Partitīvie artikuli un daži izteicieni

Partitīvie artikuli un daži izteicieni

Šajā rakstā izskaidrošu itāļu valodas partitīvos (daļas) artikulus un ar tiem saistītus izteicienus. Paskaidrošu, ko tie nozīmē, kad jālieto, kā tiek veidoti, kā arī parādīšu daudz praktisku piemēru. Viss teksts ir latviski, piemēri — itāliski ar tulkojumu.

Kas ir partitīvie artikuli un ko tie nozīmē?

Partitīvie artikuli itāļu valodā nozīmē "daļu/no kaut kā" — angļu valodā "some/any", latviski parasti tulko kā "daži", "nedaudz" vai "no (kādas kopas)". Tos izmanto, ja runājam par nenoteiktu daudzumu vai daļu no kaut kā (gan ar neuzskaitāmiem lietvārdiem — "ūdens", "maize", gan ar skaitāmiem daudzskaitlī — "dažas grāmatas").

Piemēri:
- Vorrei del pane. (Es gribētu nedaudz maizes.)
- C'è dell'acqua nel bicchiere. (Glāzē ir nedaudz ūdens.)
- Ho comprato dei libri. (Es nopirku dažas grāmatas.)

Kā tās veidojas? (formas)

Partitīvie artikuli izveidojas no prievārda di + noteiktā artikula. Standarta formas:
- di + il = del (m.sg.) — del pane (nedaudz maizes)
- di + lo = dello (m.sg., pirms s+konsonants, z, ps, gn utt.) — dello zucchero (nedaudz cukura)
- di + la = della (f.sg.) — della carne (nedaudz gaļas)
- di + l' = dell' (pirms patskaņa) — dell'acqua (nedaudz ūdens)
- di + i = dei (m.pl.) — dei biscotti (daži cepumi)
- di + gli = degli (m.pl., pirms patskaņa vai s+konsonanta utt.) — degli amici (daži draugi)
- di + le = delle (f.pl.) — delle mele (dažas āboli)

Piemēri katrai formai:
- Vorrei del formaggio. (Es gribētu nedaudz siera.)
- Vorrei dello zucchero. (Es gribētu nedaudz cukura.)
- Vorrei della frutta. (Es gribētu nedaudz augļu.)
- Vorrei dell'olio. (Es gribētu nedaudz eļļas.)
- Ho comprato dei quaderni. (Es nopirku dažus klades.)
- Ci sono degli studenti in biblioteca. (Bibliotēkā ir daži studenti.)
- Ho viste delle persone. (Es redzēju dažas personas.)

Kad lietot partitīvos?

1. Neuzskaitāmi (masas) lietvārdi — nenoteikts daudzums
Partitīvs ir ļoti bieži ar neuzskaitāmiem lietvārdiem: pane (maize), acqua (ūdens), zucchero (cukurs), latte (piens) utt.
- Vorrei del pane. (Es gribētu nedaudz maizes.)
- C'è dell'acqua nel frigorifero. (Ledusskapī ir nedaudz ūdens.)

2. Daļa no kopuma ("daži/no daļas")
Ar daudzskaitļa lietvārdiem partitīvs var nozīmēt "daži no (viens kopas)".
- Alcuni dei ragazzi sono arrivati. (Daži no puišiem ir atnākuši.)
- Ho mangiato dei biscotti. (Es apēdu dažus cepumus.)

3. Piedāvājumi un lūgumi
Kad piedāvā vai lūdz kādu lietu, bieži lieto partitīvu: "Vai gribi nedaudz?"
- Vuoi del caffè? (Vai gribi kafiju?)
- Mi dai del pane, per favore? (Vai man vari iedot nedaudz maizes, lūdzu?)

4. Ar īpašības vārdu pirms lietvārda
Ja pirms lietvārda stāv īpašības vārds, bieži lieto partitīvu, lai teiktu "dažu labu/jaunu utt."
- Voglio del buon vino. (Es gribu nedaudz laba vīna.) — salīdzinājumā: Un buon vino = viens labs vīns.
- Ho comprato dei bei libri. (Es nopirku dažas labas grāmatas.)

5. Ar īpašniekiem — daļa no kāda piederuma
Partitīvs izsaka arī "daļu no kāda piederuma".
- Vorrei del tuo pane. (Es gribētu nedaudz no tavas maizes.) — salīdzinājumā: Il tuo pane = tavs (visu) maize / konkrēts kukulis.

Partitīvs vs nenoteiktais artikuls (un/una/uno) un citi kvantifikatori

Partitīvs vs "un/una/uno"
- Un/una = viens/konkrēts priekšmets: Vorrei un panino. (Es gribētu vienu sendviču.)
- Del = nenoteikts daudzums no lietas: Vorrei del pane. (Es gribētu nedaudz maizes.)

Partitīvs vs "qualche" un "alcuni/alcune"
- Qualche + vienskaitļa lietvārds (izsaka "daži"), piemēram: Qualche amico è venuto. (Daži draugi atnāca.) — te lietvārds formā vienskaitlī.
- Alcuni/alcune + daudzskaitlis (skaitāmi): Alcuni amici sono venuti. (Daži draugi atnāca.)
- Dei/degli/delle (partitīvs daudzskaitlī) bieži vien ir līdzvērtīgs "some": Ho comprato dei libri. (Es nopirku dažas grāmatas.)
Nuances: "alcuni" uzsver skaitu/izlasi, "dei"/"degli" ir vairāk neitrāls/iepazīstinošs un reti uzsver skaitu.

Un po' di
- Un po' di = "mazliet" vai "nedaudz", lieto gan ar masu, gan ar skaitāmiem: Vorrei un po' di zucchero. (Es gribētu mazliet cukura.) / Ho un po' di amici a Milano. (Man ir daži draugi Milānā.)
Piezīme: ar skaitāmiem dažreiz stilistiski labāk lietot "alcuni" vai "pochi": "Ho alcuni amici" (daži) vai "Ho pochi amici" (daži, maz).

Partitīvs un noliegums (negācija)

Itāļu valodā pēc nolieguma parasti iztiek bez partitīva: vietā saka vienkārši lietvārdu bez artikula vai izmanto vārdus kā "nessun/alcun".
- Non ho pane. (Man nav maizes.) — labāk nekā *Non ho del pane.
- Non ho nessun dubbio / Non ho alcun dubbio. (Man nav nekādu šaubu.)
Ja vēlies uzsvērt, izmanto "nessun/nessuna/nessuno" vai "alcuno" formu.

Vietniekvārds "ne" — kā tas saistās ar partitīvu

"Ne" aizvieto frāzi "di + lietvārds" vai izsaka daļas/daudzumu: to tulko kā "no tā/no tiem" vai "no tā daudzuma".
Piemēri:
- Hai comprato delle mele? Sì, ne ho comprate tre. (Vai nopirki ābolus? Jā, es nopirku trīs no tiem.)
- Vuoi del vino? Sì, ne vorrei un bicchiere. (Vai gribi vīnu? Jā, es gribētu glāzi no tā.)
- Quanti libri hai? Ne ho letti due. (Cik grāmatas tev ir? Es izlasīju divas no tām.)

Novietojums:
- Ne stāv tieši pirms saliktā vai vienkāršā darbības vārda: Ne voglio (es to negribu).
- Ar bezgalu (infinitīvu) "ne" pievienojas pierakstam: Voglio comprarne due. (Es gribu nopirkt divus no tiem.)
- Ar pagātnes perfektu: Ne ho mangiati tre. (Es apēdu trīs no tiem.)

Bieži sastopamās kļūdas un kā no tām izvairīties

- Sajaukt "qualche" un daudzskaitli: pareizi — Qualche amico (vsk.), nevis *Qualche amici.
- Lietot partitīvu pēc nolieguma: labāk — Non ho pane / Non ho nessun pane, nevis *Non ho del pane.
- Sajaukt "dei" un "degli": izvēlies pēc tā, kāds ir noteiktais artikuls (i vai gli). Salīdzinājumam: dei libri (parasts konsonants), degli amici (pirms patskaņa vai s+konsonanta).
- Aizmirst, ka "un/una" norāda uz vienu konkrētu vienību: Vorrei un panino (viens sendvič), nevis Vorrei del panino (neprecīza forma).
- Receptēs bieži kodīgi neatstāt artikulu: "Aggiungi sale" (pareizi), bet "Aggiungi del sale" nav nepareizi — dažreiz stilistiski kas cits.

Daži noderīgi izteicieni ar "di"/partitīvu

- Un po' di — mazliet: Un po' di zucchero. (Nedaudz cukura.)
- Un sacco di — daudz (neformāls): Ho un sacco di lavoro. (Man ir daudz darba.)
- Tanto/tanti — daudz (tanto ar masu, tanti ar skaitāmiem): Ho tanto lavoro. / Ho tanti amici.
- Poco/poca/pochi — nedaudz/maz: Ho poca pazienza. / Ho pochi soldi.
- Alcuni/alcune — daži (pl.): Alcuni giorni sono pieni. (Dažas dienas ir pilnas.)
- Qualche — daži (priekšmeti gramatiskā vienskaitlī): Qualche volta. (Dažreiz.)
- Nessun/nessuna — neviens/neka (noliegums): Non ho nessun problema. (Man nav nekādu problēmu.)

Padomi un kopsavilkums

- Partitīvs = nenoteikts daudzums vai "daļa" no kaut kā. (Vorrei del pane.)
- Lieto ar masu lietvārdiem (pane, acqua, zucchero) un ar daudzskaitļa formām, lai izteiktu "daži" (dei libri).
- Ar "qualche" izmanto vienskaitli (qualche amico), ar "alcuni/alcune" — daudzskaitli (alcuni amici).
- Pēc nolieguma parasti artikuls izzūd: Non ho pane. Vai lieto "nessun/alcun".
- "Ne" aizvieto frazes ar "di" un norāda uz daļu vai daudzumu: Ne ho comprati tre.

Īss salīdzinājums ar latviešu valodu (lai saprastu nozīmi):
- Itāļu "del/della/dello/dell'/dei/degli/delle" bieži atbilst latviešu "nedaudz/daži/no (kādas kopas)".
- Latviešu valodā bieži pietiek ar vārdu bez artikula: "Es gribu maizi" (= itāļu Vorrei del pane vai Vorrei pane atkarībā no konteksta). Latviešu neatrod atšķirību tik skaidri starp daļas un nenoteiktā artikula lietojumu kā itāliešu.

Glosārijs
- Partitīvs (partitīvie artikuli) — artikuls, kas izsaka nenoteiktu daļu vai daudzumu (del, dello, della, dell', dei, degli, delle).
- Masas/neuzskaitāmi lietvārdi — lietvārdi, kurus parasti nedala vienībās (es. pane, acqua).
- Vienskaitlis/Daudzskaitlis — grammatiskas skaitliskuma formas (singular/plural).
- Neatkarotā vietniekvārda "ne" — vietniekvārds, kas aizvieto frāzes ar "di" un nozīmē "no tā/no tiem" vai "daļa/no daudzuma".

Ja vēlies, varu sagatavot īsu tabulu ar formu salīdzinājumiem un vēl vairāk praktisku piemēru atbilstoši taviem biežākajiem jautājumiem (piem., receptēm, piedāvājumiem, noliegumiem).