Passato prossimo pret imperfetto

Kas ir "passato prossimo" un "imperfetto"?

Itāļu valodā passato prossimo un imperfetto ir divi pamata pagātnes veidi. Tos var tulkot latviešu valodā kā dažādas pagātnes nokrāsas: passato prossimo parasti lieto konkrētām, pabeigtām darbībām pagātnē; imperfetto apraksta fonu, ieradumus, ilgstošas vai nepabeigtas darbības. Saprast atšķirību ir ļoti svarīgi — tie maina teikuma nozīmi.

Kad lietot passato prossimo?

Galvenie lietošanas gadījumi

Passato prossimo lieto, ja:
- darbība notika konkrētā laikā un ir pabeigta;
- uzskaita virkni atsevišķu notikumu;
- notikums notika vienreiz vai ar skaidru sākumu/un beigu;
- pagātnes darbībai ir saistība ar tagadni (biežāk runātā valodā).

Piemēri:
- Ieri ho mangiato una pizza. (Vakar es apēdu picu.) — konkrēts, pabeigts notikums.
- Sono arrivati, hanno salutato e poi sono usciti. (Viņi ieradās, sveicinājās un pēc tam izgāja.) — notikumu virkne.
- Stamattina ho chiamato Marco. (Šorīt es zvanīju Markam.) — precīzs laiks.
- Ho perso le chiavi. (Es esmu pazaudējis atslēgas.) — rezultāts joprojām attiecināms tagadnē.

Kad lietot imperfetto?

Galvenie lietošanas gadījumi

Imperfetto lieto, ja:
- apraksta fonu, apkārtni vai situāciju pagātnē;
- runā par ieradumiem vai atkārtotām darbībām pagātnē;
- izsaka ilgu vai nepabeigtu darbību ("es darīju", "es biju darībā");
- apraksta stāvokļus, laiku, vecumu, sajūtas (bija silts, viņam bija 10 gadi utt.).

Piemēri:
- Quando ero piccolo, giocavo a calcio ogni giorno. (Kad biju mazs, es katru dienu spēlēju futbolu.) — ieradums.
- Era una sera d'inverno e faceva molto freddo. (Bija ziemas vakars un bija ļoti auksti.) — fona apraksts.
- Mentre leggevo, pensavo a te. (Kamēr es lasīju, domāju par tevi.) — darbība fona stāvoklī.
- Avevo vent'anni quando ho conosciuto Lucia. (Man bija divdesmit, kad es iepazinu Lusiju.) — vecums/fona informācija.

Kā veidojas passato prossimo un imperfetto?

Passato prossimo — formēšana

Passato prossimo ir saliktenis: tagadnes formas ausiliarā (avere vai essere) + participio passato (pagātnes  īpašības vārds).

Paraugs ar avere (visbiežāk lietots ar tranzitīviem vārdiem):
- ho parlato (es runāju / esmu runājis), hai mangiato, ha visto, abbiamo fatto.

Paraugs ar essere (kustības/dzīves statusa vārdi, refleksīvi):
- sono andato / sono andata (es aizgāju), sei arrivato, siamo usciti.

Svarīgi par "essere": pagātnes īpašības vārds (participio passato) pie saskaņo ar subjektu:
- Maria è partita. (Marija ir devusies prom.)
- I ragazzi sono arrivati. (Zēni ir ieradušies.)
- Noi siamo andate. (Ja runātājas ir sievietes: Mēs devāmies.)

Ar "avere" parasti nav saskaņošanas:
- Ho comprato le scarpe. (Es nopirku kurpes.)
- Le ho comprate. (Es tās nopirku.) — saskaņošana notiek tikai, ja tieša objekta vietniekvārda forma (la/le/lo/li) stāv pirms darbības vārda.

Daži participi pagātnes piemēri (nerege­lari): fatto (fare), scritto (scrivere), detto (dire), visto (vedere), preso (prendere), letto (leggere), aperto (aprire), chiuso (chiudere), bevuto (bere), stato (essere), nato (nascere), morto (morire).

Imperfetto — formēšana

Imperfetto veido, pieliekot īpašas galotnes pie izslēgtā infinitīva pamatnes ar -v-:
- -are → -avo, -avi, -ava, -avamo, -avate, -avano (parlare → parlavo, parlavi, parlava...)
- -ere → -evo, -evi, -eva, -evamo, -evate, -evano (vedere → vedevo...)
- -ire → -ivo, -ivi, -iva, -ivamo, -ivate, -ivano (dormire → dormivo...)

Svarīgs neparasts: essere → ero, eri, era, eravamo, eravate, erano.

Piemēri:
- Parlare: parlavo, parlavi, parlava, parlavamo, parlavate, parlavano.
- Vedere: vedevo, vedevi, vedeva, vedevamo, vedevate, vedevano.
- Dormire: dormivo, dormivi, dormiva, dormivamo, dormivate, dormivano.

Kā imperfetto un passato prossimo darbojas vienā teikumā?

Darbība, kas pārtrauc (passato prossimo) vs darbība fona režīmā (imperfetto)

Bieži imperfetto izstaro fonu vai ilgumu, bet passato prossimo norāda darbību, kas fona darbību pārtrauc jeb notiek vienreiz, konkrētā brīdī.

- Mentre studiavo, è suonato il telefono. (Kamēr es mācījos, piezvanīja telefons.) — studiavo (imperfetto) = fons; è suonato (passato prossimo) = pārtraukums.
- Leggevo un libro quando ha bussato Marco. (Es lasīju grāmatu, kad pieklauvēja Marko.)

Kombinācija: fona apraksts + konkrēts notikums

- Era una giornata calma. Ho deciso di uscire. (Bija mierīga diena. Es nolēmu iziet.) — Era (imperfetto) = fons; Ho deciso (passato prossimo) = konkrēts lēmums.
- Ieri ho incontrato Anna. Era contenta. (Vakar satiku Annu. Viņa bija priecīga.) — satikšana = passato prossimo; viņas stāvoklis = imperfetto.

Modālie darbības vārdi (potere, volere, sapere): kā mainās nozīme

Ar modalajiem darbības vārdiem imperfetto un passato prossimo var dot atšķirīgas nozīmes:

- Potere
- Potevo venire. (Es varēju nākt — man bija iespēja / tas bija iespējams; bieži: bez apstiprinājuma vai vienkāršs apstākļu apraksts.)
- Non ho potuto venire. (Es nevarēju nākt — mēģināju/centos, bet neizdevās.)

- Volere
- Volevo venire. (Es gribēju ierasties — vēlēšanās vai nodoma apraksts.)
- Ho voluto venire. (Es gribēju ierasties un mēģināju / izteicu gribu — retāk lietots, biežāk paustu ar passato prossimo, ja ir konkrēta darbība.)

- Sapere
- Sapevo la verità. (Es zināju patiesību — biju informēts.)
- Ho saputo la verità ieri. (Es uzzināju patiesību vakar — notika atklāšanās brīdis.)

Šīs atšķirības ir svarīgas, jo maina to, vai darbība bija tikai stāvoklis vai arī notika konkrēts pagātnes moments.

Biežāk pieļautās kļūdas un kā tās labot

1. Lietot passato prossimo, kad vajadzīgs imperfetto (un otrādi)

- Nepareizi: Ieri andavo al cinema. (Pieļauj kļūdu — lietots imperfetto vienreizējai darbībai.)
- Pareizi: Ieri sono andato al cinema. (Vakar es aizgāju uz kino.)

- Nepareizi: Da bambino, ho giocato a calcio ogni giorno. (Šajā vietā vajag imperfetto.)
- Pareizi: Da bambino, giocavo a calcio ogni giorno. (Bērnībā es katru dienu spēlēju futbolu.)

2. Nesaskaņot participi ar subjektu, kad jālieto essere

- Nepareizi: Sono andato al mare. (Ja runātāja ir sieviete — jālieto andata.)
- Pareizi: Sono andata al mare. (Es (sieviete) devos uz jūru.)

3. Aizmirst par direktā objekta vietniekvārda saskaņošanu ar avere

- Ho visto le ragazze. (Es redzēju meitenes.) — pareizi: ho visto (bez saskaņošanas, jo vietniekvārds nav pirms darbības vārda).
- Le ho viste. (Es tās redzēju.) — pareizi: le visto → vietniekvārds pirms → saskaņošana (vistas).

Padomi, kā ātri izvēlēties starp passato prossimo un imperfetto

Praktiski soļi

1) Meklē vārdu norādes: "ieri", "due giorni fa", "all'improvviso" — liek uz passato prossimo. "sempre", "di solito", "da bambino", "mentre" — bieži imperfetto.

2) Uzdod jautājumu: Vai notikums ir vienreizējs un pabeigts (passato prossimo) vai tas bija pierasts/ilgs/fona apraksts (imperfetto)?

3) Ja divas darbības: ja viena notiek fonā (imperfetto), bet cita to pārtrauc vai ir vienreizējs notikums (passato prossimo), lieto tieši tā: imperfetto + passato prossimo.

4) Ar modalajiem vārdiem (potere/volere/sapere) pārdomā, vai runa par spējām/vēlmi kā stāvokli (imperfetto) vai par konkrētu izmēģinājumu/atklāšanos (passato prossimo).

Kopsavilkums īsi

Atceries:

- Passato prossimo = pabeigta darbība, konkrēts brīdis, notikumu virkne. (Ho fatto, sono andato.)
- Imperfetto = ieradums, fons, ilgstoša vai nepabeigta darbība, raksturojums. (Parlavo, ero, faceva.)
- Kopā: imperfetto apraksta fonu; passato prossimo norāda konkrētu notikumu, kas šo fonu pārtrauc.

Īss vārdnīcas saraksts (glossary)

Passato prossimo — itāļu saliktenis pagātnes forma (ausiliārs + participio passato).

Imperfetto — pagātnes nepabeigtā forma, kas apraksta fonu, ieradumus, ilgstošas darbības.

Ausiliare — palīgdarbības vārds (avere vai essere) passato prossimo.

Participio passato — pagātnes īpašības vārds, kas savienojas ar ausiliare, piemēram, "mangiato", "andato".

Transitivs / intransitivs — tranzitīvs darbības vārds var prasīt tiešu objektu (avere), intransitivs biežāk lieto essere (kustības vārdi).

- Sono nato nel 1990. (Es esmu dzimis 1990. gadā.) — passato prossimo (ar essere), pastāvošs fakts.
- Quando pioveva, stavo a casa. (Kad lija, es paliku mājās.) — imperfetto fona nosacījums.
- L'anno scorso ho studiato italiano per sei mesi. (Pagājušajā gadā es mācījos itāļu valodu sešus mēnešus.) — passato prossimo (konkrēts laika periods).
- Da giovane, lavoravo in una biblioteca. (Jaunībā es strādāju bibliotēkā.) — imperfetto (ilgs periods / ieradums).
- Marco è entrato e ha detto: "Ciao!" (Marko ienāca un teica: "Čau!") — passato prossimo (notikumu virkne).
- Non ti ho chiamato perché ero occupato. (Es tev nezvanīju, jo biju aizņemts.) — kombinācija: motivo (imperfetto) + rīcība (passato prossimo).

Ja vēlies, varu pievienot plakānveida tabulu ar formām vai vairāk salīdzinošu teikumu pāru latviešu valodā, lai vieglāk iegaumētu. Lai vislabāk iemācītos — klausies runātu itāļu valodu un piefiksē, kā vietējie lieto passato prossimo un imperfetto (runā un stāsti biežāk: passato prossimo; apraksti un atmiņas: imperfetto).