Aspekts – pabeigtā (perfektīvā) un nepabeigtā (imperfektīvā) atšķirība

• Perfektīvais (perfektīvs, dokonany): lieto, ja gribi izcelt darbības rezultātu, pabeigumu vai vienreizēju notikumu. Piemēram: Napiszę list. (Es uzrakstīšu vēstuli — uzsvērts: uzrakstīšu un tas būs pabeigts.)
• Imperfektīvais (nepabeigts, niedokonany): lieto, ja runā par norisi, ilgumu, ieradumu, atkārtošanu vai fonu. Piemēram: Piszę list. (Es rakstu vēstuli — darbība notiek/idzina vai ir ieradums.)

• Biežākais veids: prefiksu pievienošana imperfektīvam vārdam (piem., pisać → napisać; czytać → przeczytać; robić → zrobić). Prefikss parasti norāda pabeigumu, taču var mainīt arī nozīmi.
• Sufiksu vai stemmaiņu veidošana (kupować ↔ kupić — formu maiņa).
• Suppletīvas vai nekonsekventas pāru formas (brać ↔ wziąć; iść ↔ pójść) — jārēķinās ar izņēmumiem.
• Dažiem vārdiem nav abām formām; tad lieto citu vārdu vai konstrukciju, lai izteiktu pabeigumu/nepabeigtumu.

• Tagadne (prezents): tikai imperfektīvie darbības vārdi lieto prezentu ar ‘tagad’ nozīmi: Piszę — Es rakstu. Perfektīvie darbinieki esošajā formā neizsaka tagadni; to „prezents” parasti nozīmē nākotni (sk. zemāk).
• Pagātne: abi aspekti veido pagātni, taču ar atšķirīgu nozīmi. Imperfektīvais pastā — foniska norise vai ieradums (Pisałem list = Es rakstīju / biju rakstījis), perfektīvais pastā — darbība pabeigta (Napisałem list = Es uzrakstīju vēstuli).
• Nākotne: perfektīvais veido nākotni sintētiski (prezents perfekta vārda formā → nākotne): Napiszę — „Es uzrakstīšu.” Imperfektīvais veido nākotni perihrastiski ar ‘być’ (būt) nākotnē + infinitīvs: będę pisać (būšu rakstījis / es rakstīšu — process vai atkārtošanās nākotnē).
• Pavēle (Imperatīvs): gan imperfektīvais, gan perfektīvais var būt pavēles formā; imperfektīvais biežāk norāda uz procesu/atkārtotu rīcību, perfektīvais — uz vienu, pabeigtu rīcību. Piemērs: Pisz! (turpini rakstīt!) vs Napisz! (uzraksti to!).

• Tagadne: Piszę list. — Es rakstu vēstuli.
• Tagadne (perf.forma kā nākotne): Napiszę list. — Es uzrakstīšu vēstuli.
• Pagātne: Pisałem list. — Es rakstīju (vai biju rakstījis) vēstuli. / Napisałem list. — Es uzrakstīju vēstuli (pabeidzu).
• Nākotne: Będę pisać list. — Es rakstīšu/šajā laikā rakstīšu vēstuli. / Napiszę list. — Es uzrakstīšu vēstuli.
• Pavēle: Pisz list! — Raksti vēstuli! / Napisz list! — Uzraksti vēstuli!

• Tagadne: Czytam książkę. — Es lasu grāmatu.
• Perf (prezents kā nākotne): Przeczytam książkę. — Es izlasīšu grāmatu.
• Pagātne: Czytałem książkę. — Es lasīju grāmatu. / Przeczytałem książkę. — Es izlasīju grāmatu.
• Nākotne: Będę czytać książkę. — Es lasīšu grāmatu. / Przeczytam książkę. — Es izlasīšu grāmatu.
• Pavēle: Czytaj! — Lasīt! / Przeczytaj! — Izlasi!

• Tagadne: Robię obiad. — Es gatavoju pusdienas.
• Pagātne: Robiłem obiad. — Es gatavoju pusdienas. / Zrobiłem obiad. — Es pagatavoju (pabeidzu) pusdienas.
• Nākotne: Będę robić obiad. — Es gatavošu pusdienas. / Zrobię obiad. — Es pagatavošu pusdienas.
• Pavēle: Rób! — Dari! / Zrób! — Izdarī! / Pagatavo!

• Tagadne: Kupuję książkę. — Es pērku grāmatu.
• Pagātne: Kupowałem samochód. — Es pirku automašīnu. / Kupiłem samochód. — Es nopirku automašīnu.
• Nākotne: Będę kupować samochód. — Es būšu ieplānojis pirkt (vai būšu pirkšanas procesā). / Kupię samochód. — Es nopirkšu automašīnu.
• Pavēle: Kupuj! — Pērc! (turpini pirkt/ievēro procesu) / Kupi! (retāk — nopērc!)

• Tagadne: Biorę parasol. — Es ņemu lietussargu.
• Pagātne: Brałem prezent. — Es ņēmu dāvanu. / Wziąłem prezent. — Es paņēmu dāvanu (pabeigta darbība).
• Nākotne: Będę brać udział. — Es piedalīšos/ņemšu dalību (uzsvars uz procesu). / Wezmę udział. — Es piedalīšos (vienreiz, konkrēti).
• Pavēle: Bierz! — Ņem! / Weź! — Paņem!

• Tagadne: Idę do sklepu. — Es eju uz veikalu.
• Pagātne: I szedłem — (sarežģītāka forma); labāk: Chodziłem do sklepu (imperfective, ieradums). / Poszedłem do sklepu. — Es aizgāju uz veikalu (vienreiz, pabeigts).
• Nākotne: Pójdę do sklepu. — Es aiziešu uz veikalu. / Będę iść (retāk) / Będę chodzić (es staigāšu/ieradums nākotnē).
• Pavēle: Idź! — Ej! / Pójdź! — Aizej!

• Tagadne: Oglądam film. — Es skatos filmu.
• Pagātne: Oglądałem film. — Es skatījos filmu. / Obejrzałem film. — Es noskatījos filmu (pabeidzu skatīšanos).
• Nākotne: Będę oglądać film. — Es skatīšos filmu. / Obejrę film. (pareizā forma: Obejrzę film.) — Es noskatīšos filmu.
• Pavēle: Oglądaj! — Skaties! / Obejrzyj! — Noskaties!

• Tagadne: Rozumiem problem. — Es saprotu problēmu.
• Pagātne: Rozumiałem co mówiłeś. — Es sapratu, ko tu teici (vai: es sapratu, ka tu runāji). / Zrozumiałem to. — Es sapratu to (pēc ilgākas domāšanas — rezultāts).
• Nākotne: Będę rozumieć (retāk) / Zrozumiem to później. — Es sapratīšu to vēlāk.
• Pavēle (nav tipiski): — retāk lieto komandējošu formu, biežāk skaidro vai paskaidro.

• Neizmanto perfektīvo, ja gribi runāt par notikumu, kas notiek tieši tagad un nav pabeigts: Napiszę teraz — tas nozīmē „es uzrakstīšu tagad” (tātad nākotne), nevis „es rakstu tagad”.
• Atceries nākotnes veidojumu: perfekta nākotne = prezentisks izskats (napiszę), imperfektīvai jālieto būšu + infinitīvs (będę pisać).
• Nepieņem, ka prefikss vienmēr tikai piešķir aspektu — bieži mainās nozīme (piem., wstawać ≠ wstać: viena nozīmē „ceļos / esmu ieradums”, otra „piecelties uzreiz, pabeigt darbību”).
• Pagātnes formas mainās pēc dzimtes un skaitļa: On napisał (viņš uzrakstīja), Ona napisała (viņa uzrakstīja), My napisaliśmy / My napisałyśmy (mēs uzrakstījām vīriešu/ sieviešu grupa). Tas ir svarīgi tulkojot uz latviešu — latviešu pagātnes forma to arī rāda, bet poļu valodā ir vairāk gala formu.

Salīdzinājums ar latviešu valodu (īsāks)
Latviešu valodā aspektu nav tik stingri un gramatizēti kā slāvu valodās, tomēr latviešu izmanto prievārdus/pievienotās daļas, lai norādītu pabeigumu: rakstīt ↔ uzrakstīt; lasīt ↔ izlasīt; skatīties ↔ noskatīties. Tas ir labs palīglīdzeklis — bieži poļu pāri atbilst latviešu pāriem (pisać → rakstīt; napisać → uzrakstīt).

Īss glosārijs (latviski)

• Aspekts: gramatiskā kategorija, kas saka, vai darbība ir pabeigta.


• Perfektīvais / perfective (poļu: dokonany): darbība ar uzsvērto rezultātu/pabeigumu.


• Imperfektīvais / imperfective (poļu: niedokonany): darbība kā process, ieradums vai atkārtošanās.


• Telisks (ar gala punktu): darbībai ir loģisks beigas/rezultāts (bieži perfektīvais).


• Ateliska (bez noteikta gala): darbība bez uzsvērta noslēguma (bieži imperfektīvais).

• Vai vēlies uzsvērt, ka kaut kas tiks/piedzīvots un būs pabeigts? Izmanto perfektīvo (napisać, zrobię utt.).
• Vai runa ir par to, ka kaut kas notiek, notiks kā process vai tas ir ieradums? Izmanto imperfektīvo (piszę, będę pisać, robiłem utt.).