stare + gerundio — "stare" + gerundijs (itāļu progresīvā konstrukcija)

Kas ir konstrukcija "stare + gerundio"?

Konstrukcija stare + gerundio (piemēram, sto parlando) itāļu valodā ir perifrastiskā forma, ko izmanto, lai izteiktu darbību kā procesā vai notiekošu darbību. Tā ir līdzīga angļu "to be + -ing" (I am talking), bet itāļu valodā šo formu izmanto retāk — bieži pietiek ar vienkāršo tagadni (presente). Latviešu valodē parasti lieto vienkāršo tagadni (es runāju), tāpēc tulkojums parasti ir vienkāršs ("es runāju" vai "es tagad runāju").

Stare + gerundio sastāv no divām daļām:
- darbības vārda stare atbilstošā formā (conjugated stare)
- gerundio (gerunds) no galvenā darbības vārda

Stare -- svarīgākās formas:
- Presente: sto, stai, sta, stiamo, state, stanno
- Piemērs: Sto parlando. — (Es runāju / es tagad runāju.)
- Imperfetto: stavo, stavi, stava, stavamo, stavate, stavano
- Piemērs: Stavamo mangiando quando è arrivato. — (Mēs vakariņojām, kad pienāca ziņa.)
- Futuro semplice: starò, starai, starà, staremo, starete, staranno
- Piemērs: Domani a quest'ora starò studiando. — (Rīt šajā laikā es, visticamāk, mācīšos.)

Gerundio (kā to veidot):
- Verbi -are → -ando: parlare → parlando
- Verbi -ere → -endo: leggere → leggendo
- Verbi -ire → -endo: dormire → dormendo

Daži izplatīti "neparastie" vai stem-mainīgie piemēri (biežāk izmaiņas pamatstemmā):
- essere → essendo
- avere → avendo
- dire → dicendo
- fare → facendo
- bere → bevendo
- porre → ponendo
- tradurre → traducendo
- uscire → uscendo

1) Tagad notiekoša darbība (processa uzsvērums)
- Sto leggendo un libro. — (Es lasu grāmatu tagad.)
- Sto mangiando un panino. — (Es ēdu sendviču.)

2) Pagaidu darbība vai darbība, kas notiek īslaicīgi
- In questo periodo sto studiando molto. — (Šajā laikā es daudz mācos.)

3) Notikuma fons / paralēla darbība stāstījuma kontekstā (narratīvs fonā)
- Stavo guardando la TV quando è suonato il telefono. — (Es skatījos televīziju, kad telefons noskanēja.)

4) Uzsvars uz procesu, progresu ("es esmu procesā mācīties")
- Sto imparando l'italiano. — (Es mācos itāļu valodu [šobrīd, process].)

5) Impēratīvs / emocionāls uzsvars sarunā
- Stai zitto, sto parlando! — (Klusi, es runāju!)

6) Sarunvalodīgā izvēle, lai norādītu uz tūlītēju darbību vai pārmaiņu
- Sta piovendo. — (Līst.) — (biežāk nekā "piove" sarunvalodā, lai uzsvērtu notikuma aktualitāti)

- Pagātne (imperfetto + gerundio):
- Stavo parlando. — (Es runāju tajā brīdī / es runāju, kamēr...)
- Piemērs: Stavo leggendo quando Marco è entrato. — (Es lasīju, kad Marko ienāca.)

- Nākotne (futuro semplice + gerundio) — lieto reti, bet iespējams, lai uzsvērtu ilgstošu darbību nākotnē:
- Starò lavorando fino alle sei. — (Es, iespējams, strādāšu līdz sešiem.)

- Presente (parlo) parasti norāda uz faktu vai ieradumu: Studio italiano (es mācos itāļu valodu — ieradums vai fakts).
- Stare + gerundio (sto studiando) norāda uz darbību, kas notiek šobrīd vai ir pagaidu process.

Piemēri:
- Studio italiano da due anni. — (Es mācos itāļu valodu jau divus gadus.) — (fakts/ieradums)
- In questo momento sto studiando italiano. — (Šobrīd es mācos itāļu valodu.) — (darbība šobrīd)

- Stare per + infinitive = drīz notiks, tūlītējais nākotnes moments ("būt gatavam kaut ko darīt"): Sto per uscire. — (Es tūlīt eju ārā / es tūlīt iziešu.)
- Stare + gerundio = darbība procesā tieši tagad: Sto uscendo. — (Es šobrīd eju ārā.)

Piemēri:
- Sto per partire. — (Es tūlīt došos.)
- Sto partendo. — (Es (tagad) dodos prom.)

Runa par vietu, kur likt objekta vietniekvārdus (lo, la, li, le, ne utt.) ar "stare + gerundio":
- Standarta un mūsdienīgā vietniecības lietojuma variants: vietniekvārds pirms lietotā auxiliar (stare):
- Lo sto leggendo. — (Es to lasu.) — visparastākais un drošākais variants sarunvalodā.
- Alternatīvi vietniekvārds var pievienoties gerundam (enclitic):
- Sto leggendo lo → Sto leggendolo (retāk un literārāk; bieži sastopams ar vienkāršā gerundā, bet mūsdienu sarunvalodā biežāk: Lo sto leggendo).

Praktiski piemēri:
- Lo sto guardando. — (Es to skatos.)
- Sto guardandolo. — (Arī iespējams, bet krietni retāk sarunvalodā.)

Gerundio var lietot arī kā apstākļa vai iemesla izteikumu (adverbial clause):
- Parlando con lui, ho capito molte cose. — (Runājot ar viņu, es sapratu daudz lietu.)

Ir arī gerundio composto (sastāv no avere/essere gerundio + pagātnes participē):
- Avendo finito il lavoro, sono uscito. — (Pabeidzis darbu, es izgāju ārā.)
- Essendo arrivati tardi, non abbiamo partecipato. — (Tā kā (mēs) ieradāmies vēlu, (mēs) nepiedalījāmies.)

1) Izmanto "essere" vietā "stare":
- Nepareizi: *Sono parlando.*
- Pareizi: Sto parlando.

2) Nepareiza gerundio forma (piem., izmest i):
- Nepareizi: *Sto mangando.*
- Pareizi: Sto mangiando.

3) Pārlieka lietošana ar statiskiem darbības vārdiem (stative verbs): daži darbības vārdi parasti neiet kopā ar progresīvu formu, jo tie izsaka stāvokli, ne proces:
- Parasti nerunā: *Sto sapendo la risposta.* — labāk: So la risposta.
- Var teikt: Sto conoscendo meglio la città (lai uzsvērtu, ka pazīšanās process notiek), bet visbiežāk: Conosco la città.

4) Vainīga formas vai laika nesakritība stāstījumā: pagātnē parasti lieto imperfetto + gerundio (stavo...), nevis presente + gerundio.

Tagad un tūlītēja darbība:
- Sto parlando. — (Es runāju / runāju tagad.)
- Sto mangiando. — (Es ēdu [tagad].)
- Cosa stai facendo? — (Ko tu dari?/Kāds tavs darbs šobrīd?)
- Sta piovendo forte. — (Līst stipri.)

Sarunas kontrasts ar semplice presente:
- Lavoro in ufficio. — (Es strādāju birojā — ieradums.)
- In questo momento sto lavorando da casa. — (Šobrīd es strādāju no mājām.)

Pagātne — fons un paralēla darbība:
- Stavo studiando quando è suonata la campanella. — (Es mācījos, kad zvanīja zvans.)
- Stavano parlando mentre entravo. — (Viņi runāja, kamēr es ienācu.)

Nākotne (uzsvars uz ilgstošu darbību nākotnē):
- Tra un'ora starò parlando con il direttore. — (Stundas laikā es runāšu ar direktoru / es būšu tajā sarunā.)

Negācija un jautājumi:
- Non sto capendo. — (Es nesaprotu (tagad).)
- Non stiamo dormendo. — (Mēs neguļam.)
- Cosa stai facendo adesso? — (Ko tu tagad dari?)

Imperatīvs un emocionāls uzsvars:
- Stai zitto, sto lavorando! — (Klusi, es strādāju!)

Stare per vs stare + gerundio:
- Sto per uscire. — (Es tūlīt iziešu.)
- Sto uscendo. — (Es tiešām eju ārā tagad.)

Ar vietniekvārdiem:
- Lo sto leggendo. — (Es to lasu.)
- La stai ascoltando? — (Vai tu to klausies?)

Gerundio composto (ar "avendo/essendo") kā iemesla vai laika izteiksme:
- Avendo terminato il lavoro, siamo usciti. — (Pabeiguši darbu, mēs izgājām ārā.)
- Essendo arrivata tardi, non ha visto l'inizio. — (Tā kā viņa ieradās vēlu, viņa neredzēja sākumu.)

- Angļu: present continuous (I am eating) tiek lietots ļoti regulāri, lai izteiktu tagad notiekošu darbību. Itāļu stare + gerundio ir līdzīgs, bet itāļu valodā bieži pietiek ar semplice presente (parlo, mangio).
- Latviešu: nav īpašas nepārtrauktās konstrukcijas kā "to be + -ing" — parasti lieto vienkāršo tagadni (es ēdu), bieži var pievienot vārdu "tagad" (es tagad ēdu), lai uzsvērtu procesu. Tāpēc itāļu "