Subjunktīvs vēlēšanās un ieteikumu izteikšanai

Subjunktīvs (congiuntivo) itāļu valodā — vēlēšanās un ieteikumi

Šis raksts skaidro, kā lietot itāļu valodas subjunktīvu (congiuntivo), kad izsakām vēlēšanās, cerības un sniedzam ieteikumus vai prasības. Viss teksts ir latviešu valodā; piemēri galvenokārt itāliski ar latviešu tulkojumiem.

Kas ir congiuntivo (subjunktīvs)?

Congiuntivo (subjunktīvs) ir izteiksmes veids (moods), ko itālieši lieto, lai izteiktu neizlēmību, vēlēšanos, ieteikumu, vajadzību, emocijas vai šaubas. Kad runājam par vēlmēm vai sniedzam ieteikumus, congiuntivo parasti seko pēc saistītām frāzēm vai darbības vārdiem, kas izsaka gribu, vēlmi vai padomu.

Kad lieto congiuntivo, runājot par vēlmēm un ieteikumiem?

Vispārīgas situācijas, kad subjunktīvs ir vajadzīgs:

- Pēc verbu, kas izsaka vēlmi vai gribu: volere che, desiderare che, preferire che.
- Piemērs: "Voglio che tu venga domani." — (Es gribu, lai tu nāktu rīt.)

- Pēc verbu, kas izsaka cerību vai vēlēšanos: sperare che.
- Piemērs: "Spero che tu stia bene." — (Es ceru, ka tev klājas labi.)

- Pēc verbu, kas izsaka ieteikumu vai padomu: consigliare che, raccomandare che, suggerire che.
- Piemērs: "Ti consiglio che tu studi ogni giorno." — (Es tev iesaku, lai tu mācies katru dienu.) — (tomēr biežāk lieto: "Ti consiglio di studiare.")

- Pēc aizliegumiem vai prasībām: proibire che, impedire che, non permettere che.
- Piemērs: "Non permetto che tu parli così." — (Es neļauju, lai tu runā tā.)

- Pēc impersoneālām frāzēm, kas izsaka nepieciešamību vai vērtējumu: È importante che, È necessario che, È meglio che, Bisogna che.
- Piemērs: "È importante che tu sia puntuale." — (Ir svarīgi, lai tu būtu laikā.)

Svarīgs princips: ja apakšteikumā (to daļa pēc "che") subjektam atšķiras no galvenās kārtulas subjekta, un darbība nav fakts, bet vēlme/ieteikums/novēlējums, lieto congiuntivo.

Kā veido congiuntivo — galvenie laiki

Congiuntivo presente

Veidojums (paraugi ar regulāriem verbiem):
- Parlare (—are): che io parli, che tu parli, che lui/lei parli, che noi parliamo, che voi parliate, che loro parlino.
- Credere (—ere): che io creda, che tu creda, che lui/lei creda, che noi crediamo, che voi crediate, che loro credano.
- Partire (—ire): che io parta, che tu parta, che lui/lei parta, che noi partiamo, che voi partiate, che loro partano.
- Capire (—ire, —isc): che io capisca, che tu capisca, che lui/lei capisca, che noi capiamo, che voi capiate, che loro capiscano.

Bieži lietoti neparasti (neatbilstoši regulārajiem) darbības vārdi:
- Essere: che io sia, tu sia, lui/lei sia, noi siamo, voi siate, loro siano.
- Avere: che io abbia, tu abbia, lui/lei abbia, noi abbiamo, voi abbiate, loro abbiano.
- Andare: che io vada, tu vada, lui/lei vada, noi andiamo, voi andiate, loro vadano.
- Fare: che io faccia, tu faccia, lui/lei faccia, noi facciamo, voi facciate, loro facciano.
- Venire: che io venga, tu venga, lui/lei venga, noi veniamo, voi veniate, loro vengano.

Piemēri (presente, vēlēšanās/ieteikums):
- "Voglio che tu venga domani." — (Es gribu, lai tu nāktu rīt.)
- "Preferisco che lei parli piano." — (Es dodu priekšroku, lai viņa runā klusāk.)
- "È meglio che tu aspetti." — (Labāk, ja tu pagaidīsi.)

Congiuntivo passato

Veido: congiuntivo presente no palīgdarbības vārdiem essere/avere + participio passato.
- Esempi: che io abbia parlato, che tu sia andato/a, che noi siamo partiti/e.

Kad lieto: ja vēlme/ieteikums attiecas uz darbību, kura ir pabeigta (salīdzinājumā ar brīdi, ko izsaka galvenais teikums).

Piemēri:
- "Spero che tu abbia studiato per l'esame." — (Es ceru, ka tu esi mācījies eksāmenam.)
- "È importante che siano arrivati in tempo." — (Ir svarīgi, ka viņi ieradās laikā.)
- "Voglio che tu abbia finito il lavoro prima di partire." — (Es gribu, lai tu būtu pabeidzis darbu pirms došanās.)

Congiuntivo imperfetto

Veidojums (paraugi):
- Parlare: che io parlassi, tu parlassi, lui parlasse, noi parlassimo, voi parlaste, loro parlassero.
- Credere: che io credessi, tu credessi, lui credesse, noi credessimo, voi credeste, loro credessero.
- Partire: che io partissi, tu partissi, lui partisse, noi partissimo, voi partiste, loro partissero.

Kad lieto: galvenā teikuma darbība ir pagātnē (vai izteikta ar kondicionāli "vorrei", utt.), un mēs runājam par vēlmēm/ieteikumiem attiecībā uz pagātni vai lai padarītu pieklājāku pieprasījumu.

Piemēri:
- "Volevo che tu venissi ieri." — (Es gribēju, lai tu nāktu vakar.)
- "Preferivo che mi chiamassi prima." — (Es labāk gribēju, lai tu mani pirms tam piezvanītu.)
- Pieklājīgāks lūgums: "Vorrei che tu venissi." — (Es gribētu, lai tu nāktu.)

Congiuntivo trapassato (past perfect subjunctive)

Veido: imperfect subjunctive of avere/essere + participio passato: che io avessi parlato, che tu fossi andato/a.

Kad lieto: ja galvenā darbība ir pagātnē un apakšteikuma darbība notika vēl agrāk – tas ir par secību pagātnē.

Piemēri:
- "Avrei voluto che tu mi avessi detto la verità." — (Es būtu gribējis, lai tu man būtu pateicis patiesību.)
- "Pensavo che tu fossi già partito." — (Es domāju, ka tu jau biji aizgājis.)

Kā izvēlēties pareizo laiku — vienkāršas vadlīnijas (consecutio temporum)

- Galvenais teikums tagadnē vai nākotnē (present/future): lieto congiuntivo presente, ja runa ir par vienlaicīgu vai nākotnes notikumu; lieto congiuntivo passato, ja apakšteikuma darbība bija pabeigta pirms galvenā teikuma brīža.
- "Voglio che tu venga domani." — (subj. presente)
- "Voglio che tu abbia finito il lavoro domani mattina." — (subj. passato — pabeigta darbība pirms noteikta brīža nākotnē)

- Galvenais teikums pagātnē (impi. passato, passato prossimo, condizionale): lieto congiuntivo imperfetto vai trapassato.
- "Volevo che tu venissi." — (imperfect subjunctive)
- "Speravo che tu avessi studiato." — (trapassato subjunctive)

- Kondicionālis + pieklājīgs lūgums: bieži lieto congiuntivo imperfetto pēc "vorrei", "mi piacerebbe" utt.
- "Vorrei che tu venissi con me." — (Es gribētu, lai tu nāktu ar mani.)

Bieži sastopamie verbi/izteicieni, kas prasa congiuntivo (vēlmēm un ieteikumiem)

- Volere che: "Voglio che tu sappia la verità." — (Es gribu, lai tu zinātu patiesību.)
- Desiderare che: "Desidero che tu sia felice." — (Es vēlos, lai tu būtu laimīgs.)
- Preferire che: "Preferisco che voi restiate qui." — (Es dodu priekšroku, lai jūs paliktu šeit.)
- Sperare che: "Spero che lei abbia superato l'esame." — (Es ceru, ka viņa ir nokārtojusi eksāmenu.)
- Chiedere/pretendere che: "Ti chiedo che mi aiuti." (formālāks) — (Es tevi lūdzu, lai tu man palīdzētu.)
- Consigliare/raccomandare/suggerire che: "Consiglio che tu parli con un esperto." — (Es iesaku, lai tu runā ar ekspertu.)
- È importante/necessario/meglio che: "È necessario che tu firmi il contratto." — (Ir nepieciešams, lai tu parakstītu līgumu.)
- Non permettere/proibire/impedire che: "Non permetto che tu entri in casa così." — (Es neļauju, lai tu tā ienāktu mājā.)

Piezīme par alternatīvām: bieži itāļu valodā, ja subjekts abās daļās ir viens un tas pats, lieto konstrukciju ar infinitīvu (bieži kopā ar "di") — tā izvairās no congiuntivo.
- "Voglio partire." — (Es gribu doties prom.) (abiem teikumiem tas pats subjekts: io)
- "Voglio che tu parta." — (Es gribu, lai tu dotos prom.) (te subjekti atšķiras: io / tu)
- "Ti consiglio di studiare." — (Es tev iesaku mācīties.) — biežāk nekā "Ti consiglio che tu studi."

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

- Izmantot indikativu vietā subjunktīva: nepareizi: "Voglio che tu vieni." Pareizi: "Voglio che tu venga."
- Neievērot laiku secību: ja galvenais teikums ir pagātnē, neizmanto congiuntivo presente. Nepareizi: "Volevo che tu venga." Pareizi: "Volevo che tu venissi."
- Jaukt "di + infinitīvs" un "che + congiuntivo": ja subjekts ir tas pats, labāk infinitīvs: "Ti consiglio di andare" (pareizi un dabīgi). Ja subjekti atšķiras, lieto "che + congiuntivo": "Consiglio che lui vada." (formālāk)
- Runātā valodā dažkārt dzirdams indikativa lietojums pēc "spero" (piem., *"Spero che stai bene"*). Oficiālā gramatika pieprasa subjunktīvu: "Spero che tu stia bene." — ieteicams mācīties subjunktīva formas.

Padomi un nianses — kā izteikt pieklājīgumu vai emocionālu attālumu

- Lai pieklājīgi izteiktu vēlmi vai lūgumu, bieži lieto kondicionāli galvenajā daļā + congiuntivo imperfetto apakšteikumā: "Vorrei che tu venissi" (Es gribētu, lai tu nāktu) — maigāka un pieklājīgāka nekā tiešā "Voglio che tu venga".
- Lai pastiprinātu prasību vai rīkojumu, var lietot congiuntivo kopā ar imperatīvu vai aras frāzēm: "Vogliamo che tu faccia questo adesso." — (Mēs gribam, lai tu to izdarītu tagad.)

Kopsavilkums ar bieži lietojamiem piemēriem

- Vēlme tagadnē: "Voglio che tu venga." — (Es gribu, lai tu nāktu.)
- Cerība par pagātni: "Spero che tu abbia passato un bel weekend." — (Es ceru, ka tev bija laba nedēļas nogale.)
- Pieklājīgs lūgums: "Vorrei che tu mi aiutassi." — (Es gribētu, lai tu man palīdzētu.)
- Pagātnes vēlme (nepiepildīta vai komentēta pagātne): "Avrei voluto che tu mi avessi detto prima." — (Es būtu gribējis, lai tu man to būtu teicis agrāk.)
- Ieteikums/impersonāla frāze: "È meglio che tu non esca stasera." — (Labāk, lai tu neiznāk šovakar.)

Glosārijs — īsi skaidrojumi

- Congiuntivo / subjunktīvs: izteiksmes veids, kas norāda uz nenoteiktību, vēlmi, jūtām vai šaubām.
- Indicativo / indicatīvs: izteiksmes veids, kas lietots, runājot par faktiem un drošiem apgalvojumiem.
- Presente: tagadne (congiuntivo presente — lieto par tagadni vai nākotni attiecībā uz galveno darbību tagadnē).
- Passato: pagātnes darbība, kas jau pabeigta (congiuntivo passato — forma, kas norāda uz pabeigtu darbību attiecībā pret galveno teikumu).
- Imperfetto: pagātne, parasts vai turpināts notikums (congiuntivo imperfetto — lieto ar galveno teikumu pagātnē vai pieklājīgiem lūgumiem).
- Trapassato: pirmspagātne (congiuntivo trapassato — lieto, lai norādītu, ka apakšteikuma darbība notika vēl agrāk par citu pagātnes darbību).

Beigu piezīme

Lai labi pārvaldītu congiuntivo vēlēšanās un ieteikumos, iemācies galvenās formas (presente un imperfetto) un pārliecinies par sekvenci laiku (kad galvenais teikums ir tagadnē vai pagātnē). Praktiski padomi: klausies autentiskas runas vai lasi tekstus — ieraudzīsi, kā bieži tiek aizstāts "che + congiuntivo" ar konstrukcijām ar infinitīvu, tomēr formālā un pareizā valoda prasa subjunktīvu, ja subjekti atšķiras.

Veiksmi mācībās!