Dubultais noliegums (nikt nie, nigdy nic)
A2Kas ir poļu dubultais noliegums ("nikt nie", "nigdy nic")?
Poļu valodā termins "dubultais noliegums" (negative concord) apzīmē to, ka noliegumu izsako vairākas vārdšķiras vienā teikumā — parasti noliedzams elements (vietniekvārds vai apstākļa vārds: nikt, nic, nigdy, nigdzie u. c.) kopā ar nolieguma partikulu "nie" pie darbības vārda. Tas nav kā angļu valodā, kur divi noliegumi bieži viens otru anulē — poļu valodā vairāki nolieguma elementi pastiprina vai vienkārši izsaka noliegumu.
Kad man to lietot?
- Kad subjekts ir negatīvs ("neviens"):
- Poļu: Nikt nie przyszedł.
Latviski: Neviens neatnāca.
- Kad objekts vai cita teikuma daļa ir negatīva ("nekas", "nekad", "nekur" utt.):
- Poļu: Nie widzę nikogo.
Latviski: Es neredzu nevienu.
- Poļu: Nigdy nic nie mówi.
Latviski: Viņš nekad neko nesaka.
- Visos gadījumos, kad runa ir par noliegumu ar negatīviem vietniekvārdiem vai apstākļa vārdiem, parasti lieto "nie" pie personas/darbības vārda.
Kā to veido? (vienkāršas veidošanas rules)
1) Nolieguma partikulai "nie" ir jāstāv pie galvenā darbības vārda (finītā forma):
- pareizi: Nikt nic nie wie. (Neviens neko nezina.)
- nepareizi: Nikt nic wie. (trūkst "nie")
2) Negatīvie vietniekvārdi un apstākļu vārdi parasti ir atsevišķi vārdi, nevis prefiksi (atšķirībā no latviešu "ne-"). Biežākie: nikt, nic, nigdy, nigdzie, nikogo, niczego, nikomu, niczym, żaden.
3) Ja lieto determinatoru "żaden" ("neviens/nekāds"), to parasti lieto pirms lietvārda: Żaden student nie zdał egzaminu. (Nevienam studentam neizdevās nokārtot eksāmenu.)
Izplatītākie negatīvie vārdi (polu → skaidrojums):
[list]
[*]kto → nikt (neviens)
[*]kogo → nikogo (nevienu / neparādīts objekts - ģen./akk.)
[*]co → nic (nekas)
[*]czego → niczego (nekas — ģen.)
[*]kiedy → nigdy (nekad)
[*]gdzie → nigdzie (nekur)
[*]żaden → żad- + lietvārds (neviens/nekāds)
[/list]
Vārdu kārtība un locījumi — kas jāņem vērā
- "Nie" kā atsevišķa partikulā stāv tieši pirms darbības vārda (bieži):
- Poļu: Nikogo nie widzę. / Nie widzę nikogo.
Latviski: Es nevienu neredzu.
- Dažiem konstruktam (īpaši eksistenciālām) after negation objekts var būt ģenitīvā: "Nie ma nikogo w domu." — "Mājās neviens nav." ("nie ma" = "nav")
- "Żaden" uzvedas kā determinators: tas tiek locīts saskaņā ar lietvārdu un parasti apzīmē "neviens no...":
- Żaden student nie zdał egzaminu.
Latviski: Neviens students neizturēja eksāmenu.
- Vārdu kārtība var mainīt uzsvaru. Piemēram: "Nikt nie przyszedł" (standarta: neviens neatnāca) vs "Nie przyszedł nikt" (retāk — uzsvars uz to, ka tik tiešām neviens).
Biežākās kļūdas un kā tās labot
1) Nevajadzīgi likt "nie" pirms negatīvā vietniekvārda:
- Nepareizi: Nie nikt przyszedł.
(Ne tā — "nie" nepiesien priekšā "nikt".)
- Pareizi: Nikt nie przyszedł.
Latviski: Neviens neatnāca.
2) Aizmirst "nie" pie darbības vārda:
- Nepareizi: Nikt nic wie.
- Pareizi: Nikt nic nie wie.
Kāpēc: darbības vārds prasa partikulu "nie" — bez tās noliegums nav izteikts.
3) Mēģināt gramatiskā veidā salikt "nie" priekšā negatīvajiem vietniekvārdiem vai pievienot to divreiz:
- Nepareizi: Nie nic nie robię.
- Pareizi: Nic nie robię. / Niczego nie robię.
("Nie nic" nav pareizi — lieto "nic" plus "nie" pie vārda: "Nic nie robię".)
4) Tulkošanas kļūdas, domājot, ka poļu "nie" ir tāds pats kā latviešu "ne-" kā prefikss:
- Polijā "nie" ir atsevišķs vārds pie darbības vārda (rakstās atsevišķi). Latviešu "ne-" parasti ir prefikss darbības vārdos (nezinu), bet arī latviešu valodā ir negatīvi vietniekvārdi (neviens, nekas). Nesajauciet rakstību: poļu "nie" nav jāpieslēdz vietniekvārdiem (nikt, nic ir atsevišķi).
Salīdzinājums ar latviešu valodu (praktiski padomi latviešu mācībniekiem)
- Līdzība: Abi valodas atbalsta negatīvo saskaņu — Latvijā parasti: "Neviens neko nezina." (neviens + noko + nezina). Polijā: "Nikt nic nie wie." Struktūra ir līdzīga: negatīvi vietniekvārdi + negatīva forma darbības vārdā.
- Galvenā atšķirība rakstībā/praktiskā lietošanā: latviešu nolieguma elements bieži ir "ne-" kā prefikss darbības vārdā (nezina), savukārt poļu nolieguma partikulai "nie" jāstāv kā atsevišķam vārdam pirms darbības vārda (nie wie). Negatīvie vietniekvārdi latviešu valodā jau satur "ne-" (neviens, nekas), bet poļu negatīvie vietniekvārdi ir neatkarīgi vārdi (nikt, nic). Tātad:
- Latviski: Neviens neko nezina.
- Poļu: Nikt nic nie wie.
Praktisks padoms: Latviešu runātāji dažkārt domā, ka poļu "nikt" jau satur "ne-" un tāpēc var atstāt darbības vārdu pozitīvā formā — tas ir kļūda. Polijā obligāti jābūt "nie" pie darbības vārda.
Daži izplatīti piemēri (poļu → latviešu)
[*]Poļu: Nikt nic nie wie.
Latviski: Neviens neko nezina.
[*]Poļu: Nikt nie przyszedł.
Latviski: Neviens neatnāca.
[*]Poļu: Nie widzę nikogo.
Latviski: Es neredzu nevienu.
[*]Poļu: Nigdy nic nie mówi.
Latviski: Viņš/Viņa nekad neko nesaka.
[*]Poļu: Nigdy nie byłem w Polsce.
Latviski: Es nekad neesmu bijis Polijā.
[*]Poļu: Nigdzie nie pójdę.
Latviski: Es nekur neiešu.
[*]Poļu: Żaden student nie zdał egzaminu.
Latviski: Neviens students neizturēja eksāmenu.
[*]Poļu: Nie mam nic.
Latviski: Man nav nekā.
[*]Poļu: Nie ma nikogo w domu.
Latviski: Mājās neviens nav. / Mājās nav neviena.
[*]Poļu: Nie wierzę nikomu.
Latviski: Es nevienam neticu.
Glosārijs (vienkārši termini)
[*]Nolieguma partikula: "nie" — atsevišķs vārds, kas noliedz darbību (poļu).
[*]Negatīvais vietniekvārds: vārdi kā "nikt", "nic", "nigdy" utt. — tie paši nozīmē "neviens", "nekas", "nekad".
[*]Negatīvā saskaņa (negative concord): parādība, kad noliegums izpaužas vairākos teikuma elementos vienlaikus.
[*]Determinators: vārds, kas nosaka lietvārdu (piemēram, "żaden" = "neviens/nekāds").
Kopsavilkums — ko atcerēties īsi
- Polijā noliegums bieži tiek veidots ar negatīvajiem vietniekvārdiem (nikt, nic, nigdy...) kopā ar partikulas "nie" pie darbības vārda.
- "Nie" raksta kā atsevišķu vārdu pirms darbības vārda — neizmantojiet to pirms jau negatīvā vietniekvārda ("nie nikt" = nepareizi).
- Ja nākat no latviešu valodas, atcerieties, ka struktūra ir ļoti līdzīga, bet rakstība un pozicionēšana atšķiras: latviešu "ne-" bieži ir prefikss, poļu "nie" — atsevišķs vārds.
Ja vēlaties, varu sniegt vēl konkrētākus piemērus ar locījumiem (nikogo, niczego, nikomu utt.) vai parādīt, kā lietot "żaden" dažādos dzimumos un skaitļos.