Pamatprievārdi un prievārdu saīsinājumi

Pamatprievārdi un saīsinājumi itāļu valodā (Basic prepositions and contractions)

Itāļu prievārdi (preposizioni) ir īsi vārdi, kas saista vārdus un norāda attiecības — vietu, virzienu, piederību, laiku, mērķi u.c. Viens no itāļu valodas svarīgākajiem raksturlielumiem ir tas, ka daži prievārdi saplūst ar noteikto artikulu (il, lo, la, l', i, gli, le) un veido saīsinātas — artikulētas — formas (preposizioni articolate). Šajā rakstā skaidrošu, kad un kā lietot pamatprievārdus, kā veidojas prievārdu saīsinājumi, parādīšu pilno kombināciju sarakstu un daudzus dabiskus piemērus.

Kas ir prievārdi? Kad tos lietot?

Prievārds norāda attiecību starp diviem teikuma elementiem: vietu, laiku, īpašumu, mērķi, ilgumu, līdzekli utt. Piemēri: "vado a Roma" (es dodos uz Romu) — a norāda virzienu; "la casa di Maria" (Marijas māja) — di norāda piederību.

Kādi ir galvenie pamatprievārdi (preposizioni semplici)?

Šeit ir biežāk lietotie vienkāršie prievārdi ar īsu nozīmes aprakstu un piemēriem.

Kas ir prievārdu saīsinājumi (preposizioni articolate)? Kā un kāpēc tie veidojas?

Prievārdu saīsinājumi ir formas, kas rodas, sapludinot vienkāršu prievārdu (di, a, da, in, su) ar noteikto artikulu (il, lo, la, l', i, gli, le). Šis savienojums ir obligāts, ja prievārds tieši pirms seko noteiktais artikuls. Saīsinājumi nodrošina skanīgumu un gramatisku pareizību. Citas vienkāršās prievārdu formas (per, con, tra/fra) parasti nesaplūst ar artikulu (izņēmumi: stilistiski 'col', 'coi').

Kādas kombinācijas pastāv? (pilna tabula)

di + il = del

- Piemērs: "Il colore del cielo." — "Debess krāsa."

di + lo = dello

- Piemērs: "Lo specchio dello zio." — "Tēvociņa spogulis."

di + l' = dell'

- Piemērs: "L'amico dell'uomo." — "Vīrieša draugs."

di + la = della

- Piemērs: "La macchina della signora." — "Sievietes mašīna."

di + i = dei

- Piemērs: "Le pagine dei libri." — "Grāmatu lapas."

di + gli = degli

- Piemērs: "Il suono degli uccelli." — "Putnu skaņa."

di + le = delle

- Piemērs: "Le porte delle case." — "Māju durvis."

a + il = al

- Piemērs: "Vado al cinema." — "Eju uz kino."

a + lo = allo

- Piemērs: "Parlo allo studente." — "Es runāju ar studentu."

a + l' = all'

- Piemērs: "Vado all'università." — "Eju uz universitāti."

a + la = alla

- Piemērs: "Sono alla stazione." — "Es esmu stacijā."

a + i = ai

- Piemērs: "Do i compiti ai bambini." — "Dodu mājasdarbus bērniem."

a + gli = agli

- Piemērs: "Parla agli amici." — "Viņš runā ar draugiem."

a + le = alle

- Piemērs: "Suono alle feste." — "Es spēlēju svētkos."

da + il = dal

- Piemērs: "Vengo dal negozio." — "Es nāku no veikala."

da + lo = dallo

- Piemērs: "Parto dallo stadio." — "Es atstāju stadionu."

da + l' = dall'

- Piemērs: "Torno dall'Italia." — "Es atgriežos no Itālijas."

da + la = dalla

- Piemērs: "Torna dalla nonna." — "Viņš atgriežas pie vecmāmiņas."

da + i = dai

- Piemērs: "Ricevo un pacco dai miei amici." — "Saņemu paciņu no saviem draugiem."

da + gli = dagli

- Piemērs: "Vengo dagli Stati Uniti." — "Es nāku no Amerikas Savienotajām Valstīm."

da + le = dalle

- Piemērs: "Esco dalle dieci." — "Es izbraucu no desmit (no pulksten 10)."

in + il = nel

- Piemērs: "Metto il pane nel forno." — "Es lieku maizi krāsnī."

in + lo = nello

- Piemērs: "Nello zaino c'è un quaderno." — "Rokā ir klade (iekšā mugursomā)."

in + l' = nell'

- Piemērs: "Nell'armadio trovi i vestiti." — "Skapī tu atradīsi drēbes."

in + la = nella

- Piemērs: "Nella città ci sono molte piazze." — "Pilsētā ir daudz laukumu."

in + i = nei

- Piemērs: "Nei libri c'è scritto..." — "Grāmatās ir rakstīts..."

in + gli = negli

- Piemērs: "Negli ultimi anni..." — "Pēdējos gados..."

in + le = nelle

- Piemērs: "Nelle case moderne..." — "Mūsdienu mājās..."

su + il = sul

- Piemērs: "Metti la tazza sul tavolo." — "Novieto krūzi uz galda."

su + lo = sullo

- Piemērs: "Sullo scaffale ci sono libri." — "Uz plaukta ir grāmatas."

su + l' = sull'

- Piemērs: "Sull'isola c'è un faro." — "Uz salas ir bāka."

su + la = sulla

- Piemērs: "Il lampione è sulla strada." — "Lukturis ir uz ielas."

su + i = sui

- Piemērs: "Sui giornali si legge..." — "Avīzēs lasāms..."

su + gli = sugli

- Piemērs: "Sugli scaffali trovi i libri antichi." — "Uz plauktiem atradīsi vecas grāmatas."

su + le = sulle

- Piemērs: "Sulle colline ci sono vigne." — "Uz kalniem ir vīnogulāji."

- Saīsinājumi ir obligāti, ja vienkāršs prievārds di, a, da, in vai su stāv tieši pirms noteiktā artikula. Teiksim, "di il" ir nepareizi — pareizi ir "del".
- Prievārdi, kas parasti NESAPLŪST ar artikulu: per, tra/fra (tie neizveido *artiikulētās* formas). Piemērs: "per il libro" (nav *pel libro*).
- Izņēmumi/piezīmes: "con" reizēm savienojas stilistiski: con + il → col, con + i → coi. Tomēr mūsdienu sarunvalodā drošāk lietot "con il", "con i".
- Ar nenoteiktajiem artikuliem (un ar daudziem citiem vārdu savienojumiem) prievārdi parasti NESAPLŪST. Piemērs: "di un amico" → "di un amico" (nav saīsinājuma).

Praktiski piemēri — vieta, virziens, piederība, laiks

Vieta (cities vs. countries)
- Cities: lieto parasti "a": "Sono a Napoli." — "Es esmu Neapolē."
- Countries/regions: lieto "in": "Sono in Italia." — "Es esmu Itālijā."
- Izņēmumi un specialitātes: dažas frazes ir fiksētas: "al mare" (pie jūras), bet "in mare" nozīmē "jūrā (ūdenī)".

Virziens un atgriešanās
- "Vado a scuola." — "Eju uz skolu."
- "Torno dal lavoro." — "Atgriežos no darba." (da + il → dal)

Piederība un īpašums
- "Il libro del ragazzo." — "Zēna grāmata." (di + il → del)
- Latvijā bieži lieto īpašības galotni (Marijas grāmata), itāļi izmanto "di + vārdvārds".

Laiks
- "In estate fa caldo." — "Vasarā ir karsti." (in + stagioni)
- "A Natale siamo insieme." — "Ziemassvētkos esam kopā." (dažos svētkos lieto 'a')

Biežāk pieļautās kļūdas un kā tās labot</b]

Salīdzinājums ar latviešu valodu — kā domāt pa latviski</b]

- Latviešu valodā piederību bieži izsaka ar ģenitīvu (Marijas grāmata), itāļu valodā ar "di" (il libro di Maria). Tātad vietā, kur latvietis saka 'Marijas māja', itālis saka 'la casa di Maria'.
- Virzienu uz pilsētu latviešu valodā izsaka ar vietas locatīvu vai prievārdu "uz"; itāļu valodā biežāk lieto "a" (a Roma). Valsts vietā latviešu valodā lieto locatīvu ar galotni (Itālijā), itāļi — "in" (in Italia).
- "Ar" latviešu valodā nozīmē 'kopā ar' — itālis to izsaka ar "con" (esco con te).

Kopsavilkums — ātrs ceļvedis</b]

- Galvenie prievārdi, kas veido saīsinātas formas: di, a, da, in, su + noteiktais artikuls → del, al, dal, nel, sul utt.
- Saīsinājumi ir obligāti, ja prievārds atrodas tieši pirms noteiktā artikula.
- Prievārdi per un tra/fra parasti nesaplūst ar artikuliem; con reizēm sastopams saīsinājumā (col, coi) stilistiski.
- Atcerieties atšķirību starp a (pilsētas/virziens), in (valstis/iekšienē), da (no/ pie cilvēka) un di (piederība/materiāls).

Īss glosārijs

Prievārds (preposizione) — vārds, kas norāda attiecības starp vārdiem (vietu, laiku, īpašumu utt.).

Noteiktais artikuls (articolo determinativo) — itāļu "il, lo, la, l', i, gli, le"; tas apzīmē konkrētu objektu.

Prievārdu saīsinājums / artikulētais prievārds (preposizione articolata) — forma, kas rodas, sapludinot prievārdu (di, a, da, in, su) ar noteikto artikulu: piem., di + il → del.

Nenoteiktais artikuls (articolo indeterminativo) — itāļu "un, uno, una"; ar to prievārdi parasti nesaplūst.

Ja vēlies, varu sagatavot ātru atgādinājumu ar 10 praktiskiem teikumiem, kur lietoti dažādi prievārdi un saīsinājumi, lai vieglāk iegaumētu formas.