Klitiki — objektu vietniekvārdu izvietojums sarežģītās teikumos
B2Klitiki — objektu vietniekvārdu izvietojums sarežģītās teikumos (poļu valoda)
Šajā rakstā saprotami paskaidrošu, kas poļu valodā ir klitiki (klitiskās vietniekvārdu formas), kāpēc viņi parādās teikumā, kā tās veidojas un — galvenais — kur šīs vājās (unstressed) vietniekvārdu formas novietot sarežģītās teikumos. Piemēri galvenokārt poļu valodā; pēc katra piemēra ir tulkojums latviešu valodā.
1) Kas ir klitiks?
Klitiks ir vāja (nestresojoša) vārda forma, kas pati par sevi nevar veidot prozodisku vienību — tā “pielīp” pie kāda cita vārda (host). Poļu valodā par klitikām bieži sauc īsās vietniekvārdu formas, piemēram: mi, ci, go, ją, się u.c. Šīs formas parasti lieto nepārsvērtiem (non-emphatic) objektu vietniekvārdiem.
- Piemērs: Zobaczyłem go. (Es viņu redzēju.)
Salīdzinājums ar uzsvērto formu: Zobaczyłem jego. — šeit "jego" ir pilnā, uzsvērta forma (būtībā: "tieši viņu" vai kontrastam).
2) Kāpēc tas ir svarīgi?
Klitiki nosaka poļu teikumos specifisku vārdu kārtību — viņi parasti ieņem tā saukto "otro pozīciju" (Wackernagela likums): klitiks parādās tūlīt pēc pirmās vārda./frāzes vienības teikumā. Saprotot šo principu, vieglāk veidot normālus, dabiski skanošus teikumus ar personu vietniekvārdiem, īpaši sarežģītās konstrukcijās (apakšteikumos, ar modāļiem, jautājumiem utt.).
3) Kādas klitiku formas visbiežāk redzēsi?
Šeit ir biežākās īsās (klitiskās) personu vietniekvārdu formas poļu valodā — vispirms dative (kam), pēc tam akuzatīvs (ko):
[list]
[*]Datīvs (dative, "kam") — īsās formas:
mi (man) — "man";
ci (tev) — "tev";
mu (viņam) — "viņam";
jej (viņai) — "viņai";
nam (mums) — "mums";
wam (jums) — "jums";
im (viņiem) — "viņiem".
[*]Akuzatīvs (accusative, "ko") — īsās formas:
mnie (mani / dažreiz lieto kā vāju formu),
cię (tevi),
go (viņu / to (m.)) ,
ją (viņu (f.)),
nas (mūs),
was (jūs),
ich (viņus).
[*]Refleksīvais klitiks: się (se, sev u.c.) — bieži lietots refleksīvās konstrukcijās vai kā daļa no verbālām konstrukcijām (piem., "podobać się").
[/list]
Piezīme: pastāv arī pilnās (stresojošās) formas (mnie, ciebie, jego, niej u.c.), kuras lieto pēc prepozīcijām vai, ja grib uzsvērt vai kontrastēt. Piemērs: Dla mnie ("manam gadījumam" — pēc prepozīcijas), nevis *dla mi.
4) Galvenais princips — "otrā pozīcija" (kur klitiki parasti stāv)
Vienkāršots princips (labam sākumam): klitiki parasti seko pēc pirmā teikuma elementa (pirmā uzsveramā vārda vai frāzes) un parasti atrodas pirms finītā (saliktā vai galvenā) darbības vārda vai starp finīto verbu un infinitīvu. Tas nozīmē:
[code]
Struktūra (vienkāršota):
[1] Pirmais elements (subjekts / adverbs / konjukcija / jautājuma vārds)
[2] Klitiku klusters (piem.: mi + go)
[3] Verbs / atlikums
Piemērs: "Wczoraj | mi go | dał."
(Wczoraj = 1. element; mi go = klitiki; dał = verbs)
=> "Wczoraj mi go dał." (Vakar viņš man to iedeva.)
[/code]
Tas darbojas arī apakšteikumos un jautājuma teikumos — klitiki stāv pēc ievada vārda (piem., "że", "czy", "który").
5) Piemēri — vienkārši un sarežģīti teikumi
[list]
[*]Vienkāršs teikums (teikuma pirmā vienība = subjekts):
"On mi go dał." — (Viņš man to iedeva.)
šeit: "On" (subjekts) | "mi go" (klitiki) | "dał" (verbs).
[*]Ar adverbu priekšā (adverbs = 1. element):
"Wczoraj go zobaczyłem." — (Vakar es viņu redzēju.)
šeit: "Wczoraj" | "go" | "zobaczyłem".
[*]Ar modālu vai vēlmi izsakstošu finišu + infinitīvs:
"Chcę ci to powiedzieć." — (Es gribu tev to pateikt.)
šeit: finišs "chcę" = 1. elements, klitiki seko pie finiša un pirms infinitīva.
[*]Apakšteikums ar "że" (ka):
"Myślę, że mi to powie." — (Es domāju, ka viņš man to pateiks.)
klitiki seko pēc "że".
[*]Jautājums ar "czy":
"Pytam, czy mi to powiesz?" — (Es jautāju, vai tu man to pateiksi?)
[*]Imperatīvs (rīkojumteikums):
"Powiedz mi to!" — (Pasaki man to!) — ja darbības vārds ir pirmais elements, klitiki atrodas uzreiz pēc tā.
[*]Refleksīva konstrukcija (ar "się"):
"Mi się to podoba." — (Man tas patīk.) — secība: dative klitiks + się + objekts + verbs.
[/list]
6) Kā klitiki izvietojas, ja teikumā ir vairāki vietniekvārdi (iekšējā kārtība)
Pamata secība, ko ieteicams iemācīties:
- Dative (kam) parasti pirms akuzatīva (ko). Tātad: mi/ci/mu/jej/nam/wam/im pirms go/ją/ich/cię/mnie/nas/was.
- "On mi go dał." (Viņš man to iedeva.) — pareizi.
- *"On go mi dał." — neparasta vai nepareiza kārtība; tas maina fokusu vai skan dabiski tikai reti.
- 1./2. persona parasti pirms 3. personas, ja tās abi ir klitiki.
- Refleksīvais "się" parādās kopā ar klitiku klasteri un var stāvēt pēc datīva: "Mi się to podoba." (Man tas patīk.)
Daži tipiski klasteri:
- [dative] + [accusative]: "mi go", "jemu ją" (maziem izņēmumiem no stila viedokļa).
- [dative] + [się] + [verb]: "Mi się to podoba." (Man tas patīk.)
7) Kur nevar likt klitikus (biežākās kļūdas)
[*]Pēc prepozīcijām jālieto pilnā (stresojošā) forma, nevis klitiks:
- pareizi: "dla mnie" (manam gadījumam), nevis *"dla mi".
[*]Neievērot datīva-akuzatīva secību:
- pareizi: "Daj mi go" (Dod man to), nevis *"Daj go mi".
[*]Sākot teikumu ar klitiku bez jebkura iepriekšēja elementa parasti izklausās nepareizi vai ļoti sarunvalodīgi:
- parasti nevajadzētu teikt *"Mi go dał." (bez konteksta) — labāk: "Dał mi go." vai "On mi go dał.".
[*]Klitika neizmanto pēc prepozīcijas vai kā prepozicionāla objekta formu:
- pareizi: "o mnie" (par mani), nevis *"o mi".
[*]Nepareiza klitiku izvietošana apakšteikumā: klitiki parasti seko pēc ievada vārda (piem., "że", "czy").
8) Sarežģītāki gadījumi — auxiliāri, infinitīvi, "clitic climbing"
- Ja ir finīts (norobežots) verbālais elements (piem., modalitāte: chcę, mogę), klitiki parasti piesaistās tieši tam finītajam verbam un stāv pirms infinitīva: "Chcę ci to powiedzieć." (nevis: *"Chcę powiedzieć ci to" — šis variants arī ir gramatiskas iespējas, bet stila un fokusēšanas dēļ biežāk lietotais variants ir pirmais).
- "Clitic climbing" (klitika "uzkāpšana") — reizēm klitiki, kas sintaktiski pieder infinitīvam, parādās pie augstāka (matricas) finitā verbā. Latvijas studentam pietiek zināt: abi varianti var būt pareizi, bet parasti dabiskais variants ir klitiku izvietojums pie finiša: "Chcę ci to powiedzieć." un "On chciał mi to powiedzieć."
9) Piemēri — pareizi vs nepareizi (uzreiz redzams rezultāts)
[*]Pareizi: "Daj mi go." (Dod man to.)
Nepareizi: *"Daj go mi." (neparasta kārtība)
[*]Pareizi: "Myślę, że mi to powie." (Es domāju, ka viņš man to pateiks.)
Nepareizi: *"Myślę, mi to powie." (trūkst savienojuma "że")
[*]Pareizi: "Powiedz mi to!" (Pasaki man to!)
Nepareizi: *"Mi powiedz to!" (klitiks teikuma priekšā — neparasti)
[*]Pareizi (pēc prepozīcijas): "Dla mnie to jest ważne." (Man tas ir svarīgi.)
Nepareizi: *"Dla mi to jest ważne." (nekorekti)
10) Dažas stilistiskas un runas piezīmes
- Klitiki ir ļoti izplatīti runā un neredzami literārā stilā. Tomēr rakstiskā, uzsvērta vai formālā kontekstā var tikt izvēlētas pilnās formas (piem., "jego" pret "go").
- Dialektāli un runas stilā var būt variācijas; mācoties, labāk iemācīties drošos, vispārpieņemtos paraugus ("Powiedz mi to", "On mi go dał", "Myślę, że mi to powie").
11) Diagrammas — vizuāli (BBCode "code")
1) Parasts otrās pozīcijas modelis:
| |
Piem.: Wczoraj | mi go | dał. => Wczoraj mi go dał.
2) Modalitāte/infinitīvs:
[Finīts modālais verbs] | [Klitiku klasteris] | [Infinitīvs]
Piem.: Chcę | ci to | powiedzieć. => Chcę ci to powiedzieć.
3) Apakšteikums:
[..., że] | [Klitiku klasteris] | [Verb]
Piem.: Myślę, że | mi to | powie. => Myślę, że mi to powie.
[/code]
12) Īsa tabula ar biežāk lietotajiem klitikiem (ātrai atsaucībai)
Datīvs ("kam") : mi (man), ci (tev), mu (viņam), jej (viņai), nam (mums), wam (jums), im (viņiem)
Akuzatīvs ("ko"): mnie (mani), cię (tevi), go (viņu / to (m.)), ją (viņu (f.)), nas (mūs), was (jūs), ich (viņus)
Refleksīvais : się
Pilnās (uzsvērta) formas: m.in. "mnie", "ciebie", "jego", "nią" — lieto pēc prepozīcijām vai kad grib uzsvērt.
[/code]
13) Salīdzinājums ar latviešu valodu (kā to pamanīt studentam)
Latviešu valodā vietniekvārdu pozīcija parasti atkarīga no parastā SVO (subjekts — verbs — objekts) un stresa nav tik striktā "otrā pozīcija" kā poļu klitikam. Tomēr būtiska līdzība: gan latviešu, gan poļu vietniekvārdi ir īsi un parasti atrodas tuvu darbības vārdam.
Piemērs salīdzinājumam:
Poļu: "On mi go dał." — (Viņš man to iedeva.)
Latviešu: "Viņš man to iedeva." — abās valodās vietniekvārds parādās blakus darbības vārdam, bet poļu valodā tas parasti "pielīp" otrajā pozīcijā, ja teikuma sākumā ir kāds cits elements.
14) Vārdu krājums (glossary) — īsi termini latviski
[*]Klitiks — īsa, nestresojoša vārda forma, kas pielīp pie citas vārda vienības.
[*]Proklitiks / Enklitiks — klitiks, kas novietojas attiecīgi pirms vai pēc "host" vārda (latviski: priekšklitiks / aizklitiks).
[*]Datīvs — saņēmēja locījums (kam?).
[*]Akuzatīvs — tiešā objekta locījums (ko?).
[*]Finīts verbs — galvenais vai laika izteiksmē nobeigts darbības vārds (piem., "chcę", "dał").
[*]Infinitīvs — nenoteiktā formā (piem., "powiedzieć").
15) Noslēgums un ieteikumi mācībām
- Iemācieties dažus drošus modeļus: "Powiedz mi to", "On mi go dał", "Chcę ci to powiedzieć", "Myślę, że mi to powie". Tie aptver lielāko daļu praktisku situāciju.
- Pievērsiet uzmanību tam, vai vietniekvārds ir dative vai accusative — dative parasti stāv pirms accusative klitika.
- Izvairieties no klitika lietošanas tieši pēc prepozīcijas — tur lietojiet pilno formu.
- Klausieties runāto poļu valodu (audio, sarunas), lai saprastu, kā klitiki „pielīp” pie priekšmetiem fonētiski un prosodiski.
Ja vēlaties, varu uzrakstīt īsu kopsavilkumu ar 10 visbiežāk sastopamajiem piemēriem, ko ieteicams iemācīties no galvas.