dispiace di non averla vista. (Žēl, ka viņu nebiju redzējusi.) — participio (vista) saskaņojas ar sieviešu dzimti, jo vietniekvārds la norāda uz sievieti.

- Ar avere: participio passato PARASTI nepakļaujas dzimumam, izņemot situāciju, kad tiešais objekts (vietniekvārds) stāv pirms palīgverba vai ir ietverts starp avere/essere un participio: Mi dispiace di non averla vista. (Šajā teikumā la pirms participio 'vista' uzspiež saskaņošanu.)

- Ar essere: participio vienmēr saskaņojas ar subjektu: Essendo arrivata, Maria ha chiamato. (Ieradusies, Marija piezvanīja.)

Biežāk pieļautās kļūdas

1) Pēc 'dopo' lietot INFINITĪVU VIETA PAGĀTNES INFINITĪVA
- Ne pareizi: *Dopo finire la cena, siamo usciti.
- Pareizi: Dopo aver finito la cena, siamo usciti. (Pēc tam, kad pabeidzu vakariņas, mēs izgājām.)

2) Gerundija subjekta neatbilstība galvenā teikuma subjektam
- Ne pareizi: *Entrando in casa, il telefono ha squillato. (Šeit gerundijs "entrando" liek domāt, ka 'es' (kāds, kas ienāca) ir galvenā darbība; bet faktiskais galvenā teikuma subjekts ir "telefono" — to nevar darīt viens un tas pats subjektu.)
- Pareizi: Entrando in casa, ho sentito che il telefono aveva squillato. (Ienākot mājā, es dzirdēju, ka telefons bija zvaniņš.)

3) Nepareiza palīgverba izvēle (essere vs avere)

Ne pareizi: *Dopo avere arrivato.
Pareizi: Dopo essere arrivato. (Kā izvēlēties: seko passato prossimo noteikumi.)

4) Pronoun placement and agreement misunderstandings
- Pareizi: Mi dispiace di non averla vista. ("la" + "vista" saskaņota.)
- Ne pareizi: *Mi dispiace di non averla visto.

Salīdzinājuma piemēri (lai redzētu nianses)

- Dopo aver mangiato, siamo usciti. (Pēc ēšanas mēs izgājām.) — infinitīvs ar dopo (tipiska struktūra).
- Avendo mangiato, sono uscito. (Pabeidzis ēst, es izgāju ārā.) — gerundijs (izsaka iemeslu/anterioritāti; stilistiski nedaudz formālāk).

- Mi dispiace di non essere stato informato. (Žēl, ka mani nebija informējuši.) — infinitīvs kā papildinājums jūtām/reakcijai.
- Non essendo stato informato, non ho potuto reagire. (Tā kā mani nebija informējuši, es nevarēju reaģēt.) — gerundijs izsaka iemeslu.

Salīdzinājums ar latviešu valodu (kā domāt par tulkojumu)

- Itāļu gerundio prezents (parlando) parasti precīzi atbilst latviešu apstākļa divdabim ar galotni -ot (runājot): Parlando con lui → Runājot ar viņu.
- Itāļu gerundio passato (avendo/essendo + participio) bieži atbilst latviešu konstrukcijām "būdams/pēc tam, kad esmu/pabeidzis" vai vienkārši "pēc tam, kad...": Avendo finito → Pabeidzis / Pēc tam, kad pabeidzu; Dopo aver finito → Pēc tam, kad biju pabeidzis / pēc pabeigšanas.
- Infinito passato kā papildinājums pēc "di" (es. Mi dispiace di non averla vista) var tikt tulkots ar latviešu perfektu: "Žēl, ka es viņu nebiju redzējis."

Īsi atgādinājumi un padomi mācībām

- Atceries palīgverba izvēli (essere/avere) tāpat kā passato prossimo.
- Ja runā par rīcību, kas notikusi PIRMS citas darbības un tev jālieto nenoteiktais veids, bieži izmanto infinīto passato (it īpaši pēc dopo, di, in frāzēm).
- Ja gribi pievienot apstākli (kā, kāpēc, kad) un subjekts ir tas pats, gerundio passato ir īsa un noderīga konstrukcija.
- Pievērs uzmanību clitic pronouns — viņi var ietekmēt participio saskaņošanu.

Glosārijs (īsas definīcijas latviski)
- Infinitīvs (infinito): darbības vārda pamatforma (parlare, vedere).
- Infinito passato: pagātnes infinitīvs = avere/essere (infinitīvs) + participio passato.
- Gerundio (gerundijs): nefinīta forma, kas darbojas kā apstākļa teikums vai progresa daļa; ir prezents (parlando) un pagātne (avendo parlato / essendo arrivato).
- Participio passato: pagātnes darbības vārda forma (mangiato, visto, andato).

Kopsavilkums

Pagātnes infinitīvs un pagātnes gerundijs abās valodas variantēs kalpo, lai norādītu uz darbību, kas pabeigta pirms citas. Izvēli nosaka sintakse: infinitīvs bieži ir papildinājums pēc prepozīcijām vai verbu konstrukcijām; gerundijs — adverbiāla apstākļa izteiksme (laiks, iemesls, veids). Praktiski padomi: seko palīgverba izvēlei, paturi uzmanību vietniekvārdu izvietojumam un nedari gerundija teikumus, ja subjekti atšķiras.

Autors: īss un praktisks skaidrojums ar daudz piemēriem, lai tu varētu atšķirt un pareizi lietot infinito passato un gerundio passato itāļu valodā.