Nenoteiktie un nolieguma vietniekvārdi (ktoś, coś, nikt, nic utt.)

Nenoteiktie un nolieguma vietniekvārdi poļu valodā (ktoś, coś, nikt, nic u.c.)

Kas ir nenoteiktie un nolieguma vietniekvārdi?
Nenoteiktie vietniekvārdi poļu valodā (piem., ktoś, coś) norāda uz kādu vai kaut ko nenosaukto, nenoteiktu — "kāds", "kaut kas". Nolieguma vietniekvārdi (piem., nikt, nic, żaden) izsaka pilnīgu neesamību — "neviens", "nekas", "neviens (no...)".

Kad lietot šos vietniekvārdus?
- Ktoś / coś — lieto, ja runā par kādu vai kaut ko neskaidru: „Ktoś dzwonił." (Kāds zvanīja.)
- Nikt / nic — lieto, lai apgalvotu, ka nav neviena vai nekā: „Nikt nie przyszedł." (Neviens nenāca.)
- Żaden — lieto pirms lietvārda, lai teiktu "neviens (no konkrētās grupas)" vai "ne nekāds": „Żaden z nich nie pomógł." (Neviens no viņiem nepalīdzēja.)
- Ktokolwiek / cokolwiek — biežāk formālās vai kondicionāla/izvēles konstrukcijās: " anyone/anything " ("ja jebkurš...", "ja jebkas...").

Kā šie vietniekvārdi tiek veidoti?
- Ktoś un coś ir veidoti no jautājuma vietniekvārdiem kto (kas?) un co (ko?) ar pielikumu -ś: kto + ś = ktoś ("kāds"), co + ś = coś ("kaut kas").
- Nikt un nic satur nolieguma elementu (historiski ni-), tāpēc tie nozīmē "neviens/nekas".
- Žaden/żadne ir atšķirīgs tips — lietošanas ziņā tas darbojas kā apzīmētājvārds (pirms lietvārda) un locās kā īpašības vārds.
- Ktokolwiek / cokolwiek = kto + kolwiek / co + kolwiek — "jebkurš/jebkas" (piemēram, jur. vai nosacītās teikumos).

Kā locās galvenie piemēri (parasts locījums)?
Zemāk — biežāk lietotās locījuma formas (6 lietas: nom., ģen., dat., akuz., instr., lok.). Dažas formas (it īpaši datīvs vai lokatīvs) mūsdienu runā var būt retākas.

ktoś ("kāds / kāds cilvēks")
- Nominatīvs (Kas?): ktoś
- Ģenitīvs (Kā?): kogoś
- Datīvs (Kam?): komuś
- Akuzatīvs (Ko?): kogoś
- Instrumentālis (Ar ko?): z kimś
- Lokatīvs (Par ko?): o kimś

coś ("kaut kas")
- Nominatīvs: coś
- Ģenitīvs: czegoś
- Datīvs: czemuś (reti)
- Akuzatīvs: coś
- Instrumentālis: z czymś
- Lokatīvs: o czymś

nikt ("neviens")
- Nominatīvs: nikt
- Ģenitīvs: nikogo
- Datīvs: nikomu
- Akuzatīvs: nikogo
- Instrumentālis: z nikim
- Lokatīvs: o nikim

nic ("nekas")
- Nominatīvs/Akuzatīvs: nic
- Ģenitīvs: niczego
- Datīvs: niczemu (reti)
- Instrumentālis: z niczym
- Lokatīvs: o niczym

żaden ("neviens/no ...") — piemērs (vīr. dz. sing.)
- Nom.: żaden
- Gen.: żadnego
- Dat.: żadnemu
- Acc.: żadnego
- Instr.: żadnym
- Lok.: żadnym
Piem.: Żaden student nie przyszedł. (Neviens students nenāca.)

Piezīme par locījumiem un prepozīciju lietojumu
- Daudzas prepozīcijas prasa konkrētu lietu loca (piem., bez + ģenitīvs → bez nikogo). Piem.: "bez nikogo" (bez neviena), "z kimś" (ar kādu), "o czymś" (par kaut ko).
- Formas reizēm sakrīt (piem., kogoś var būt gan ģenitīvā, gan akuzatīvā formā), tāpēc bieži svarīgāka ir konteksta funkcija, nevis tikai gala burts.

Kā atšķiras līdzīgi vārdi — svarīgākās nianses
- Ktoś vs ktoś + samostatība: "ktoś" stāv patstāvīgi = "kāds cilvēks". Ja gribi teikt "kāds + lietvārds" ("some person"), lieto jēdzienu "jakiś": "jakiś człowiek" = "kāds cilvēks".
Piem.: "Ktoś dzwonił." = "Kāds zvanīja." vs "Jakiś człowiek zadzwonił." = "Kāds cilvēks piezvanīja." (abi līdzīgi, bet "jakiś" pirms lietvārda)
- Ktokolwiek / cokolwiek vs ktoś / coś: "ktokolwiek"/"cokolwiek" parasti nozīmē "jebkurš/jebkas" — biežāk nosacījumos, ierobežotās vai formālās situācijās: "Jeśli ktokolwiek to zobaczy, powie." (Ja kāds to redzēs, pateiks.)
- Nikt vs żadnen: "nikt" = "neviens" (stāv pats par sevi). "żaden" ir apzīmētājvārds, kas parasti stāv pirms lietvārda: "Żaden z nich nie przyszedł." (Neviens no viņiem nenāca.)

Biežākās kļūdas (un kā tās labot)
1) Aizmirst "nie" pie darbības vārda ar nolieguma vietniekvārdu
- Kļūda: *Nikt przyszedł.
- Pareizi: Nikt nie przyszedł. (Neviens nenāca.)
2) Lietot "ktoś" pirms lietvārda tā, it kā tas būtu apzīmētājvārds
- Kļūda: *Ktoś człowiek jest tam.
- Pareizi: Jakiś człowiek jest tam. (Kāds cilvēks tur ir.) vai Ktoś jest tam. (Kāds ir tur.)
3) Nepareiza locījuma forma pēc prepozīcijas
- Kļūda: *bez nikt
- Pareizi: bez nikogo (bez neviena)
4) Angļu domu par "double negation": angļu valodas runātāji mēdz pazemināt "nie" (piem., "I didn't see nobody"), bet poļu un latviešu negatīvā saskaņa prasa noliegumu gan vietniekvārdam, gan darbības vārdam.
5) Jaukšana starp "nikt" un "żaden"
- "Nikt" stāv pats par sevi: Nikt nie wie. (Neviens nezina.)
- "Żaden" parasti pirms lietvārda: Żaden uczeń nie zdał. (Neviens skolēns neizturēja.)

Daudzi parocīgi piemēri (poļu → latviešu tulkojumi)]
- Ktoś dzwonił. — Kāds piezvanīja.
- Czy ktoś to widział? — Vai kāds to redzēja?
- Muszę z kimś porozmawiać. — Man jāparunā ar kādu.
- Coś się stało. — Kaut kas notika.
- Chcę coś zjeść. — Gribu kaut ko apēst.
- Nikt nie wiedział o spotkaniu. — Neviens nezināja par tikšanos.
- Nie mam nic do powiedzenia. — Man nav nekā sakāma.
- Nic się nie stało. — Nekas nenotika.
- Nie ma nikogo w domu. — Mājās neviens nav.
- Nie widzę nikogo na ulicy. — Es ne redzu neviena uz ielas. (labāk: Es nevienu ne redzu uz ielas.)
- Żaden z uczestników nie potrafił odpowiedzieć. — Neviens no dalībniekiem nezināja atbildi.
- Nie mam żadnego pomysłu. — Man nav nekādas idejas.
- Jeśli ktokolwiek przyjdzie, powiedz mu. — Ja kāds nāks, pasaki viņam.
- Cokolwiek powiesz, to nie pomoże. — Ko tu arī nesacītu, tas nepalīdzēs.
- Niektórzy uważają, że to jest dobre rozwiązanie. — Daži domā, ka tas ir labs risinājums.

Salīdzinājums ar latviešu un angļu valodu
- Ar latviešu valodu: situācija ļoti līdzīga — arī latviešu negatīvā saskaņa pieļauj nolieguma vārdu un negatīvu darbības vārdu kopā (piem., "Neviens neko nezina"). Tātad latviešu runātājam šī poļu īpašība parasti nav sveša.
- Ar angļu valodu: angļu valodā noliegums parasti izteiksies tikai vienreiz ("No one knows anything" vai "Nobody knows anything"); "Nobody knows nothing" angļu valodā tiek uzskatīts par kļūdu (slangā — par izteiksmi).

Praktiski padomi mācībām
- Iemācies pamatformas (ktoś, coś, nikt, nic, żaden) un to izplatītākās locījuma formas (kogoś, czegoś, nikogo, niczego, z kimś, z niczym).
- Pievērs uzmanību prepozīcijām: "bez" prasa ģenitīvu, "z" — instrumentāli utt. (bez nikogo, z kimś, o czymś).
- Atceries, ka "ktoś"/"coś" ir nenoteiktie, bet, ja gribi lietvārda grupu ("kāds cilvēks"), biežāk vajadzēs "jakiś + lietvārds".

Īss vārdnīca (glossary)
- Nenoteiktie vietniekvārdi = pronouns that refer to someone/something unspecified (ktoś, coś).
- Nolieguma vietniekvārdi = pronouns that express inexistence or negation (nikt, nic, żaden).
- Locījums = grammatical case (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs...).
- Negācijas saskaņa = negative concord (darbības vārds parasti arī tiek nolie gts ar "nie").

Noslēgumā
Ktoś/coś un nikt/nic ir ļoti bieži sastopami poļu valodā. Galvenais, ko atcerēties: iemācies biežākās locījuma formas, lieto "nie" ar nolieguma vietniekvārdiem (negācijas saskaņa), un neaizstāj "ktoś" ar "jakiś" vai otrādi — viena stāv pati par sevi, otra tiek lietota pirms lietvārda. Ja gribat, varu aizsūtīt īsu kopsavilkumu ar tikai locījumu tabulām vai papildu atšķirību tabulu starp "ktoś/jakiś/ktokolwiek" utt.