Subjunktīva laiku secība

Subjunktīva laiku secība itāļu valodā

Subjunktīva laiku secība (itāļu: consecutio dei tempi) ir noteikumu kopums, kas nosaka, kādu subjunktīva (congiuntivo) laiku izmantot apakšteikumā atkarībā no galvenā teikuma laika. Galvenais princips: galvenā teikuma darbība (tagadne/nākotne/pagātne) nosaka, vai apakšteikumā jālieto subjunktīva tagadne, pagātne, imperfekts vai trapassato, lai pareizi attēlotu laika attiecības (vienlaicību, iepriekšību vai sekošanu).

Ko nozīmē "laiku secība" subjunktīvā?

Vienkārši: ja teikumā ir frāze, kas prasa subjunktīvu (piem., es ceru, es gribu, es baidos, ir iespējams, ka...), tad izvēlies subjunktīva laiku pēc tā, vai apakšteikumā minētā darbība notiek tādā pat laikā kā galvenā teikuma darbība, pirms tās vai pēc tās.

- Vienlaicīga darbība (notiek tajā pašā laikā) — parasti subjunktīva tagadne (presente) vai subjunktīva imperfekts (imperfetto), atkarībā no galvenā teikuma laika.
- Darbība, kas notikusi pirms galvenā teikuma — subjunktīva pagātne (passato) vai trapassato (piem., congiuntivo trapassato), atkarībā no galvenā teikuma laika.

Kad subjunktīvs tiek prasīts — piemēri (kad runa nav par "laiku")?

Subjunktīvs parādās pēc darbības vārdiem un izteiksmēm, kas izsaka vēlmi, bažas, šaubas, nepieciešamību vai vērtējumu. Daži bieži lietoti ievadi:

- Voglio / Vorrei / Desidero che... (gribu/vēlētos, lai...)
- Spero che... (ceru, ka...)
- Temo che... (baidos, ka...)
- Dubito che... / Non credo che... (šaubu/nesmiet, ka...)
- È possibile che... / È importante che... (ir iespējams/ir svarīgi, ka...)

Piemēri (itāliski — latviski tulkojums):
- Voglio che tu venga. — Es gribu, lai tu nāktu.
- Spero che tu stia bene. — Es ceru, ka tev klājas labi.
- Temo che non abbiano capito. — Baidos, ka viņi nav sapratuši.

Vienkāršs kopsavilkums — kā izvēlēties laiku

- Ja galvenais teikums ir tagadnē vai nākotnē (presente / futuro):
- vienlaicīga vai nākotnes darbība apakšteikumā -> congiuntivo presente.
- iepriekšēja darbība apakšteikumā -> congiuntivo passato (presente subj. + pagāt. participis).

- Ja galvenais teikums ir pagātnē (imperfetto, passato prossimo, passato remoto vai cita pagātnes forma):
- vienlaicīga vai nākotnes darbība JAUNĀ pagātnē -> congiuntivo imperfetto.
- iepriekšēja darbība -> congiuntivo trapassato (imperfetto subjunctive of auxiliary + participle).

Kā veido subjunktīva laiki (formas)?

Congiuntivo presente (tagadne)
- Parlo (parlare): che io parli, che tu parli, che lui/lei parli, che noi parliamo, che voi parliate, che loro parlino.
- Credo (credere): che io creda, che tu creda, che lui creda, che noi crediamo, che voi crediate, che loro credano.
- Dormo (dormire): che io dorma, che tu dorma, che lui dorma, che noi dormiamo, che voi dormiate, che loro dormano.

Congiuntivo passato (pagātne attiecībā uz galveno teikumu, ja galvenais teikums ir tagadne vai nākotne)
- Veidojas ar congiuntivo presente no palīdzības vārda (avere vai essere) + pagātnes participi:
- che io abbia parlato, che tu abbia parlato, che lui abbia parlato, che noi abbiamo parlato, che voi abbiate parlato, che loro abbiano parlato.
- che io sia andato/a, che tu sia andato/a, che lui sia andato, che noi siamo andati/e, che voi siate andati/e, che loro siano andati/e.
- Pievērs uzmanību: ja tiek lietots "essere" kā palīdzības vārds, pagātnes participim jāatbilst dzimtē un skaitlim.

Congiuntivo imperfetto (imperfekts — par pagātni galvenajā teikumā)
- Parlo: che io parlassi, che tu parlassi, che lui parlasse, che noi parlassimo, che voi parlaste, che loro parlassero.
- Credo: che io credessi, che tu credessi, che lui credesse, che noi credessimo, che voi credeste, che loro credessero.

Congiuntivo trapassato (trapassato — iepriekšēja darbība attiecībā uz pagātni)
- Veidojas ar congiuntivo imperfetto no avere/essere + pagātnes participi:
- che io avessi parlato, che tu avessi parlato, che lui avesse parlato, che noi avessimo parlato, che voi aveste parlato, che loro avessero parlato.
- che io fossi andato/a, che tu fossi andato/a, che lui fosse andato, che noi fossimo andati/e, che voi foste andati/e, che loro fossero andati/e.

Konkrēti piemēri: galvenā teikuma tagadne vai nākotne

Galvenais teikums tagadnē vai nākotnē — vienlaicīga darbība -> congiuntivo presente
- Spero che tu venga stasera. — Es ceru, ka tu nāksi šovakar.
- Voglio che Marco studi molto. — Es gribu, lai Marko daudz mācās.
- È importante che lei sia puntuale. — Ir svarīgi, lai viņa būtu punktuāla.

Galvenais teikums tagadnē vai nākotnē — iepriekšēja darbība -> congiuntivo passato
- Spero che tu abbia già mangiato. — Es ceru, ka tu jau esi ēdis.
- Temo che non abbiano capito la spiegazione. — Baidos, ka viņi nav sapratuši skaidrojumu.
- È possibile che Anna sia già partita. — Iespējams, ka Anna jau ir aizgājusi.

Konkrēti piemēri: galvenā teikuma pagātne

Galvenais teikums pagātnē — vienlaicīga vai sekojoša darbība -> congiuntivo imperfetto
- Speravo che tu stessi bene. — Es cerēju, ka tev klājās labi.
- Volevo che venissi con noi. — Es gribēju, lai tu nāktu kopā ar mums.
- Era importante che loro partecipassero. — Bija svarīgi, lai viņi piedalītos.

Galvenais teikums pagātnē — iepriekšēja darbība -> congiuntivo trapassato
- Speravo che tu avessi già finito il lavoro. — Es cerēju, ka tu jau biji pabeidzis darbu.
- Pensavo che lui fosse già partito. — Es domāju, ka viņš jau bija aizgājis.
- Non credevo che avessero detto la verità. — Es nedomāju, ka viņi būtu teikuši patiesību.

Pārejas situācijas un stila piezīmes

- Dažkārt pagātnes formas (piem., passato prossimo) runāšanas valodā tiek uztvertas kā tuvāka pagātne un var radīt nelielas variācijas. Tomēr augstākminētā standartkārta (presente/futuro -> presente/passato subj.; pagātne -> imperfetto/trapassato) ir drošākais ceļvedis.
- Runājot par vispārinājumiem vai patiesībām (universālām patiesībām), itāļu valodā bieži lieto indikativu pat tad, ja galvenais teikums ir pagātnē: Sapevo che la Terra gira intorno al Sole. — Es zināju, ka Zeme riņķo ap Sauli. Šādos gadījumos subjunktīvs nav obligāts.
- Sarunvalodā dažkārt subjunktīvs tiek aizvietots ar indikativu; formālā rakstībā subjunktīva lietošana pēc norādītajām izteiksmēm ir preferējama.

Biežākās kļūdas un kā tās labot

- Neizmantot subjunktīvu, bet lietot indikativu pēc izteiksmēm, kas prasa subjunktīvu:
- Nepareizi: Spero che lui viene domani.
- Pareizi: Spero che lui venga domani. — Es ceru, ka viņš nāks rīt.

- Sajaukt congiuntivo passato un congiuntivo trapassato (ja galvenais teikums ir pagātnē, priekšnosacījuma darbība jāizsaka ar trapassato):
- Nepareizi: Pensavo che tu abbia già finito.
- Pareizi: Pensavo che tu avessi già finito. — Es domāju, ka tu jau biji pabeidzis.

- Aizmirst participija atbilstību, lietojot "essere" kā palīdzības vārdu:
- Nepareizi: Pensavo che Maria fosse arrivato.
- Pareizi: Pensavo che Maria fosse arrivata. — Es domāju, ka Marija bija ieradusies.

Salīdzinājums ar latviešu valodu (palīdzīgai izpratnei)

Latviešu valodā līdzīgu domu izsaka ar konstrukcijām "lai + darbības vārda forma" vai ar atkarīgajiem teikumiem, taču laiku saskaņošana nav tik stingra kā itāļu congiuntivo sistēmā. Piemēri savienojot itāļu un latviešu formas:

- Itāļu: Voglio che tu venga. — Latviešu: Es gribu, lai tu nāktu.
- Itāļu: Volevo che tu venissi domani. — Latviešu: Es gribēju, lai tu nāktu rīt.
- Itāļu: Spero che tu abbia finito. — Latviešu: Es ceru, ka tu esi pabeidzis. (Latviešu bieži lieto perfektu/indikativu.)

Svarīgi: latviešu un itāļu veids, kā izpauž nākotni attiecībā uz pagātni ("futūrs pagātnē"), tiek izteikts atšķirīgi; itāļu pieprasa subjunktīva imperfekta formu (piem., venissi), ko latviešu atveido ar laiku pārnesi vai konstrukciju "lai + vārda forma".

Glosārijs — īsi termini un tulkojumi

- Congiuntivo = subjunktīvs (izteiksme, kas pauž vēlmi, šaubas, emocijas utt.).
- Presente = tagadne (congiuntivo presente: che io parli).
- Passato = pagātne (congiuntivo passato: che io abbia parlato / che io sia andato).
- Imperfetto = imperfekts (congiuntivo imperfetto: che io parlassi).
- Trapassato = trapassato (congiuntivo trapassato: che io avessi parlato / che io fossi andato).
- Anteriority (iepriekšība) = darbība, kas notikusi pirms citas darbības.
- Simultaneity (vienlaicība) = darbība, kas notiek tajā pašā laikā kā cita darbība.

Nobeiguma padomi

- Atceries galveno principu: galvenā teikuma laiks nosaka subjunktīva laiku apakšteikumā.
- Ja galvenais teikums ir tagadne/nākotne -> lieto congiuntivo presente (vienlaicībai) vai congiuntivo passato (iepriekšībai).
- Ja galvenais teikums ir pagātnē -> lieto congiuntivo imperfetto (vienlaicībai) vai congiuntivo trapassato (iepriekšībai).
- Pievērs uzmanību palīdzības vārda (avere/essere) formai subjunktīva pagātnes konstrukcijās un, ja nepieciešams, pagātnes participim atbilstībai pēc "essere".

Izmanto šos noteikumus kā ceļvedi, bet pievērs uzmanību arī kontekstam — runāšanas valodā var būt variācijas, tomēr rakstiskā un formālā itāļu valodā šī sistemātika ir ļoti noderīga.